Vēža slimnieki neiederas publiskās potes goda sabiedrībā

© F64

Viņam ir 47 gadi un nesen atklāts vēzis 4. stadijā. Uzsākta ķīmijterapija, kas ne tikai „apēd” vēža šūnas, bet diemžēl arī vājina imunitāti. Matīss (vārds mainīts) – kā visi vēžinieki – ir iekļauts prioritāri vakcinējamo personu grupā, jo kovids visbiežāk „izvēlas” cilvēkus ar zemu imunitātes līmeni. Bet Matīss vēl pagājušonedēļ nezināja, ka viņš atrodas „prioritātēs”: to viņam nebija izskaidrojis nedz ģimenes ārsts, nedz mediķis, kurš veic ķīmijterapiju, nedz Vakcinācijas birojs. Pagājušonedēļ „prioritāte” bija pompoza izrāde ar dažāda ranga valsts amatpersonām. Vēžinieki tur kaut kā neiederējās.

Trešdienas vakarā Veselības ministrija medijiem izplatīja ziņu par to, ka ceturtdien, 11. februārī, pret kovidu sāks vakcinēt tās valsts amatpersonas, „kuru pienākumi saistīti ar nacionālās drošības un valsts pamatfunkciju nepārtrauktības nodrošināšanu”. Tiešām: valsts nepārtrauktību ceturtdien spoži nodemonstrēja ne tikai Valsts prezidents un Ministru prezidents, bet arī Saeimas komisiju vadītāji, ministri un eksprezidenti.

Taču pirms tam, otrdienas vakarā, Ministru kabinets (MK) - lai izskatītos smukāk - jau bija apstiprinājis papildinātu (!) prioritāri vakcinējamo grupu sarakstu, blakus sociālās aprūpes centru klientiem un darbiniekiem noliekot arī „amatpersonas, kuru vakcinācija ir nepieciešama nacionālās drošības un valsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanai”.

Teorētiski uz augstāka prioritāšu pakāpiena atradās veselības aprūpes darbinieki, kas aprūpē kovidpacientus, ārstniecības personas slimnīcās, ambulatori un izglītības iestādēs, ģimenes ārsti, farmaceiti u.c., kā arī pacienti ar nopietnām medicīniskām indikācijām vai tādi, kuriem veic vai kuri gaida nopietnas manipulācijas (piemēram, onkoloģijas slimnieki). Taču tas viss - tikai teorētiski. Jo MK otrdien praktiski apstiprināja īstās prioritātes, ko ceturtdien varēja vērot arī tālrādē.

Šīs izrādes mērķis tika definēts visai skaidri: lai ar savu piemēru iedrošinātu cilvēkus vakcināties. Turklāt šo skaisto mērķi valdīkļi publiski pamatoja ar pētījumu kompānijas „Kantar TNS” aptaujas datiem: vairākums jeb 68% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valsts amatpersonām un politiķiem jāparedz iespēja tikt vakcinētiem prioritāri, lai tādā veidā rādītu pozitīvu piemēru pārējai sabiedrībai, - tā apgalvo pētījuma autori. Taču diez vai 800 aptaujātos var uzskatīt par Latvijas iedzīvotāju vairākumu, turklāt aptaujātie bija respondenti līdz 60 gadu vecumam - viedoklis nav prasīts nevienam vecuma riska grupā iekļautam cilvēkam, kam vīruss ir īpaši bīstams.

Bet pats galvenais: publiskā vakcinēšanās izrāde diez vai mudināja un iedrošināja cilvēkus pieteikties sasolītajām potēm, kuru vēl pat nav. Tieši otrādi - politiķi ir sasnieguši teju vai zemāko popularitātes līmeni, un viņu „iedrošināšana” vakcinēties paveica pretējo: ja jau „tie tur” vakcinējas, tad mēs to nedarīsim. Tas ir traģikomiski - amatpersonas un politiķus pasniegt kā iedvesmojošus sabiedrības līderus, ja viņi tādi nav, īpaši tik dziļas krīzes laikā, kāda ir tagad. Vēl glupāk ir pateikt, ka par „vakcinēšanās vēstnešiem” aicinās kļūt „augsti godājamus cilvēkus”. Ja tevi uzaicinās vakcinēties, tas nozīmēs, ka esi pieskaitīts „augsti godājamajiem”, ja ne - būsi lūzers un lumpenis. Visi šie aspekti tikai veicinās sabiedrības sašķeltību, dusmas un neizpratni.

Vakcinēšanas izrāde līdzinājās kauna akmenim, kas grabēdams vēlās no kalna, aizķerot arvien jaunus ētikas jautājumus. Kāpēc neviens no privileģētajiem vakcīnsaņēmējiem neatteicās no potēm par labu tiem, kuriem šī vakcīna ir patiešām kritiski nepieciešama? Tiešām kaut vai aizmetņa stadijā neparādījās kauns, apejot rindā vēža slimniekus, pansionātu iemītniekus, skolotājus, pirmsskolas mācību iestāžu darbiniekus un citas riska grupas?

Bez ierunām un šaubām vakcinācijas krēslā sēdās tie, kuri sevi deklarējuši kā personas, bez kurām netiks nodrošināta „valsts darbības nepārtrauktība”. Viņiem kauna nebija, toties tiem, kuri redzēja šo tālrādē skatāmo farsu, neērtības sajūtā gribējās novērsties. Un ne tikai tālab, ka šāda publiska vakcinēšanās izrāde ir rupja iejaukšanās cilvēka privātumā. Bet arī tāpēc, ka mēs labi zinām: par deputātiem, līdz ar to - par ministriem, komisiju vadītājiem un dažādiem citiem politisko procesu bīdītājiem var kļūt teju vai ikviens valsts iedzīvotājs, stājieties tik rindā uz deputātēšanu. Nebūs „uz strīpas” šo „valsts vadītāju”, viņu vietā stāsies, piedodiet, nākamie. Un, atvainojiet par rupjību, līdzīgi notiks arī ar augstāko amatkrēslu atsēdētājiem. Tā ka - esiet mierīgi: „nepārtrauktība” nepārtrūks.

Toties var pārtrūkt kas cits, un tā ir šķietami bezgalīgā tautas pacietība. Cik ilgi skatīsimies, kā tiek izķiņķelēts valsts budžets, kā tiek organizēti dažādi biroji un tiek pieprasīti miljoni tādiem mērķiem, kuriem pat pāris tūkstoši būtu par daudz? Cik ilgi klusēsim, vērojot valdīkļu vētraino darbību, ko viņi paši raksturo kā pašaizliedzīgu strādāšanu sabiedrības labā?

Bet kamēr mēs pacietīgi klusējam un lielā piemīlībā tālrādē vērojam visai intīmo vakcinēšanās procesu, tikmēr Vācijas kanclere Merkele apliecina: Es arī vakcinēšos, kad mana rinda pienāks.” Un tikmēr mūsu vadoņi olimpisko sportistu tempā ir apsteiguši visas iespējamās rindas - situācijā, kad vakcīnu katastrofāli trūkst, bet līdz Latvijai jau atgādātās kluknē noliktavās, jo labi apmaksātais Vakcinācijas dižbirojs nav spējīgs organizēt loģistiku. Būtu interesanti sagaidīt ziņas arī no dažādām eirobriselēm: vai mūsu Valdis Dombrovskis (JV), mūsu komisārs un visādu citādu ES goda amatu ieņēmējs, liels priekšnieks būdams, arī jau vakcinējies? Un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena - kā ar viņas vakcinēšanos? Kā tur ar to „darbības nepārtrauktību”?

Ir tikai viena patiesa „darbības nepārtrauktība”, un tā ir palīdzība tiem, kuriem vakcīnas ir dzīvībsvarīgas. Un es ļoti ceru, ka Matīss - šobrīd, kad jūs lasāt šīs rindas, - jau ir saņēmis savu pirmo pretkovida vakcīnu. Viņam un visiem citiem smagu slimību piemeklētajiem novēlu veselību un dzīvību.

*****

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.

Komentāri

Šonedēļ apritēja gads, kopš Argentīnas prezidenta amatā stājies Havjērs Milejs. Par viņa ekonomisko reformu panākumiem un grūtībām varbūt citu reizi, bet šoreiz parunāsim par citu viņa politiskās programmas stūrakmeni – valsts birokrātiskā aparāta fundamentālu samazināšanu. Kontekstā ar to, vai viņa metode ir izmantojama Latvijas realitātē.

Svarīgākais