„Rudevska ir vienkārši pretekle. Kas tas ir: „Bērna tiesības augt ģimenē, kuras pamats ir māte – sieviete un tēvs – vīrietis”? Tagad visiem vientuļajiem vecākiem jau tā savā nevieglajā dzīvē būs vēl arī aktīvi jāmeklē laulātais? (Un cits pants nosaka, ka nelaulātie NAV ģimene),” sašutis ir tvitera aktīvists Dmitrijs Golubevs (startējis uz Rīgas domi „Jaunās Vienotības” sarakstā), pie reizes uzliekot kārtīgu zīmogu tiesību zinātņu doktorei, juristei Baibai Rudevskai, kura ir ieguldījusi lielu darbu, konkretizējot un izslīpējot Satversmes grozījumu projektu.
Savā ziņā šis Dmitrija izteiciens ir ļoti raksturīgs kādai sociālo tīklu lietotāju kopai, kas mēģina absolūti skaidras un dabiskas lietas padarīt par absurdām un nejēdzīgām. Visi ļoti labi saprot, ka normāla ģimene ir tāda, kur tēvs ir vīrietis, bet māte - sieviete. Un izrādās, ka mēdz gadīties arī tā: no ģimenes ir aizgājis tēvs vai māte, un ģimene nu ir nepilna, bet tā ir un paliek ģimene, jo bērns - ak, tavu pārsteigumu! - ir radies vīrieša un sievietes savienībā, nevis brīnumainā kārtā iekritis klēpī divu sieviešu vai divu vīriešu kopguļas gadījumā.
Turklāt nevienam, veidojot labojumu Satversmē, nebija ienācis prātā mudināt vientuļos vecākus „aktīvi meklēt laulātos”. Šā jocīgā mudinājuma autors to, protams, ļoti labi saprot, bet vajag taču duļķot ūdeni, izliekoties par principiālu taisnības cīnītāju. Ir vēl pulka daudz līdzīgu duļķotāju, jo mērķi taču vajag sasniegt - diskreditēt skaidrus, cilvēciskus, pašsaprotamus mērķus.
Bet dziesma nav par to. Ir svarīgākas lietas. 16. jūlijā nule nodibinātā Latvijas vīru biedrība Centrālajai vēlēšanu komisijai nodeva iesniegumu par parakstu vākšanas uzsākšanu Latvijas Republikas Satversmes 110. panta grozījumu projektam. Tika arī iesniegts pilnīgi izstrādāts Satversmes 110. panta grozījumu projekts un tā anotācija. Izsmeļošu izklāstu par šiem grozījumiem var izlasīt šeit.
Tautas nobalsošanai likumprojekta autori ir sagatavojuši šādu Satversmes 110. panta redakciju: „Valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti - un ģimeni, kuras pamatā ir laulība, asinsradniecība vai adopcija. Valsts aizsargā bērna tiesības, tostarp arī tiesības augt ģimenē, kuras pamats ir māte sieviete un tēvs vīrietis. Valsts aizsargā vecāku tiesības un viņu brīvību nodrošināt bērniem audzināšanu saskaņā ar savu reliģisko un filozofisko pārliecību. Valsts īpaši palīdz bērniem ar invaliditāti un vecākiem, kas par viņiem gādā, bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības, daudzbērnu ģimenēm, kā arī mātēm un tēviem, kuri bez otra vecāka gādā par bērniem.”
Fons, uz kura notiek Satversmes 110. panta grozījumu aktivitātes, ir, piedodiet par negantību, atbilstošs: tuvojas liberālmarksistu organizētais seksa festivāls, kam Rīgas kungi devuši atļauju, par spīti nestabilajai kovidsituācijai (kā zināms, LGBT aktīvistus kovids nerauj); netālā atmiņā ir pērnā gada 12. novembra Satversmes tiesas spriedums, ar kura „palīdzību” tēviem paredzētais paternitātes atvaļinājums tika piešķirts sievietei, kura nav bērna māte. Kur nu vēl runāt par to, ka viņa varētu būt bērna tēvs...
Bet tagad jau ne par ko nevaram būt pārliecināti. Tagad esam pārliecināti tikai par to, ka likumdevējam - Saeimai - jālauza smadzenes par to, kā mainīt Darba likumu atbilstoši Satversmes tiesas absurdajam spriedumam, kas apdraud ne tikai ģimenes un laulības tradicionālo būtību un eksistenci, bet arī grauj valsts pamatus. Par to lielais paldies drosmīgajai Satversmes tiesai. Zemāk krist vairs nav iespējams.
Tagad gaidīsim Centrālās vēlēšanu komisijas atbildi uz Latvijas vīru biedrības iesniegumu. Kas notiks tālāk? Pozitīvas atbildes gadījumā būs jāsavāc 155 000 parakstu, pēc tam - referendums. Mūsu rokās būs iespēja izlemt, pa kuru ceļu iet Latvijai - pa liberālmarksistu iezīmēto tautas iznīcības purva žļurgu, ko bagātīgi rasina LGBT un viņu lobisti politiskajās aprindās, vai pa normālu Latvijas lielceļu - mazliet putekļainu, toties drošu un pazīstamu. Bet skaidrs, ka viegli nebūs, jo kriminālmarksisti ar visiem iespējamiem un neiespējamiem paņēmieniem mēģina pārņemt cilvēku prātus un izjūtas. Sargāsim no šīs sērgas sevi un savējos.
„Cik labi, ka es savu mūžu nodzīvoju normālā pasaulē, kur sievietes bija sievietes, vīrieši - vīrieši, kur Radio ļaudis sirsnīgi sveicināja viens otru un par spīti okupācijai varējām gan dziedāt, gan stāstīt anekdotes. Un nebija kovida!” - saka Māra Krontāle, arī sociālo tīklu aktīviste. Cik gan dažādi ir cilvēki, vai ne? Viens nostājas uz iznīcības ceļa, cits - atceras sirdsskaidrību. Bet tagad mums nepietiks tikai ar atcerēšanos vien, tagad mums nāksies smagi cīnīties ar morālo sērgu, kas ir briesmīgāka par kovidu.
