Pārsteigumu nav: veselības ministram Danielam Pavļutam (“A/Par”) iedzīvotāju acīs ir vistreknākā mīnuszīme – 63,1% aptaujāto atzina, ka piekrīt vērtējumam “negatīvi” attiecībā uz šo amatpersonu. Nākamais ir tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) – 45,7% aptaujāto pievienojās vērtējumam “negatīvi”. Protams, neviens nav varējis apsteigt premjeru Krišjāni Kariņu (JV), kuru negatīvi novērtēja 66,6% aptaujāto.
Jau ilgāku laiku divi populārākie ministri ir Edgars Rinkēvičs (JV) un Artis Pabriks (“A/Par”) - attiecīgi ar 31,7% un 38,4% pozitīvu vērtējumu, citā listē pievienojot arī 34,6% un 40,3% ar vērtējumu “drīzāk pozitīvi”. Acīmredzot tas saistīts ar saprātīgu Ukrainas/Krievijas krīzes analīzi, kas vairāk vai mazāk saistās arī ar Latvijas drošības situāciju.
Arta Pabrika popularitāte turpina augt, it sevišķi pēdējā laikā. Latvijas aizsardzības ministrs intervijā Vācijas laikrakstam “Bild” janvāra beigās pauda viedokli, ka Vācijas politika attiecībā uz Krieviju neatbilst mūsdienām, un aicinājis Berlīni mainīt savu domāšanu. Pamats šādam vērtējuma bija tas, ka Vācija paziņoja: nav iespējams piegādāt aizsardzības ieročus Ukrainai, liedzot arī citām valstīm palīdzēt apbruņoties Ukrainai, ko nemitīgi apdraud Krievija.
Jautāts, kā viņš vērtē Vācijas politiku pret Krieviju pašreizējā situācijā, Pabriks norādījis, ka izprot Vācijas ārpolitikas attīstību pēc Otrā pasaules kara, bet laiki ir ievērojami mainījušies, un šodienas Vācijas politika pret Krieviju neatbilst NATO, Eiropas Savienības un Vācijas partneru prasībām; tā nav pietiekama arī attiecībās ar Rietumu pretiniekiem, no kuriem viens ir Krievija.
Ja palūkojamies uz “A/Par” ministriem, paveras interesanta aina: iekšlietu ministri Mariju Golubevu pozitīvi vērtē 23,7% aptaujāto, par tādu nekad nav dzirdējuši 29,9%, savukārt negatīvi vērtē 27,5%. Pārpalikušie procenti piebilst, ka ir grūti atbildēt uz jautājumu par popularitāti un atbalstu. Ja pajautātu par to, kādi ir ministres nopelni robežas žoga jautājumā, iespējams, tad atbildes rastos.
Savukārt Daniels Pavļuts (“A/Par”) iekrīt savas “popularitātes” valgos sevišķi smagi: 19,3% atzīst viņu kā pozitīvi vērtējamu varoni, par viņu nav dzirdējuši 7% aptaujāto, bet 63,1% pasaka: negatīvs! Nav brīnums: sastrādāt tik daudz aplamību nepilna gada laikā spēj tikai ārkārtīgi talantīgs cilvēks.
Artūru Tomu Plešu (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, “A/Par”) pozitīvi vērtē 13,3% aptaujāto, negatīvi - 19,7%, savukārt paradoksālākais skaitlis ir 45,6% - tie ir aptaujātie, kuri par tādu personu nekad nav dzirdējuši. Acīmredzot sabiedrisko attiecību speciālistu un preses sekretāru armija, kas spodrina ministra tēlu un komunicē ar sabiedrību, nav vēl gana liela. Vai ministram nebūtu laiks pieņemt darbā vēl kādus ašpadsmit padomniekus, lai viņa atpazīstamība beidzot nonāktu uz normālas popularitātes sliedēm?
Jaunās konservatīvās partijas ministriem līdzīga liga: par izglītības ministri Anitu Muižnieci nekad nav dzirdējuši 34,8% aptaujāto, par satiksmes ministru Tāli Linkaitu - 35,4%, bet par labklājības ministru Gati Eglīti - 50,8% aptaujāto. Savukārt par tieslietu ministru Jāni Bordānu nekad nav dzirdējuši tikai 16,9% aptaujāto. Tik liela dzirdēšanas/nedzirdēšanas starpība, šķiet, izveidojusies tāpēc, ka Bordāna kungs talantīgi spējis sevi reklamēt pats: gan klačojoties par Latviju ārvalstīs, gan izdabājot dažādiem afēristiem, kuri tīko no Latvijas valsts izvilkt 40 miljonus eiro, gan visādi citādi iznesoties. Nu, ko lai saka, ķeneris!
Tomēr arī Nacionālās apvienības ministri, izrādās, neko daudz nav spējuši sevi piedāvāt sabiedrībai, lai tā pazītu savus varoņus. Par zemkopības ministru Kasparu Gerhardu nekad nav dzirdējuši 31,3% aptaujāto, par ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu - 34,5%, bet par kultūras ministru Nauri Puntuli - 37% aptaujāto. Attiecīgi Gerhardu ar pluszīmi novērtē 16,3%, Puntuli - 21,6%, Vitenbergu - 21,9% aptaujāto. Vai pašiem ministriem nerodas jautājumi par savu darbu un aktivitātēm tik svarīgās jomās kā ekonomika, kultūra un zemkopība?
Nepieminējām “Jaunās Vienotības” finanšu ministru Jāni Reiru. Pozitīvi viņu vērtē 19,9% aptaujāto, nekad par viņu nav dzirdējuši 24,3%, savukārt negatīvi vērtē 37,1%. Jā, labāk patiešām par viņu neko nedzirdēt un aizmirst nodokļu reformu, kas ir aplamākais, ko viens ministrs varēja nodarīt nodokļu maksātājiem.
Kopumā popularitātes un atpazīstamības reitingi un to dinamika liecina par arvien augošo neuzticēšanos mūsu mīļotajai valdībai. Arnis Kaktiņš, SKDS vadītājs, 29. janvārī, pamatojoties uz aptaujas rezultātiem, tviterlentē ierakstīja šādi: “Lūk, kāda patlaban Latvijā izskatās ticība amatpersonu teiktajam: 31% netic nevienam vārdam, bet 41% drīzāk netic (kopā 72% neticīgo). No otras puses, 4% pilnībā tic, bet 28% drīzāk tic (kopā 22% ticīgo). Taču kopš 2020. gada decembra jau tā lielā neticība ir nepārprotami pieaugusi.”
Protams, kāds teiks, ka ticēt (vai neticēt) var Dievam. Valdībai nav nepieciešamības ticēt, uz to vajadzētu vienkārši paļauties - ka tā izdarīs visu, lai mūsu dzīve būtu labāka, nākotnē tiecīgāka un drošāka. Bet nav nekādu - nekādu! - pazīmju, ka mēs tuvākajā laikā varētu paļauties uz valdību, kas tikai grasās “pārvarēt visus izaicinājumus”, nevis konkrēti palīdzēt mums visiem izrāpties no bedres, kurā esam iemesti. Neuzticēšanās plaisa starp tautu un valdību plešas plašumā, un diez vai varas virsotņu tukšmuldēšana, kas turpinās iepriekšējos apmēros, kaut ko mainīs uz labo pusi.
***
Avots: “Pētījums: Uzticēšanās valsts un sabiedriskajām institūcijām un politiķu un valsts amatpersonu darbības vērtējums. Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti, SKDS, 2021. gada decembris”. Aptauja notika no 03.12.2021. līdz 14.12.2021. Pētījumu veica “Pētījumu centrs SKDS”. Tika aptaujāti Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Lietojot stratificētās nejaušās izlases metodi, tiešās intervijās respondentu dzīves vietās aptaujāja 1017 respondentus, kas ir ģenerālajam kopumam reprezentatīva izlase.
