Ministre Golubeva, ietekmējot izmeklēšanu, panāk kriminālprocesa izbeigšanu

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

“Mēs nonācām pie slēdziena, ka mākslinieciskā vērtība tomēr ir, jo viņš savus darbus pārdod, viņš ar to pelna, tāpēc arī tas ir izņēmums. Konstatējām, ka [darbi] neatbilst pornogrāfiska rakstura materiāla definīcijai,” pilnā nopietnībā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāve Olga Kozireva skaidroja, kāpēc tika izbeigta krimināllieta par iespējamu bērnu pornogrāfiju Kristiana Brektes mākslas darbos. Tas nozīmē: ja porno “mākslinieks” savus zīmējumus vai fotogrāfijas pārdod, viņš nav sodāms.

Šogad septembrī zvērināta advokāte Viktorija Jarkina lūdza policiju izvērtēt, viņasprāt, iespējamu bērnu pornogrāfijas atainojumu mākslinieka Kristiana Brektes darbos. Kāpēc advokāte vērsās policijā? “Atcerieties, vasarā bija plašas diskusijas par Kristiana Brektes mākslas darbu uz pamatskolas sienas,” intervijā Neatkarīgajai teica Viktorija.

“Aplūkoju šo Brektes zīmējumu, iegāju viņa “Instagram” profilā, un tas, ko tur ieraudzīju... Mēs nedrīkstam, ilustrējot interviju, publicēt šos viņa darbus. (Viktorija rāda trīs attēlus, uz kuriem redzamas kolāžas - mazas meitenes erotiskās pozās, veicot seksuālas darbības). (..)

Ja cilvēks publiski izrāda šādus savus mākslas darbus un pēc tam viņam atļauj zīmēt uz skolas sienas savas fantāzijas, kādu vēstījumu bērniem viņš var nodot? Ja cilvēks publiski pozicionējas ar kaut ko tādu, kur personiski es mākslas vietā redzu bērnu pornogrāfijas elementus ar mazgadīgām meitenēm, man bija svarīgi uz to vērst sabiedrības uzmanību.” Visu interviju var izlasīt šeit.

Policijai vajadzēja rūpīgi izvērtēt advokātes iesniegumu. Protams, nav pierādījumu, ka tas nebūtu darīts, taču... Olgas Kozirevas skaidrojums bija visai smieklīgs: “Mēs izvērtējām tās bildes, kas bija pieliktas iesniegumam ar lūgumu izvērtēt. Arī tās, kas bija atrodamas internetā - tās bildes, kuras apskatot var pateikt, ka tā ir bērnu pornogrāfija. Ir Pornogrāfijas ierobežošanas likums, kurš nosaka arī pornogrāfijas definīciju, bet tur ir izņēmuma gadījumi. Mēs nonācām pie slēdziena, ka mākslinieciskā vērtība tomēr ir, jo viņš savus darbus pārdod, viņš ar to pelna, tāpēc arī tas ir izņēmums. Konstatējām, ka [darbi] neatbilst pornogrāfiska rakstura materiāla definīcijai.”

Izpētīju Pornogrāfijas ierobežošanas likumu (https://likumi.lv/ta/id/157638-pornografijas-ierobezosanas-likums), kurā ikviens paragrāfs der Kristiana Brektes “mākslas darbiem” gluži kā labi pašūts uzvalks. Bet policijas pārstāvēm, protams, labāk zināms, cik derīgs tas uzvalks...

Policijai labu virzību šoruden deva pati iekšlietu ministre Marija Golubeva, vienā mierā paziņojot, ka policija, visticamāk, izbeigs šo kriminālprocesu. “Būšu ļoti pārsteigta, ja nē,” viņa piebilda. Tas bija tiešs spiediens uz izmeklētājiem, bet, iespējams, tā ir ierasta lietu kārtība policijā, kad ministre norāda, kuru lietu izbeigt, kuru - turpināt.

Viktorija Jarkina toreiz, analizēdama šo bezprecedenta gadījumu, ministrei cenšosties ietekmēt izmeklēšanas gaitu, teica, ka ministres rīcība nav likumam atbilstoša un ikvienam būs pamats apšaubīt izmeklēšanas objektivitāti, kā arī zudīs pārliecība par taisnīgu lietas izmeklēšanu.

Nu tā ir zudusi pavisam. Viktorija Jarkina saņēma Olgas Kozirevas vēstuli, kurā teikts, ka 17. decembrī ir pieņemts lēmums par kriminālprocesa (numurs tāds un tāds), kura ietvaros Viktorijai Jarkinai noteikts liecinieka statuss, izbeigšanu. Bet saskaņā ar Kriminālprocesa likumu Viktorijai Jarkinai - kā lieciniecei - “nav tiesību saņemt un pārsūdzēt pieņemto lēmumu, kā arī pēc galīgā nolēmuma stāšanās spēkā nav tiesību iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem”.

“Es savā iesniegumā policijai lūdzu izvērtēt, vai Brektes darbos ir bērnu pornogrāfijas elementi, nevis apgalvoju, ka šajos darbos tie ir,” intervijā teica Viktorija Jarkina, “es pieeju šim jautājumam ar toleranci - pretēji Brektes atbalstītājiem, kuri apgalvo, ka drīkst un var darīt pilnīgi visu, kaut arī šis “viss” aizskar daudzus cilvēkus.”

Policija patiešām izvērtēja. Tagad zinām: ja mākslinieks zīmē un pārdod savus pornozīmējumus, viņu nevar vainot pornogrāfijas izplatīšanā, bet likuma bardzība vērsīsies pret īstajiem pornogrāfiķiem, piemēram, bezpeļņas organizācijām, kas par velti, vienkārši aiz laba prāta izplata porņukus. Bet, ja kādā datorā tiks atrastas bērnu pornogrāfijas bildes, datora īpašniekam atliks tikai pateikt, ka viņš šīs bildes ir kādam pārdevis (tātad tām ir mākslinieciska vērtība!) - viss kārtībā, ļautiņš ir nevainīgs kā bērna asara, policija vēl atvainosies par traucējumu.

Vai nav jauki dzīvot greizo spoguļu karaļvalstī, ko?

Komentāri

Ekonomistu domnīcās bieži skan viedoklis, ka Latvijas komercbankas kūtri kreditē tautsaimniecību, jo pēdējā laikā ir varējušas bez riska gūtu neadekvātu peļņu tikai uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) augsto procentu likmju rēķina. Valdībā jau ir atbalstīts un kopā ar budžeta likumu tiek virzīts solidaritātes iemaksas likumprojekts, kas liks bankām dalīties ar savu virspeļņu vai arī demonstrēt lielākus kreditēšanas apjomus. Kādi ir kreditēšanas apjomi, vai tiem ir tendence pieaugt? Kāds ir baņķieru viedoklis par solidaritātes iemaksu likumu? “Nra.lv” saruna ar četru lielāko komercbanku amatpersonām.

Svarīgākais