Būšu nepopulāra un teikšu: mani neinteresē Tērbatas ielas atvēršana. Un neinteresē koncerti, tusiņi, ielu kafejnīcu piepildīšanās, pirkšana un pārdošana, proti, viss, kas tur notiek. Jo es dzīvoju ļoti tālu no šīs skaļās vietas. Vienīgi – jūtu līdzi cilvēkiem, kuriem tur jādzīvo. Bet varbūt arī nejūtu: iespējams, Tērbatas ielas atvēršana patīk tikpat daudziem, cik nepatīk. Neesmu veikusi aptauju, piedodiet.
Taču mani interesē kas cits. Neesmu no tiem, kuri bailēs no kovidiem netiekas ar draugiem, izejot ārā no mājas, pirms tam un pēc tam - dezinfekcijas nolūkā - aplejas ar spirtu, bet uz vannasistabu dodas ar celofāna maisiņu galvā. Taču man patīk distance - divi metri, jo neviens nebāžas virsū, un rokas - kā ikviens normāls cilvēks - mazgāju regulāri. Katram, kā smejies, sava padarīšana. Un tātad - konsekventi ievēroju savus principus, kamēr tie netraucē nevienam citam. Un vēlos, lai tos ievēro arī tie, kuri katru dienu vaigsviedros gādā, lai mēs būtu drošībā, paēduši un laimīgi. Tas ir, mūsu dārgā valdība.
Piektdienā, vērojot bildēs, kādā pārbāztā siļķu mucā atrodas Tērbatas ielas koncerta klausītāji, sapratu, ka valdībai principu nav. Kāds tūdaļ teiks: bet to siļķu tovera koncertu taču atļāva Rīgas pagaidu administrācija! Protams. Tikai šī administrācija ir valsts pārvaldes institūcija, ko vada VARAM augstākais ierēdnis - valsts sekretārs Edvīns Balševics. Un kas vada VARAM? Juris Pūce, kurš pārstāv politpulciņu „Attīstībai/Par”. Visi - minētais politpulciņš, Rīgas administrators un Juris Pūce - zināja, kas un kāpēc tiek organizēts Tērbatas ielā. Uzminējāt - priekšvēlēšanu aģitācijas pasākums (mēneša garumā!), kura rīkotājiem ir pie elkoņa pašu partijas veselības ministres sirsnīgie brīdinājumi ievērot epidemioloģiskos nosacījumus!
Piektdien veselības ministre Viņķele sociālajā tīmeklī sacēla vētru ar savu nevainīgo ierakstu: „Ir jauki, ka Tērbatas iela nu ir atvēlēta gājējiem. Bet. Mīļie rīdzinieki un viesi - pūļos klausīties koncertus nav droši. Domājam līdzi gan skatītāji, gan rīkotāji, lai ballīte nesanāk īsa un ar Covid piesitienu.” Cik mīļi. Sestdien siltu rūpju pārņemtās mammītes tonis jau bija cits, daudz ledaināks, sak, ja jūs iedomāsities apšaubīt valdības nosacījumus, kā rīkoties kovidepidēmijā, tā būs kaitniecība! Pilnībā izprotams Viņķeles kundzes kategorisms: ko gan darītu valdība, ja nebūtu kovidpandēmijas? Kā valdība spētu saturēt nagos nepaklausīgos pavalstniekus? Kā manipulētu ar cilvēkiem? Bez kovida tas nebūtu iespējams.
Vēl viens manipulācijas ierocis - vērsties pret ticīgajiem. Kamēr Rīgā Tērbatas iela ir „vaļā”, kamēr tajā notiek neprognozējami tusiņi (kaut gan koncerti jau ir atcelti), tikmēr valdība izdomā, ka Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos dievlūdzēji varēs piedalīties... ar ielūgumiem. Vai attālināti, skatoties TV. Vai vispār tikai domās. Aglonas bazilikas Sakrālais laukums tikšot sadalīts sektoros, kuros cilvēkiem būs jāievēro divu metru distance citam no cita. Ielūgumus (caurlaides) uz Aglonas svētkiem 14.augustā cilvēki varēšot saņemt savā draudzē.
Jūs nopietni? Kādā draudzē? Ir tūkstošiem cilvēku, kuri nav nekādās draudzēs. Ir tūkstoši, kuri tāpat dosies uz Aglonu. Baziliku apjozīs policija un armija, lai nelaistu Sakrālajā laukumā dievlūdzējus „bez ielūguma”? Tā ir ņirgāšanās par ticīgo jūtām, nevis „epidemioloģiskās drošības pasākumi”. Bet vienīgie, kuri tur beidzot varētu neierasties, ir ministri, deputāti un visādi citādi prezidenti. Lai ievēro drošību, neklepo un neuzmācas ar savām tukšrunām. Lai bauda savu prombūtni attālināti.
Sakāmais, redzot visu šo apšaubāmo rosīšanos, patiesībā ir tikai viens: beidziet māžoties un liekuļot! Lauku kultūras namiem, teātriem un bibliotēkām, muzikantiem un pasākumu organizētājiem ir atņemtas iespējas normāli strādāt. Toties cieša burzīšanās uz vienas no Rīgas centrālajām ielām ir atļauta un pat kultivēta. Koncerti un festivāli, dievkalpojumi, teātra izrādes un tikšanās ar lasītājiem, kafejnīcās vairāk par astoņiem cilvēkiem pie galdiņa - tas viss ir indīgi un bīstami. Savukārt atparistu priekšvēlēšanu kampaņa - tas ir smaržīgi un normāli. Ak, jā, arī okupantu svētki 9.maijā ir atbalstāmi.
Jā, tātad par principiem. Ļoti labi saprotu, ka - no vienas puses - valdībai publiski jāiztaisās par profesionāliem glābējiem, lai spētu pierādīt aizdoto miljardu pamatotību. Bet no otras puses - jāizmanto taču visas kovida dotās iespējas. Atparistiem iekrita veiksme uztaisīt Tērbatas ielu par lielu reklāmas placi. Pārējiem politpulciņiem būs kaut kas cits. Tomēr gribētos, lai šie politiskie īpatņi pieturētos pie principa: visiem vienādas prasības, kas attiecas uz visādiem kovidiem. Gan viņiem, gan mums - ierindas vēlētājiem. Citādi sanāk, ka Rīgā siļķes, klausoties koncertu, var bezbēdīgi spiesties plecu pie pleca, bet, lai palūgtu Dieviņu Aglonā, kaut kur jāizķer caurlaide. Tiešām esmu vientiesīga par tām vienādajām prasībām?...
