„Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa parakstītais politiskais paziņojums* par lesbiešu, geju, biseksuāļu, transseksuāļu un citu seksualitāšu kopienas tiesībām nav juridiski saistošs,” intervijā kanālam „Rīga TV24” lielo noslēpumu atklāja Valsts prezidents Egils Levits. Tas esot bijis „nostājas jautājums”, un tas iepriekš nebija jāsaskaņo. Nuja, privātpersona Kariņš publiski pauda savu privāto nostāju, iegrūžot valsti divdomīgā situācijā. Šoreiz klusēšana būtu bijusi kā zelts, bet sanāca kārtējā govs pļeka.
Valsts prezidenta burvīgā, samiernieciskā nostāja mums atklāj, sak, tas jau nav nekas, ka premjers tur kaut ko parakstīja, turklāt Ungārijas vārds tajā paziņojumā nav minēts, un vispār tas nav juridiski saistoši. Tad kāda elles krupja dēļ šis paziņojums, kas, izrādās, tomēr tapis „kā reakcija uz Ungārijā pieņemto jauno likumu”, bija jāparaksta?! Lai pazīmētos Eiropas priekšnieku bariņā? Lai izpatiktu EK prezidentei fon der Leienai, kura uz Latviju atveda kārtējo virtuālās naudas aploksnīti?
Bet ne tikai tas „uzkrīt”. Daudz svarīgāk, ka prezidents Levits ar saviem tekstiem iedrošina visus kariņveidīgos konsekventi ieņemt „pareizo virzienu” - uz nacionālas, konservatīvās tradīcijās balstītas valsts aizmirstību.
Pateicoties „koalīcijas” vētrainajai darbībai, visi cilvēki ir sarīdīti cits pret citu: vakseri pret antivakseriem, kovidfani pret kovidiotiem, nu nācis klāt jauns trends - Ungārijas nonievātāji pret Ungārijas aizstāvjiem. Bet normālu cilvēku mērķis ir apturēt homopropagandu, kas kā indīgs mākonis sāk pārklāt Latviju. Ja neapturēs, var gadīties, ka arī Latvijas vairs nebūs.
Reaģējot uz Krišjāņa Kariņa parakstīto vēstuli, Nacionālās apvienības valde un Saeimas frakcija 28. jūnijā uzaicināja viņu uz kopsēdi, lai skaidrotu viedokļa paušanu Eiropadomes ietvaros saistībā ar jauno Ungārijas likumu. Sēdē Nacionālā apvienība (NA) izteica nosodījumu par vienpersoniski valsts vārdā pausto nostāju un norādīja, ka norobežojas no kritikas, kas vērsta pret Ungāriju. Atgādināsim Ungārijas jaunā likuma būtību: tas nosaka vecākiem pašiem izlemt, kādu seksuālo izglītību saņems viņu bērni, kā arī liedz nepilngadīgo vidū popularizēt homoseksualitāti, no bioloģiskā dzimuma atšķirīgu dzimumidentitāti un dzimuma maiņu. Pilnīgi normāls likums, kas sargā bērnus un pusaudžus no homopropagandas.
Latvijas vārdā paustā nostāja nebija iepriekš apspriesta koalīcijas partneru vidū, tādēļ atklātās vēstules parakstīšana uzskatāma par vienpersonisku un bezatbildīgu Krišjāņa Kariņa lēmumu, kas ir nepieņemami, - tā Nacionālā apvienība. Partija aicina turpmāk Eiropadomē apspriežamos jautājumus iepriekš pārrunāt koalīcijas ietvaros.
„Šobrīd redzam, ka Ungārija tiek nosodīta par to, ka pieņem likumu, kas aizsargā bērnus un viņu izglītošanu. Mums nav tiesību iejaukties Ungārijas likumdevēja darbā un noteikt, kas citai demokrātiski ievēlētai, parlamentārai Eiropas Savienības valstij būtu jādara. Latvijas augstākās amatpersonas nedrīkst starptautiskajā vidē vienpersoniski paust politiski motivētus vēstījumus, kas ir pretrunā ar lielas Latvijas sabiedrības daļas viedokli. Taču tieši tas ir noticis, radot bažas arī par to, vai tiek ievērotas Latvijas ārpolitikas labākās intereses. Nacionālā apvienība nosoda šādu bezatbildīgu rīcību un pilnībā norobežojas no Latvijas vārdā paustās nostājas,” teica NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Minētais likums nekādā veidā nediskriminē pilngadību sasniegušos seksuālo minoritāšu pārstāvjus. Ungārijā pieņemto likumu mērķis ir nepilngadīgo aizsardzība. Tieši tāpat arī Latvijas nepilngadīgie ir īpaši sargājami - Latvijas Bērnu tiesību aizsardzības likumā uzsvērts, ka „šā likuma uzdevums ir noteikt bērna tiesības, brīvības un to aizsardzību, ņemot vērā, ka bērnam kā fiziski un intelektuāli nenobriedušai personai vajadzīga īpaša aizsardzība un gādība”.
Tad kur slēpjas tās baisās briesmas, kuras Ungārijas likuma tekstā saskatīja „kristīgā demokrāte” Urzula fon der Leiena? Vai tik LGBTI lobijs tur nav piestrādājis, ko? Un mūsu premjers ir gatavs skriet un piedalīties. Izdabāšana patiesi ir diža māksla, un tā nereti noder augstu amatu iegūšanas procesā. Iespējams, ka tieši šis aspekts ir piespiedis mūsu premjeru parakstīt glauno vēstuli. Bet tās jau tikai skauģu pļāpas.
Savukārt šīs pirmdienas sakarā ir tieši divas pārdomas. Pieprasījumu Kariņam skaidrot vēstules parakstīšanu pauda tikai Nacionālā apvienība. Ne Jaunā konservatīvā partija, ne ZZS, par citām pat nerunāsim. Bail? Neinteresē? Pie elkoņa lielas daļas vēlētāju sašutums? Tas - pirmkārt. Otrkārt. Krišjānis Kariņš NA frakcijas un valdes kopsēdē izteicās, ka vēstules parakstīšana nebija domāta kā vēršanās pret Ungāriju. Interesanti, pret ko tad? Pret kādu Marsa koloniju vai Čūskupurva republiku? Tā esot mediju interpretācija - uzskatīt, ka vēstulē esot domāta Ungārija...
Te nu atkrīt žoklis. Nez, par ko tad tas tracis tajā eirobriselē izcēlās, ja ne par „briesmīgi diskriminējošo” Ungārijas likumu? Un, Kariņa kungs, varbūt nākamreiz saskaņojiet viedokļus ar prezidenta kungu, jo viņš gan uzskatīja, ka šī atklātā vēstule ir „reakcija uz Ungārijā pieņemto jauno likumu”. Citādi tā jūsu - valdīkļu - liekulība un nekonsekvence jau paliek traģikomiska. Kad tā paliks tikai traģiska, būs jau par vēlu.
