Pērn maijā sabiedrību aplaimoja kārtējā valdības dāsnuma lēkme: tika apstiprināta Izglītības un zinātnes ministrijas un Veselības ministrijas izstrādātā valsts pētījumu programma kovidseku mazināšanai, piešķirot tai piecus miljonus eiro, līdz ar to finansējot desmit projektus. No vienas puses – jāpriecājas, ka zinātniekiem vispār kaut ko piešķir, no otras – jāvērtē reālais ieguvums. Tāpēc uzdevu attiecīgus jautājumus izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei.
Jautājums. Valsts pētījumu programmā Covid-19 seku mazināšanai pirms vairāk nekā gada tika finansēti 10 projekti, kurus kūrē Izglītības un zinātnes ministrija. Cik no tiem ir nonākuši līdz finišam, un kāds ir to reālais pienesums mūsu dzīvē?
Atbilde. Visu (10) programmas ietvaros finansēto pētniecības projektu īstenošana ir noslēgusies šī gada 30. jūnijā.
Diviem no projektiem (prof. U. Dumpja un prof. L. Vīksnas vadībā) nākošnedēļ noslēgsies neatkarīga ārvalstu zinātniskā ekspertīze, par kuras nodrošināšanu atbildīgā institūcija ir Latvijas Zinātnes padome (LZP).
Astoņiem no 10 projektiem eksperti jau ir piešķīruši vērtējumu „Projekta mērķis ir sasniegts”, īpaši uzsverot projektos iesaistīto īstenotāju augsto pētniecības kapacitāti, apjomīgu skaitu nozīmīgu un kvalitatīvu rezultātu, kas sasniegti īsā laika posmā, strādājot ārkārtas apstākļos un vienlaicīgi saskaroties ar dažādiem pētniecību ierobežojošiem faktoriem.
Neatkarīgie ārvalstu zinātniskie eksperti savā vērtējumā norāda, ka nozīmīga ir projektu ietvaros iegūto datu deponēšana repozitorijos un zinātnisko publikāciju publicēšana atvērtās piekļuves zinātniskajos žurnālos, lai šos datus un pētījumus varētu izmantot zinātnieki arī citur pasaulē, tā rezultātā radot pozitīvu ietekmi globālu problēmu risināšanā.
Vienlaikus eksperti atzinuši, ka būtiska nozīme kvalitatīvu rezultātu sasniegšanā un Latvijas zinātnieku pētnieciskās jaudas celšanā bijusi tieši starptautiskajai sadarbībai, gan iesaistoties starptautiskās pētniecības iniciatīvās, gan izstrādājot kopīgas publikācijas un jaunus pētniecības projektu pieteikumus.
Projektu ietvaros izstrādāti vairāki būtiski uzlabojumi vai inovācijas, piemēram, izveidota augstas kvalitātes Covid-19 saistīto paraugu biobanka. Izcelti tādi sasniegumi kā izstrādātais plaušas-uz-čipa modelis, kas var tikt izmantots arī citu elpceļu vīrusu infekciju izpētē, un ātras diagnostikas siekalu paraugu tests un elpošanas aparāta papildu aprīkojums ar skābekļa plūsmas nodrošinošu modifikāciju, kas ļauj efektīvi ārstēt pacientus ar vidēji smagu Covid-19 pneimonijas gaitu.
Tāpat eksperti uzskata, ka visā pasaulē lietderības potenciāls ir mācīšanās analītikas tehnoloģijai, kas ļauj studējošajiem un mācībspēkiem analizēt mācību rezultātus.
Kā nozīmīgs programmas rezultāts tiek vērtētas izstrādātās rekomendācijas pierādījumos balstītas rīcībpolitikas veidošanai gan inženiertehnisko risinājumu, gan veselības aprūpes un sabiedrības veselības, gan tautsaimniecības un sabiedrības labklājības jomās.
Papildus, eksperti rekomendē attīstīt projektos iesākto pētniecību, turpinot testēšanu izstrādātajiem risinājumiem, kā arī attīstot pētījumus starptautiskā līmenī, piemēram, pretendējot uz Eiropas Savienības finansējumu pētniecībā. Eksperti iesaka projektu rezultātus izmantot tālākai rīcībpolitikas uzlabošanai, kā arī atsevišķus risinājumus realizēt sadarbībā ar industrijas pārstāvjiem.
LZP mājaslapā ir publicēti projektu zinātniskie rezultāti un atbilstoši papildus projektu rezultātu sarakstā definētajiem uzdevumiem sagatavotie rīcībpolitikas nodevumi. Programmas rezultāti un to ietekmes izvērtējums tika apkopots LZP sadarbībā ar IZM un VM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā „Par valsts pētījumu programmas „Covid-19 seku mazināšanai” ietvaros sasniegtajiem rezultātiem”, ar kuru varat iepazīties šeit.
Par finanšu izlietojuma kontroli minētajai programmai atbildīgā iestāde ir Latvijas Zinātnes padome, kura atbild par līgumu izpildes uzraudzību. Noslēdzoties programmai, saskaņā ar regulējumā noteikto LZP sagatavoja ziņojumu par valsts pētījumu programmas „Covid-19 seku mazināšanai” finansējuma uzraudzību un izlietojumu, ar kuru varat iepazīties šeit.
Jautājums. Kāds, ministresprāt, ir attaisnojums iztērētajiem gandrīz pieciem miljoniem eiro?
Atbilde. Projektos investētais finansējums ir pilnībā pamatojams, ņemot vērā projektu zinātniskos rezultātus un izmantošanu Covid-19 seku mazināšanai.
Ārvalstu zinātniskie eksperti arī ir secinājuši - projektu zinātniskā kvalitāte un ietekme atbilst izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem.
Es teikšu vienkāršāk - šajā Covid-19 laikā ieguvums no projektu realizācijas ir neatsverams. Piemēram, izstrādātais Covid-19 paveidu sekvencēšanas algoritms - ņemot to vērā, katru nedēļu valdība izstrādā Covid-19 ierobežojumu stratēģiju.
Tāpat nevar nepieminēt notekūdeņu testēšanas metodes izstrādi uzliesmojuma savlaicīgai noteikšanai apdzīvotās vietās un bezkontakta Covid-19 testu veikšanu. Būtisks ieguvums ir arī Covid-19 pacientu ārstēšanas vadlīniju izstrāde ārstiem - tie ir tikai daži reāli instrumenti, kā jau šobrīd cīnīties ar pandēmiju, un būs ļoti noderīgi arī nākotnē.
Paldies Izglītības un zinātnes ministrijai par operativitāti atbilžu sniegšanā. Taču ir dažas pārdomas.
Vērtējot mūsu valdības juceklīgo un bezmērķīgo darbību kovidkrīzes laikā, ir maz cerību, ka tā ņems vērā zinātnieku pētījumus, ja tie patiešām ir tik nozīmīgi, kā tos mums liek priekšā izglītības un zinātnes ministre. Vēl vairāk: izskatās, ka valdība ne tikai neņems vērā zinātnieku ieteikumus, bet pat darīs visu, lai sabiedrības dzīve kļūtu arvien neciešamāka. Bet tas, piedodiet, jau ir politikāņu, ne zinātnieku jautājums.
Protams, sabiedrības skepse attiecībā uz piecmiljonu vērtajiem pētījumiem arī ir pamatota: savulaik internetā publicētais kāda pētījuma melnraksts raisīja pamatotas šaubas par pētījumu lietderību. Projektā ar nosaukumu „Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes” bija apakšprojekts „Vietējo pārtikas ķēžu pārstrukturizēšana un noturības stiprināšana krīzes un pēckrīzes laikā Latvijā”, kurā ar svarīgu nopietnību tika skaidrots, kā kovidkrīzes laikā uztaisīt salātus, piemēram, no gurķiem un tomātiem... „Salātu padomi” aizņēma aptuveni 30 lappuses no 430 lappusēm pusmiljona vērtajā pētījumā. Vai šādi „salāti” tur ir palikuši? To izglītības un zinātnes ministrei gan nepajautāju.
Februārī intervēju Latvijas Zinātnes padomes direktori Gitu Rēvaldi, kura jau bija iesniegusi atlūgumu - pēc pusgada darba šajā amatā, un tas notika, „pateicoties” toreizējās izglītības ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) un ministrijas ierēdņu arogancei un tumsonībai (interviju var izlasīt šeit: https://neatkariga.nra.lv/intervijas/339040-gita-revalde-izglitibas-un-zinatnes-ministrija-judz-ratus-zirgam-pa-prieksu).
Ar Gitu Rēvaldi februārī runājām arī par desmit kovidpētniecības projektiem. Lūk, ko viņa pastāstīja: „Programmas uzraudzībai bija nodibināta īpaša uzraudzības komisija IZM paspārnē. LZP šajā komisijā ir kā sekretariāts bez balsstiesībām (kas arī ir dīvaini). Īsā laikā vajadzēja apgūt milzīgu naudu, zinātnieki finansējumu saņēma par vēlu, bet pārskatus no viņiem sāka prasīt jau uzreiz un katru mēnesi. Bija milzīgs stress, un visi rezultāti līdz decembra beigām bija sasniegti tikai vienam projektam, pārējie deviņi tika pagarināti par trim mēnešiem, daži - līdz vasarai. No vienas puses - ņemot vērā, ka zinātne tiek finansēta ļoti skopi, bija labi, ka šis finansējums vispār tika piešķirts, bet tik īsā laikā zinātnē ir ļoti grūti kaut ko saprātīgā veidā noorganizēt - kaut vai atrast partnerus, kuri būtu gatavi konkrētam pētnieciskajam darbam vai, piemēram, veikt vajadzīgos iepirkumus. Varu apliecināt, ka zinātnieki strādā, bet birokrātiskais slogs ir milzīgs. LZP gatavoja informatīvos ziņojumus par rezultātiem, līdz ar to redzējām, cik liels darbs ieguldīts. Turklāt mediju interese ir liela, arī Valsts kontrole neatkāpjas. Katrā ziņā - zinātnieki cer, ka šīs programmas tiks turpinātas, jo Covid-19 diemžēl tikai tagad attīstās tā pa īstam.”
Mums atliek cerēt, ka jelkas no zinātnieku pētījumiem būs noderīgs mūsu sen apnikušajā kovida ikdienā un sērga bēgs, atpakaļ neskatīdamās.
