Izrādās, Eiropā notiek arī kaut kas neticams, ne tikai demonstrācijas pret kovidierobežojumiem, „bēgļu” ekspansija kādreizējās kultūrpilsētās vai krievu gāzesvada „Nord Stream 2” sajūsmīga atkorķēšana. Un proti, novembra beigās Beļģijas pilsētā Zedelgemā tiks rīkots Eiropas vēsturnieku simpozijs, kurā spriedīs par latviešu leģionāriem – karagūstekņiem, kuru piemiņai tika izveidots piemineklis „Latvijas stāvstrops brīvībai”. Tas tika atklāts 2018. gadā. Bet 2021. gadā sākās holokausta biznesmeņu uzkarsēta vārīšanās...
7. jūlijā Zedelgemā no pieminekļa tika lemts noņemt skaidrojošo plāksni, taču, kā apgalvoja mūsu Ārlietu ministrija (ĀM), Zedelgemas pašvaldībai nekad neesot bijis nodoms demontēt leģionāru piemiņai veltīto pieminekli. Tas stāsta par 12 000 latviešu karagūstekņu, kuri Zedelgemas nometnē atradās no 1945. līdz 1946. gadam. Neatkarīgā par to jau rakstīja (rakstu var izlasīt šeit).
Bet kā nu bez Zedelgemas pašvaldības nodomiem: tos gudri konstruēja jau minētie holokausta biznesmeņi. Kādā portālā kāds Ļevs Goļinkins nopublicēja melīgu stāstiņu par latviešu leģionāriem, kuri it kā esot vainojami „žīdu šaušanā”.
Neilgi pēc tam žurnāls „Paris Match Belgique” publicēja rakstu par leģionāru pieminekli, citējot pašu galveno holokausta biznesmeni, Simona Vīzentāla centra pārstāvi Jefremu Zurofu, kurš tradicionāli dziedāja, ka leģionāriem veltītais piemineklis zaimojot nacisma upuru piemiņu. Nebija ilgi jāgaida, lai šai „dziesmai” pievienotos beļģu kreisie politiķi, atkārtodami mantru par „latviešu nacistiem” un „nepareizo” pieminekli.
Spiediens uz Zedelgemas pašvaldību bija masīvs, un vislielākās bija iespējas, ka piemineklim ne tikai noņems skaidrojošo plāksni, bet arī nojauks pašu pieminekli.
Par iespējamajiem draudiem latviešu karavīru piemineklim ziņoja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere. Vaideres vadībā EP Vēstures atceres grupas deputāti nosūtīja vēstuli Zedelgemas pašvaldībai, aicinot saglabāt pieminekli „Latvijas stāvstrops brīvībai” latviešu karavīriem. „Kad uzzināju, ka latviešu karavīriem veltītajam piemineklim draud nojaukšana, sapratu, ka ir steidzami jārīkojas. Tādēļ aicināju kolēģus, ar kuriem kopā strādājam EP Vēstures atceres grupā, kopīgi vērsties pie Zedelgemas pašvaldības vadītājas un deputātiem, skaidrojot šī pieminekļa vēsturisko nozīmi, atspēkojot nepatiesus apgalvojumus un lūdzot to saglabāt,” savu rīcību skaidroja Inese Vaidere.
Bet pieminekli vajadzēja saglabāt katrā ziņā. Tā autors tēlnieks Kristaps Gulbis, skaidrodams savu darbu, teica: „Zedelgemas nometnē bija ap 12 tūkstošiem latviešu karavīru. To skaits bija līdzvērtīgs bišu skaitam stropā. Mana piedāvājuma būtība ir - Latvijas bišu strops ar Latvijas bitēm Flandrijas zemē. Bišu strops pēc būtības ir valsts. Tai ir arī sava armija, taču bites neuzbrūk, ja netiek aizskartas. Tās aizstāv, cīnās un mirst par savu stropu, saimi, brīvību.”
Piemineklis ir aptuveni piecus metrus augsts nerūsējoša tērauda obelisks, kura virsotnē atrodas stropa atveidojums no zaļi patinētas bronzas. Gan uz obeliska, gan uz stropa redzamas apzeltītas bites. Pie pieminekļa ir anotācija vairākās valodās ar vēsturiskās situācijas skaidrojumu, kādā latvieši nonāca Otrā pasaules kara laikā.
Agrākās nometnes vieta no laukuma atrodas aptuveni trīs kilometru attālumā. Tas ir jauns pilsētas rajons, kurā Zedelgemas pašvaldība plāno iekārtot atpūtas parku. Saglabājušās arī dažas no agrākās karagūstekņu nometnes barakām, kurās nodomāts nākotnē iekārtot muzeju, kas iepazīstinās ar latviešu leģionāru stāstu.
Kaut arī mūsu valsts augstākā vara izvairās atzīt un kur nu vēl cildināt latviešu leģionāru atdevi un varonību cīņās pret boļševikiem, neviens nav atcēlis Deklarāciju par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā, ko 1998. gadā pieņēma tolaik vēl drosmīgā Saeima. Deklarācijā tika izskaidrota vēsturiskā situācija latviešu leģiona veidošanas laikā, kad vācu okupācijas vara veidoja šīs vienības. Deklarācijā ir skaidras norādes uz to, ka latviešu leģionāriem nav nekāda sakara ar vardarbību pret mierīgajiem iedzīvotājiem. Un ļoti svarīgi, ka deklarācijā bija arī punkts, kas uzliek par pienākumu politiskās varas nesējiem rūpēties par latviešu karavīru goda un cieņas aizskārumu novēršanu Latvijā un ārzemēs.
Tieši šāds aizskārums notika šovasar Beļģijā, Zedelgemas pilsētā. Paldies Inesei Vaiderei, kura atklāja un aktivizēja šo jautājumu. Par situāciju ir informēts arī ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs, kurš vēl vasarā atgādināja, ka pieminekļa atklāšanā piedalījās arī mūsu ĀM pārstāvji. Savā ziņojumā Rinkevičs teica, ka „Latvijas diplomātiskais dienests jau trīsdesmit gadus neatlaidīgi turpina skaidrot Latvijas vēstures sarežģītos jautājumus un atspēkot neskaitāmus apmelojumus, provokācijas un maldinošu informāciju, kas regulāri parādās ārvalstu medijos”.
Jācer, ka mūsu politiķi saņemsies drosmi un teiks savu vārdu Zedelgemas pieminekļa un leģionāru piemiņas aizstāvībai. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Zedelgemas vēsturnieku forumā, kas tiek plānots novembrī, negrasās piedalīties nekādi zurofi ar bļāvieniem par „žīdu šāvējiem latviešu leģionāriem”, tātad - viss ir droši!
