„Labi, ka vismaz citi mūsu ministri strādā daudz labāk,” kāds politikas pazinējs zirgojās, uzzinājis, ka premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) otrdien pieprasījis veselības ministres Ilzes Viņķeles („Attīstībai/Par!”) demisiju – it kā par neesošu vakcinācijas plānu, it kā par nenotikušu diskotēku, it kā par vidējā pirksta mētāšanu nevietā, kas to lai tagad saprot... Jā, Krišjāņa Kariņa pacietība lūzusi interesantā vietā, jo teju divus gadus cilvēku pacietību pārbaudīja vēl viena cita ministre – Ilga Šuplinska (JKP), kura, šķiet, ir visnepopulārākā no esošā Ministru kabineta, kas pagaidām stāv stingri kā miets vētrā.
Socioloģisko pētījumu centrs SKDS 2020. gada decembrī veica pētījumu par ministru popularitātes rādītājiem, un viens no jautājumiem, uz ko cilvēkiem vajadzēja atbildēt, bija: „Kā jūs vērtējat šādu politiķu, valsts amatpersonu un sabiedrisko darbinieku darbību?” - un tika nosauktas vairākas personas. Viena no tām - Ilga Šuplinska.
Interesanti, ka viņas popularitāte pāris gadu laikā dilusi kā sniegavīrs lietū. 2019. gada februārī ministre bija iemantojusi tikai 13% negatīva vērtējuma no visa aptaujāto skaita, savukārt 2019. gada decembrī jau 44% aptaujāto atbildēja, ka Ilgu Šuplinsku vērtē ļoti negatīvi. Bet pērnā gada decembris bija kritiens visdziļākajā bedrē - vērtējumu „ļoti negatīvi” ministrei apliecināja jau 59% aptaujāto.
Nav jābrīnās: Ilga Šuplinska to bija godam nopelnījusi ar savu vētraino darbību ministres amatā. Teju divus gadus viņa tiesājās ar Latvijas Universitāti un tās rektoru Indriķi Muižnieku, jo kundzei šķita, ka rektors ievēlēts nepareizi. Kad pēdējā tiesas instancē Šuplinska zaudēja, šīs cīņas vērotāji vientiesīgi cerēja, ka kundze zaudējumu apmaksās no savas kabatas, jo šī cīņa jau bija pārvērtusies par ministres personīgās un principiālās nepatikas demonstrēšanu uz nodokļu maksātāju rēķina. Kā tad! To visu apmaksāja ministrija.
Interesanti, ka tieši pēc ministres iniciatīvas šai lietai tika piesaistīts zvērinātu advokātu birojs „Eversheds Sutherland Bitāns”, un līgums ar to tika noslēgts par 9999 eiro. Biroja pakalpojumi ir dārgi, turklāt lietā pret Muižnieku tie izmaksāja dārgāk, nekā sākotnēji cerēts, proti, vairāk nekā līgumā atrunātie 9999 eiro. Laikrakstam „Diena” ministre Ilga Šuplinska atbildēja: „Attiecībā uz jautājumu par veiktajām izmaksām informējam, ka līguma ietvaros zvērinātu advokātu birojam „Eversheds Sutherland Bitāns” pienākošās izmaksas sastāda 16 906,50 eiro.” Ja pieskaita PVN, nodokļu maksātāji par Šuplinskas nepatiku pret Muižnieku samaksāja vairāk nekā 20 000 eiro.
Vai premjerministrs Krišjānis Kariņš izdvesa kaut jel vienu zilbi, lai savaldītu dēmonisko būtni ar suņu žetoniņu kaklā? Vai pārējās „koalīcijas” partijas kaut ko iebilda pret viņas patvaļu un nodokļu maksātāju naudas tērēšanu? Absolūti neko. Viens otrs šo „koalīcijas” partiju ministrs pat kusli šļupstēja, ka „uzticas ministrei”.
Premjerministram Kariņam savulaik uzdevu jautājumu: „Kad Šuplinska atmaksās no budžeta naudas iztērētos tūkstošus, tiesās cīnoties pret Universitāti un rektoru Muižnieku?” Kariņa atbilde bija: „Jautājums adresējams izglītības un zinātnes ministrei.” Acīmredzot Kariņa kungam kā Ministru prezidentam nebija nekādas intereses par ministres rīcību, tostarp - par budžeta naudas iztērēšanu bezjēdzīgiem mērķiem.
Prāva pret Muižnieku nebija vienīgais iemesls, kāpēc cilvēki beigu beigās tik ļoti iemīļoja izglītības ministri. Arī skolu izglītības reforma, ieviešot tik pamatoto un nepieciešamo „kompetenču izglītību”, ir novedusi pedagogus, audzēkņus un viņu vecākus līdz mērenam nervu sabrukumam. Tāpēc pērn, 3. decembrī, LIZDA (Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība) nosūtīja Saeimas deputātiem un Ministru prezidentam dokumentu, kurā pieprasīja atbalstīt LIZDA rosināto izglītības un zinātnes ministres Šuplinskas demisiju. Atbalstu LIZDA pieprasījumam pauda arī biedrība „Vecāku alianse”. LIZDA pieprasīja Šuplinskas demisiju tad, kad Izglītības un zinātnes ministrija atbalstīja tikai vienu no 15 LIZDA prasībām, divas prasības - atbalstīja daļēji, pārējās - pilnībā ignorēja.
Tikko arī Latvijas Rektoru padome pieprasīja izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas demisiju. Rektoru padomes lēmuma teksts tika nosūtīts valsts augstākajām amatpersonām. Kamēr „koalīcija” klusēja, tikmēr Saeimā pārstāvētās Zaļo un zemnieku savienības valde aicināja Ministru prezidentu neatstāt bez ievērības LIZDA un Rektoru padomes pieprasījumus un lemt par izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas demisiju. Jāpiekrīt ZZS teiktajam: laikā, kad valstī izsludināta ārkārtējā situācija kovida izplatības mazināšanai, joprojām ir neskaidrības un neatrisināti jautājumi saistībā ar izglītības procesa organizēšanu.
Sabiedrība arī prasa atbildes no Izglītības ministrijas par piecu miljonu eiro izlietojumu vairākiem pētījumiem (?) par kovida ietekmi uz mūsu šodienu un nākotni. Pētījumiem tika dots laiks - līdz pērnā gada 31. decembrim. Pagaidām neesam sagaidījuši pārskatu par to, ko zinātniski izlobījuši mūsu pētnieki, kā izlietojuši naudiņu, kādi ir pētījumu rezultāti, kā veicies ar publikācijām zinātniskajos žurnālos utt. Vienīgā atbilde no Izglītības ministrijas pavīdēja sociālajā vietnē „Twitter”: „Valsts pētījumu programmas „Covid-19 seku mazināšanai” projektu rezultātus vērtēs starptautiski zinātniski eksperti. Ja eksperti secinās, ka rezultāti nav sasniegti vai daļēji sasniegti, projektu īstenotājiem neatbilstoši izlietotais finansējums būs jāatmaksā valsts budžetā.” Skaisti! Mūsu īpatnējo paņēmienu - bezjēdzīgi tērēt naudu - pētīs starptautiski zinātniskie eksperti. Nebūs kauns rādīt pliku pēcpusi, gara nabadzību un zaglīgumu?
Kaut gan... „Komunisma ausmas” stipendiātei Ilgai Šuplinskai tādi proletāriski izgājieni piestāvētu. It sevišķi, ja premjerministrs Kariņš saņemtos drosmi un pieprasītu Šuplinskas demisiju par regulāru un nepārtrauktu izglītības sistēmas graušanu un nodokļu maksātāju naudas šķērdēšanu. Kāds politikas vērotājs, salīdzinādams Viņķeli un Šuplinsku, teica: „No izglītības trūkuma miesa nemirst.” Iebildīšu: no izglītības trūkuma mirst gars. Un tas, domāju, ir daudz sliktāk.
