Drausmīgas, asiņainas, nedzīstošas vātis, ko veidojuši ilgstoši izgulējumi. „Viņš izskatās kā biedējošie „portreti” uz cigarešu paciņām, lai brīdinātu cilvēkus nepirkt cigaretes,” teic Armands Kaļišuks, Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona palīgs, rādīdams fotoattēlus. Taču palīdzēšana Ādamsonam vairs nav vajadzīga, jo viņš atrodas apcietinājumā pēc Saeimas lēmuma viņu izdot saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā. Ja nu palīdzība tomēr vajadzīga, tad – tikai medicīniska rakstura, jo Ādamsona veselības stāvoklis ir kritisks.
Šā gada 10. jūnijā Saeimas vairākums (69 deputāti) nolēma izdot Jāni Ādamsonu, kurš tolaik vēl bija Saeimas „Saskaņas” frakcijas biedrs, aizturēšanai un apcietināšanai sakarā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā. Ādamsona dzīvoklī notika arī kratīšana.
Līdz šim plašākai sabiedrībai nav zināms, kas konkrēti tiek inkriminēts bijušajam partijas „Saskaņa” biedram Jānim Ādamsonam: viņš vēstulē Saeimai paziņoja, ka izstājas no partijas un ka neesot darījis saviem vēlētājiem neko sliktu, taču viņš labi apzinoties: ir risks, ka pret viņu vērstās apsūdzības var nodarīt sliktu partijai un Saeimas frakcijai.
Neoficiāla informācija liecina, ka uz Ādamsonu krīt aizdomas par informācijas nodošanu Krievijai pēdējo četru gadu laikā, un Valsts drošības dienestam (VDD) attiecībā uz Ādamsonu esot aizdomas par 43 šādām epizodēm. VDD minētā Krimināllikuma norma ir par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai.
Ādamsons esot nodevis publiski pieejamus dokumentus - dažādus likumu grozījumus, kā arī sniedzis informāciju par armijas iepirkumiem un budžetu, sniedzis ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklēšanas, informējis par Baltijas asamblejas nostāju pret „Nord Stream 2”. Domāju, ikviens žurnālists bez grūtībām var iegūt lielāko daļu šādas informācijas un to publicēt, jo tā netiek slēpta aiz septiņiem zieģeļiem.
Bet ja „pa virsu” kā tortei odziņu uzliek apgalvojumu, ka „ziņu nodošanai viņš izmantojis savu parlamenta datoru”, saldēdiens kļūst pavisam interesants, jo Jānis Ādamsons ar datoriem ir tik ļoti „uz jūs”, ka pat šī rīka ieslēgšana viņam ir visai problemātisks uzdevums: visus ar datoru saistītos uzdevumus Ādamsonam palīdzējis risināt viņa palīgs Armands Kaļišuks. Taču viņš nav pat izsaukts uz pratināšanu.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Māris Kučinskis (ZZS), spriežot par Ādamsona turēšanu aizdomās par spiegošanu, gan uzskata, ka tā ir sensitīva starptautiska lieta un, ja nav neapgāžamu pierādījumu, šādus iespējamos spiegus neaiztur. „Ja Ādamsons ir aizturēts, tas nozīmē, ka Valsts drošības dienestam ir pierādījumi,” viņš nosaka, „un plašāka publika par šiem pierādījumiem uzzinās tikai tad, kad sāksies tiesa.”
Tas, ka VDD ir aizdomas par četriem pēdējiem gadiem, ko Ādamsons it kā veltījis ziņu nodošanai Krievijas pusei, ir ticams pieņēmums, jo 2017. gada 5. septembrī Ādamsons rakstīja vēstuli ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram.
„Manā rīcībā ir nonākusi informācija, ka Drošības policija ir uzsākusi operatīvās izstrādes lietu attiecībā pret mani. (..) lūdzu Jūs pārbaudīt un informēt mani sekojošos jautājumos: 1) Kas un ar kā akceptu ir uzsācis informācijas vākšanu un apkopošanu attiecībā pret mani? 2) Kas ir devis akceptu šiem speciāliem pasākumiem? 3) Par kādiem noziedzīgiem nodarījumiem es tieku turēts aizdomās? 4) Vai šie speciāli pasākumi tiek veikti operatīvās izziņas, operatīvās pārbaudes vai operatīvās izstrādes lietas ietvaros?” - bija rakstīts vēstulē. Atbildi Ādamsons nesaņēma.
„Ādamsonam ar veselību šobrīd ir ļoti slikti,” teic viņa palīgs Armands Kaļišuks, „viņš pēdējo pusotru gadu nopietni slimoja. Pērnā gada jūnijā, kad viņu kārtējo reizi izrakstīja no slimnīcas, es viņu satiku - no auto izkāpa večuks ar spieķīti, trīcošām rokām.”
„Pēc pagājušajā gadā pārciestās slimošanas Jānim priekšā bija vēl vairākas operācijas,” turpina Armands, „vienu paspēja veikt, un tas bija šogad - pirms apcietināšanas. Nākamo nopietno operāciju viņš plānoja veikt vēlāk. Kopš 2020. gada aprīļa Jānis cīnījās par savu dzīvību, bija komā. Tikai šogad viņam izdevās kaut nedaudz sakārtot veselību, par ko viņš saka paldies savai sievai un ārstējošajiem ārstiem. Bet daži mediji stāsta, ka Jānis šajā laikā aktīvi vācis informāciju un nodevis nezin kam. Jānim bija izgulējumi, tos līdz galam viņš neizārstēja, cietumā situācija palika sliktāka, un tagad izgulējumi ir vienkārši drausmīgi.”
Jāņa Ādamsona advokāts uzrakstīja divus lūgumus - izmeklētājam un cietuma vadībai, lai pārvietotu Ādamsonu uz cietuma slimnīcu. „No cietuma vadības ir pilnīgs klusums, savukārt izmeklētājs atbildēja, ka tā nav viņa kompetence,” saka Armands. „Es došos uz Saeimu, uzrunāšu deputātus - lai arī viņi iesaistās šajā lietā, proti, lai palīdz Ādamsonam nokļūt slimnīcā, jo cilvēks taču nelūdz, lai viņu atbrīvo - viņš lūdz, lai pārved viņu uz slimnīcu! Uzskatu, ka Ādamsona dzīvība patlaban ir apdraudēta: viņam kuru katru mirkli var sākties sepse.”
Faktiski ir tikai daži jautājumi un pārdomas. Mums ikvienam var būt un arī ir sava attieksme pret Jāni Ādamsonu, mums var nesaskanēt politiskie uzskati, var nebūt pieņemamas viņa politiskās simpātijas vai kāda pagātnes rīcība, bet - viņš ir LR pilsonis, kuram ir tiesības saņemt medicīnisko palīdzību ne tikai brīvībā, bet arī cietumā.
Tad kāpēc viņš to nesaņem? Tas ir jautājums tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP), kura pārraudzībā atrodas Latvijas cietumi.
Īpatnēja ir arī partijas „Saskaņa” attieksme pret Jāni Ādamsonu: Armands Kaļišuks bija šokēts par Ādamsona „dzimtās” partijas priekšnieku vienaldzīgo attieksmi pret nelaimē nonākušo biedru. Vai partijnieki nav par agru nokaunējušies par viņa „spiegošanu”?
Par to, vai Jānis Ādamsons ir vai nav vainojams spiegošanā, spriedīs tiesa. Pagaidām vēl nav zināms, kad tā notiks. Bet jau šobrīd daudzu acīs viņš ir padarīts par vainīgo - par vienīgo spiegu, ko varonīgi notvēris drošības dienests un ko tikpat varonīgi un pašaizliedzīgi izdeva Saeimas deputāti, kuri ar Ādamsona aizturēšanas motivāciju steigā iepazinās piecas vai desmit minūtes pirms balsošanas...
