„Ja tiešām jaunie noteikumi stāsies spēkā, tad – kas tad būs tie maksātāji? Autoratlīdzību nebūs, maksātāju nebūs,” teic Gunita Jansone, biedrības „Building design and construction” vadītāja, viņai piebalso Agrita Lūse, tās pašas biedrības valdes locekle un žurnāliste. Bet mūsu saruna ir par to, ka no nākamā gada vidus autoratlīdzību saņēmējus – māksliniekus, rakstniekus, dzejniekus, scenāriju autorus, aktierus, žurnālistus, fotogrāfus un citus radošos profesionāļus, ‒ valsts aptīrīs daudz skarbāk, nekā tas bija līdz šim.
„Valdība nekādā gadījumā nevēlas likt cilvēkiem ar ļoti maziem ienākumiem maksāt nesamērīgi lielu nodokli,” pavisam nesen dievojās premjers Krišjānis Kariņš (JV). Taču finanšu Reirs (JV) jau šobrīd cer uz valsts budžeta pamatīgu piepampumu, pateicoties radošo personu nenormāli milzīgajiem honorāriem un tiem sekojošajiem nodokļiem, nu viņš ir atgriezies pie idejas noplēst deviņas ādas tiem, kuri kaut ko rada - atšķirībā no ierēdņu armijas, kas nerada neko, ja nu vienīgi putekļu vērpetes, imitējot darbu.
„Valdība nekādā gadījumā nevēlas”, tomēr - vajag būt raksturam un vēlēties, tāpēc kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) pēc kopīgi pieņemtā aptīrīšanas plāniņa apgalvo, ka tas ir „kompromisa variants”.
Biedri, teiksim godīgi: kultūras cilvēks, dziedātājs, radoša personība - mūsu „Pērkona” solists un vienkārši foršs čalis, - mūsu Nauris Puntulis bija pēdējā cerība, ka vismaz viņš sapratīs radošos cilvēkus. Bet nekā nebij’: kā vilku barā nonāc, pats sāc kasīt paduses kā vilks... Savulaik mūsu jaukais Puntulis dziedāja „Mēs pārtiekam viens no otra”, tagad grābslīgā valdība pārtiks no radošajiem. Labu apetīti, mīlīši.
Kolēģe Ilze Šteinfelde raksta: „Autoratlīdzību saņēmējiem jārēķinās, ka, sākot ar nākamā gada vidu, nodokļos būs jāmaksā vairāk. Vakar valdība vienojās, ka līdz nākamā gada 1. jūlijam radošo profesiju pārstāvjiem, kas saņem autoratlīdzības, ir jāspēj sagatavoties nodokļu palielinājumam, jo pēc šī datuma viņiem nāksies vai nu kļūt par algotiem darbiniekiem, reģistrēt saimniecisko darbību, vai arī samaksāt valstij nodokļos 25% vai 40% atkarībā no ienākumu lieluma. Jebkurš no šiem variantiem samazinās autoratlīdzības saņēmēja ienākumus, salīdzinot ar pašreizējo nodokļu režīmu.”(No mākslinieku honorāriem valsts grib ieturēt vismaz ceturto daļu)
Tas - par skaitļiem. Eifēmisms „samazinās” patiesībā jālasa kā „dramatiski samazinās”. Kāpēc valdība tā lēmusi? Tāpēc, ka tā vēlas parūpēties par radošajiem cilvēkiem, jo viņi, muļķīši un debesu bakstītāji, neko nesaprot no sociālās aizsardzības, pensijām un citiem valsts dāvinātajiem labumiem. Bet kur tad pēkšņi tādas rūpes no valdības puses? Žēl nabaga mākslinieciņu? Varbūt tomēr ir cits iemesls, piemēram, budžetiņš jāpapildina? Tie aptuveni 36 000 radošo personu, kas pārtiek nevis viens no otra, bet no šodien saņemtā honorāra, būs īsteni smagais pienesums valsts budžeta caurajam grozam? Vai jums, valdība, vispār ir kaut kāda nojauta par to, kā dzīvo lielais, pat milzīgais vairums radošo cilvēku? Jūs viņus padarīsiet vēl nabagākus, vēl neaizsargātākus. Bet tas jums pie elkoņa, vai ne? Jums taču ir svarīgāk, lai radošais cilvēks šodien nomaksā lielākus nodokļus, nevis lai viņš šodien paēd?
„Ja valdība iedomājas, ka, uzliekot lielākus nodokļus, valsts iekasēs vairāk naudas, tad tā ir rūgta maldīšanās: cilvēki vienkārši vairs neko nedarīs, neko neradīs. Neviens nespēs samaksāt autoratlīdzības ar tādiem nodokļiem. Turklāt tas notiek šajā kovidlaikā, kad visi ir tik ļoti cietuši no tā, un visiem radošajiem šobrīd ir ļoti grūti,” teic Gunita Jansone. „Tas viss nozīmē, ka valstij nav vajadzīga māksla, mūzika, oriģinālliteratūra, žurnālistika, fotogrāfija?” viņa turpina. Izskatās, ka nav gan. Vai arī - tas viss ir vajadzīgs, bet par grašiem.
Tas, ko šobrīd piedāvā mūsu mīļotā valdība, liecina par tās finansiālo un morālo impotenci, par galēju nevēlēšanos aizstāvēt nācijas radošo potenciālu, tas ir slaids spļāviens uz tautas kultūras pamatiem, uz tiem pamatiem, bez kuriem nav latviešu tautas. Acīmredzot šīs valdības mērķis ir novest visus radošos cilvēkus līdz amatieru statusam, sak, pa dienu čakli strādājiet ofisā, pelniet algu, bet nedēļas nogalēs varat uzmālēt kādu gleznu vai uzskribelēt kādu stāstiņu.
Varbūt tomēr papētiet, kāda nodokļu iejūtība pret radošajiem ir, piemēram, Īrijā un Vācijā? Varbūt padomājiet, ar ko asociējas Latvija tiem, kuri mēģina izprast mūsu zemes cilvēkus, kultūru un vēsturi? Piedodiet, bet diez vai ar ierēdņiem, deputātiem un ministriem. Latvija, visticamāk, asociējas ar brīnišķīgu mūziku, izcilu literatūru, talantīgu glezniecību. Tā ka - labākais, ko jūs, valdīkļi, varat izdarīt, ir - likt mierā radošos cilvēkus. Pretējā gadījumā Latvija pēc gadiem asociēsies tikai ar tupeņu valdību, kas iznīcinājusi kultūru. Un man ir gluži vienalga, vai tupeņi šajā gadījumā ir kartupeļi vai nav.
