Ne vienmēr piekrītu tam, ko raksta vai saka Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks (Nacionālā apvienība, NA). Visbiežāk – vērtēju kritiski viņa ierakstus, jo neredzu to saikni ar reālajām NA darbībām, precīzāk – ar NA bezdarbību, kas pēc 13.Saeimas vēlēšanām faktiski izvērtusies publiskā klusēšanas maratonā un bezgalīgā grimšanā politiskajos kompromisos, pazaudējot stāju un mugurkaulu. Bet šoreiz atbalstu Jāni Iesalnieku pilnībā.
Visi jau zina, ka tīmeklī, vietnē „Twitter”, Jānis Iesalnieks dalījās ar ierakstu, kuram bija pievienots attēls „No LGBT brīva zona”. Deputāts Daniels Pavļuts („Attīstībai/Par”, tautā saukti par atparistiem) pasūdzējās Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, ka Iesalnieks līdz ar to, Pavļutaprāt, raisījis naidu pret LGBT kopienu. Minētā kopiena sajutās nepelnīti saspārdīta, sāka rauduļot un dīkt, un Pavļuts metās nabadziņus aizstāvēt.
Lai būtu vēl iespaidīgāka aizstāvība un uz mēles paliktu bieza asinsgarša, Pavļuts nekautrējās Iesalnieka retvītojuma sakarā pieminēt otrajā pasaules karā izmantoto terminu „judenfrei”, kas nozīmēja teritorijas, no kurām tika izvesti ebreji, lai viņus nogalinātu. Tad kas man tagad jāsaprot: ka Iesalnieks ir grasījies apslaktēt kādu bariņu LGBT aktīvistu? Sirsnīgi atbalstu Pavļuta sāpi par to, ka pērnā gada jūnijā viņa vadītajam politpulciņam neizdevās iekļaut Saeimas darba kārtībā likumprojektu par 40 miljonu eiro kompensāciju Latvijas ebreju kopienai par īpašumu zaudējumu, bet nu tik bezgaumīgi un divdomīgi izņirgāties par saviem labdariem arī nevajadzēja: viņi var apvainoties, un tad pat 40 miljoni nepalīdzēs. Tad, iespējams, nāksies rīkoties vēl drastiskāk un ieviest nosacījumu „No atparistu propagandas brīva zona”.
Lai nu paliek Pavļuta taktiskā kļūda attiecībā uz tiem miljoniem, bet atparistu lielajam gudriniekam gan vajadzēja zināt, ka Iesalniekam bija pilnas tiesības ne tikai retvītot attiecīgo tekstu, bet pat (ak, šausmas!) domāt un izteikt viedokli par jebkuru tēmu - kamēr viņa teiktais nav pretrunā ar likumu. Jo ir, piedodiet, Satversme, kuras 99.pantā teikts: „Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību.” Savukārt 100.pants liecina: „Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus.” Tā ka - atkāpies, sātan! - kā izteicās kāds tviterotājs.
Taisnprātis Pavļuts varētu ar tādu pašu sirsnību atcerēties savas bērnorganizācijas „Protesti” līderes Selmas Teodoras Levrences viedokļnoziegumu, kad viņa - kā jau daudznozaru protestētāja, ‒ ierakstīja tajā pašā tvitergrāmatiņā nevainīgu tekstiņu, proti, ka Nacionālajai apvienībai ir „saites ar nacistu teroristiem visā Eiropā”. Šāda atklāsme varēja tikt kvalificēta kā Krimināllikumā minēts noziegums - neslavas celšana. Bet, izrādās, NA tomēr neatradās saites ar nacistu teroristiem. Policija noticēja Selmiņai, kad viņa dievojās, ka tas ir bijis tikai viedoklis. Savādi, bet Pavļuts toreiz pat nepievērsa uzmanību principiālajai cīnītājai pret „nacistu teroristiem”, kaut gan viņas meli varēja mest kāškrustainu ēnu uz briljantdzidro atparistu politveidojumu. Nē, tādiem sīkumiem atparisti netērē savu dārgo laiku. Ir tikai Iesalnieks ar viņa neizprotamo netīksmi pret LGBT pilnīgi nevainīgo, neuzbāzīgo un rožu ziedlapiņu maigumam līdzīgo ideoloģisko propagandu.
Mani šajā varavīkšņainajā plēvē, kas uzmetusies uz skaidrā politikas dīķa virsmas, mulsina tikai divas lietas. Nē, trīs.
Pirmā: kāpēc atparisti vēl nav rosinājuši iešūt visiem LR iedzīvotājiem čipus, lai tas varētu nolasīt domas? Ja kāda naida runas pazīme parādās domu plūdumā, daffai, indivīdu uz Kalnciema akmenslauztuvēm! Lai ārstē savu homofobisko smadzeni!
Otrā: kāpēc nacionāļi joprojām ir vienā koalīcijā ar atparistiem? Un ar pārējiem? Klusais naids ir pumpurojies un vairojies jau kopš „koalīcijas” dzimšanas, jo mērķi katrai politkopai ir absolūti dažādi, pat pretēji, bet idejas karo cita ar citu. Tad kas jūs, piedodiet, vieno? Vara? Nauda? Kas? Par to, lai ierosinātu lietu pret Iesalnieku, komisijas sēdē nobalsoja Ilmārs Dūrītis un Andris Skride (abi „Attīstībai/Par”), Iveta Benhena-Bēkena un Atis Zakatistovs (KPV), Vitālijs Orlovs un Artūrs Rubiks (S). Nometot nost „Saskaņu”, pārējie ir tā kā koalīcijas partneri? Vai arī prasti konkurenti politiskajā ķīviņā?
Un trešā lieta. Kāpēc klusē Nacionālā apvienība? Kāpēc, pat aizstāvot savu Jāni Iesalnieku, tā nespēj paust partijas viedokli? Bet varbūt tā nemaz neaizstāv Jāni Iesalnieku? Varbūt - vēl sliktāk, - tai ir vienalga? Un varbūt ne tikai Iesalnieks ir „vienalga”, bet arī partijas savulaik postulētie ideāli - „vienalga”?
Lai mums nevajadzētu tā domāt, sāciet beidzot atpazīt un pulcināt ap sevi uzņēmējus, māksliniekus, intelektuāļus, žurnālistus utt., kuri nepakļaujas kultūrmarksistu ideoloģijai. Meklējiet atbalstītājus. Pārstājiet klusēt. Pierādiet, ka neesat kompromisu vergi, kuriem svarīgākais ir skatīties mutē „koalīcijas” virziena diktētājiem. Ka jums svarīga latviska Latvija, nevis pliekanas atraugas no seniem varoņlaikiem. Tie atgriezīsies, ja paši nebūsiet gļēvi.
