Kā reprezentēt šampaniešos neizpirkto tūkstoti?

© F64

„Laimas” konfekšu kastes un Rīgas balzamiņš, jaunas kleitas un elegantas šlipses – visi šie aksesuāri palikuši aizmirstībā, jo komandējumu tikpat kā nav, ārvalstu viesi mūsu valsti apmeklē retāk nekā Haleja komēta, bet Saeimas un valdības sēdes notiek zūmā – privātajās virtuvēs ar grāmatplauktu instalācijām aiz muguras, virs naktstērpa uzvelkot kaut cik pieklājīgu jaķeli. Vai varat iedomāties, cik milzīga reprezentācijas nauda ietaupījusies kovidpandēmijas laikā, sevišķi – ārkārtas situācijā, kad nekādas reprezentācijas nenotiek?

Priecīgo budžeta naudas ietaupījuma vēsti vēlējos saņemt no pirmavotiem - Prezidenta kancelejas, Saeimas priekšsēdētājas biroja un Valsts kancelejas. Un saņēmu arī.

Bet jautājumi bija pavisam vienkārši: kas saņem reprezentācijas izdevumiem paredzēto piemaksu pie algas un vai kāda amatpersona ir atteikusies no tās, jo reprezentācijas izdevumu taču nav?

Valsts prezidenta kanceleja atsūtīja šādu atbildi: „Likuma „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” 2. pants noteic, ka kopā ar atalgojumu Valsts prezidents katru mēnesi saņem līdzekļus reprezentācijas izdevumiem divdesmit procentu apmērā no mēneša atalgojuma. Normatīvie akti neparedz gadījumus, kad līdzekļi netiek izmaksāti, kā arī neuzliek atskaitīšanās pienākumu līdzekļu saņēmējam. Kancelejai nav tiesiska pamata iegūt un apkopot informāciju par Valsts prezidenta rīcību ar viņam izmaksāto atalgojumu un līdzekļiem reprezentācijas izdevumiem.”

Saeimas priekšsēdētājas birojs atsūtīja šādu tekstu: „Reprezentācijas izdevumi ir noteikti likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Saeimā reprezentācijas izdevumi piešķirti Saeimas priekšsēdētājai.

Saeimas priekšsēdētāja arī laikā, kad valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija, pilnībā turpina pildīt savus amata pienākumus. Reprezentācijas izdevumi ir daļa no augstāko valsts amatpersonu ik mēnesi saņemtās atlīdzības, un tie tiek izmaksāti neatkarīgi, proti, kopā ar ikmēneša atalgojumu.”

Tikpat izsmeļošu atbildi saņēmu no Valsts kancelejas: „Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 6. panta 5. daļu Ministru kabineta locekļiem tiek izmaksāta noteikta summa reprezentācijas izdevumiem, kas veido daļu no Ministru kabineta locekļu ikmēneša atlīdzības. Neviens no Ministru kabineta locekļiem nav atteicies no reprezentācijas izdevumiem, taču jāatzīmē, ka ārkārtējās situācijas laikā Ministru kabineta locekļi turpina veikt savus amata pienākumus - iespēju robežās attālinātā veidā, bet noteikti ne mazākā apjomā kā laikā līdz ārkārtējās situācijas izsludināšanai.”

Katru mēnesi minētās amatpersonas saņem nedaudz vairāk par 1000 eiro „reprezentācijas izdevumu segšanai”, un ārkārtējā situācija šo saņemšanu nemaina, un nav arī dzirdēts, ka jel viens no saņēmējiem būtu savu šlipsēs vai šampaniešos neizmantoto taukšķi ziedojis, piemēram, kādai dzīvnieku patversmei. Normatīvie akti neparedz izdevumu pierādīšanas pienākumu, un tas nozīmē, ka atvēlētā „prezentācijas nauda” tiek izmaksāta kopā ar algu. Tad varbūt nevajag sacerēt kaut kādas teiksmas par „konstitucionālo orgānu darbības nepārtrauktību”, kas pēkšņi un traģiski pārtrūks, ja šie „orgāni” nesaņems viņiem svēti pienākošos „reprezentācijas naudu”.

Bet citādi, protams, valda kārtība, likums nav pārkāpts, viss palicis tikai labāk. Jo reprezentācijai atvēlētie izdevumi gadu gaitā auguši: no 866 eiro (2016. gads) līdz 1132 eiro mēnesī (2020. gads) - Saeimas priekšsēdētājam, tāds pats reprezentācijas augšanas temps bijis Ministru prezidentam, ministriem - no 861 līdz 1073 eiro, Valsts prezidentam - no 561 eiro (2003. gads) līdz 1192 eiro (2020. gads). Kautrīgi noklusēsim to, ka labāk palicis ne visiem. Bet to, ka daudziem, ne jau minētajām amatpersonām, šajā kovidlaikā kļuvis daudz sliktāk, vispār aizmirsīsim.

Ne, es neaicināšu valdīkļus solidarizēties ar pārējo sabiedrības daļu: šādi aicinājumi jau palikuši bezgaumīgi ļoti gaumīgajos varas gaiteņos. Vienkārši atgādināšu, ka sabiedrībai nevajag lieki sacerēties: šie nav jūsu glābēji, pat ne blakusgājēji. Viņi nezina, kā jūs dzīvojat, ko jūtat un ko domājat. To derētu pieminēt 2022. gada rudenī, kad partiju saldās balsis jūs aicinās uz Saeimas vēlēšanām. Tad vienkārši atcerieties, kā jūs 2020./21. gada kovidsezonā reprezentējāt savas pustukšās kabatas, izmisumu un bezcerību.

Komentāri

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais