„1. martā mēs varētu izdarīt lielu soli – mīkstinot gandrīz visus ierobežojumus, atstājot maskas, sertifikātus un ierobežot lielo pasākumu rīkošanu virs 3000 apmeklētājiem,” kādā TV24 raidījumā prognozi par ierobežojumu mīkstināšanu izteica veselības ministra padomnieks rīcībpolitikas jautājumos Kaspars Bērziņš.
Paga, kādus tad ierobežojumus no 1. marta grasās mīkstināt mūsu sirdsmīļotie valdīkļi? Divu metru vietā atļaus tuvoties pusotra metra attālumā? Medicīnisko masku vietā varēs nēsāt drēbīšmaskas? Izcili. Paldies. Par kovidsertifikātu darbības apturēšanu Bērziņa kungs gan neko neteica. Laikam jau nepareizo partiju atbalsta: piemēram, Jānis Vitenbergs (NA) - tieši otrādi - rosina partnerus lemt par kovidierobežojumu atcelšanu un sertifikātu darbības apturēšanu.
Veselības ministrs Pavļuts (A/Par) laikam neko nav dzirdējis par to, ka sertifikāti nekādā veidā neietekmē vīrusa izplatību, to vienīgais „labums” ir segregācija pēc vakcinācijas pazīmes, un šai segregācijai nav nekāda sakara ar veselības aprūpi. Protams, ir savādi sākt apzināties, ka vīrusam ir pilnīgi pie elkoņa, vai cilvēks ir sapotējies un sabūsterējies, vīruss - ja gribēs - pieķersies kaut stabam un izplatīsies tur, kur gribēs. Vienalga, tie ļautiņi parādīs savus sertifikātus un ID kartes vai neparādīs.
Bet tas viss nav svarīgi. Galvenais ir noturēties pie varas un turpināt pārdalīt to, kas vēl nav pārdalīts. Vienīgi - vajadzētu tomēr vienoties par vēstījumu, ar ko iet pie sabiedrības. Citādi stulbi sanāk: viena partija saka - saglabājam sertifikātus, cita partija paģēr - atsakāmies no sertifikātiem, trešā partija dejo tango, ceturtā - slēpo pa slapju sniegu... Vajadzētu tomēr iet vienā virzienā, biedri valdītāji.
Bet pamatā ir skaidrs, ka ne tikai mūsu valdībai, bet arī daudzām citām tīri labi iet pie dūšas dažādas pandēmijas (kari, nelaimes, kataklizmas etc.), kas, pareizi menedžētas, dod ne tikai ienākumus, bet arī neierobežotu kontroli pār cilvēkiem, kurus iespējams pakļaut un pazemot, viņiem pašiem to pat nepamanot.
Raugi, valdībai šobrīd ir dotas plašas pilnvaras, kuras tā izmanto ar plašu vērienu - it kā Saeimas nemaz nebūtu. Pašnosauktie pilnvarnieki izdomā noteikumus un prasības, pamatodamies uz ieteikumiem, kurus devuši galma epidemiologi, no kuriem daži labi, izrādās, jau krituši nežēlastībā, jo „prognozes par omikrona ietekmi bijušas ārkārtīgi neakurātas, pat katastrofāli nepareizas” (Krišjāņa Kariņa citāts). Bet nu labi. Kam negadās. Pat Kembridžas universitātes apmeklētājam gadās.
Vispretīgākā un netaisnīgākā prasība ir kovidsertifikāts. Cerams, ka Saeimas deputātiem pietiks prāta atbalstīt ZZS iesniegto priekšlikumu par bezjēdzīgā kvadrātkoda likvidēšanu vismaz Latvijas teritorijā. Taču - ak dies tēs! - iesniegums taču nāk no opozīcijas, tātad - lai arī cik gudrs un nepieciešams būtu šis priekšlikums, to vienkārš izsvilps lepnie koalīcijas deputāti. Jo kurš gan pasaulē ņem vērā kaut kādus opozicionārus?!
Ja notiks brīnums un Saeima no kovidkvadrāta atteiksies, nākamais uzdevums būs domāt: kā atjaunot darbā tos, kuri tika padzīti neesošā kovidsertifikāta dēļ, un kā viņiem kompensēt nesaņemto algu. Tas nu būtu mazākais, ko šī koalīcija varētu izdarīt cilvēku labā. Atvainošanās par kovidaparteīdu? Uz to nemaz neceru.
Taču otrdien valdības sēdē pat nevēsmoja pēc kaut kā jauna un neparasta, kaut gan jau nākamnedēļ pienāks 15. februāris, kad daudziem cilvēkiem beigsies vakcinācijas sertifikāta termiņš. Saskaņā ar esošajiem valdības noteikumiem tas nozīmēs: šie cilvēki ir jāatlaiž. Un tā tas arī notiks, jo viņi nedrīkstēs strādāt pat attālināti. Acīmredzot vīruss ir tik gudrs, ka spēj pārvietoties arī pa vadiem, ar interneta palīdzību, ar WiFi... Kā lai neatceras „krievu laikos” sazombēto psihopātu apgalvojumus, ka no ieslēgta radio plūst imperiālistu raidīta gāze...
Attālināti nedrīkst strādāt un piedalīties Saeimas darbā ne tikai deputāte Jūlija Stepaņenko, to nedrīkst darīt arī pilsētu domju deputāti, kuri izvēlējušies nevakcinēties. Interesanti, vai lēmējiem neienāk prātā, ka tas ir cilvēktiesību pārkāpums un ka sekos tiesu darbi? Jūlija Stepaņenko jau ir iesniegusi Satversmes tiesā konstitucionālo sūdzību par likuma „Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu un pašvaldības domju deputātu darbam” 1., 2., 3. un 5. panta neatbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 5., 21., 28., 96., 101., 106. un 116. pantam.
Bet tostarp izkristalizējās iemesli, kāpēc pat valdība - ne tikai sabiedrība vien - šķeļas kovidsertifikāta jautājumā. Politpulciņam „Attīstībai/Par”, kas karsti iestājas par sertifikātu saglabāšanu, ir sava mazā interesīte.
Izrādās, ministra Daniela Pavļuta rūpe ir reklāmas līgums par balstvakcināciju, līguma summa ir 41 999 eiro, un līgumam jārealizējas itin drīz. Savukārt ministrei Marijai Golubevai svarīgi ir, lai uzņēmumam - SIA „BITE Latvija” - tiek samaksāti 242 127,60 eiro saskaņā ar 4. februārī noslēgto līgumu par mobilo iekārtu iegādi: tās paredzētas sertifikātu verifikācijai. Nu kā tad varēs izbeigt sertifikātu darbību, ja būs iegādāti skenēšanas aparāti?! Tāpēc sertifikāti mums būs vēl ilgi, ilgi... Tikai neiedomājieties, ka te viens otrs gaidītu kādu atripinājumu! Tās ir ļaunas, nekrietnas baumas!
Vai kādam vēl ir šaubas, ka valdīkļi no sirds rūpējas par mūsu veselību?
