„Pēc afroamerikāņa Floida nāves VDD sācis izvērtēt atsevišķus, iespējams, rasistiskus ierakstus sociālajos tīklos,” mums ziņo LETA. Tā kā Valsts drošības dienests ir slepens iestādījums, emociju karstumā tas nesniedz publiskas atbildes uz tik sarežģītiem jautājumiem kā, piemēram: vai latviskajos sociālajos tīklos vispār ir bijuši rasistiski izteicieni par Floida tēmu?
Uzreiz varu atbildēt noslēpumainā dienesta vietā: jā, ir bijuši! Un daudzkārt! Tiklīdz atveru tviteri, tā acu priekšā nostājas sauklis: #BlackLivesMatter. Pat palīgskolas otrgadniekam ir skaidrs, ka šis uzsaukums noliek vienu rasi augstāk par pārējām, un tās citas var vienkārši iesālīties, tām citām vairs nav nekādas nozīmes.
Mums šobrīd nav iespēju simtprocentīgi pārliecināties par to, kas īsti notiek ASV pilsētās, mums pietrūkst objektīva skatījuma, mums jāsamierinās ar to, ko piedāvā internets. Un tas piedāvā baisu ainu: laupīšanas, slepkavības, bandītisms, nežēlība... Un tas viss ar neapgāžamu attaisnojumu: tāpēc, ka nogalināts afroamerikānis. Slikti, protams, ka nogalināts, bet - vai šis vardarbīgais bardaks, kura sarīkošanā jaušama pieredzējuša režisora roka, jelkādā veidā padara situāciju kontrolējamu, labāku, mierīgāku, izprotošāku? Naivs jautājums, tiešām. Kad tas viss būs beidzies, attieksme pret bandītiem un viņu atbalstītājiem - vai tie būtu ar lielāku vai mazāku melanīna daudzumu asinīs, - būs krasi negatīva. Jo visi taču atcerēsies, ka veikali tika laupīti un dedzināti noziedznieka Floida aizsegā.
Uz to, ka notiekošais nav niansēs pārskatāms, „spēlē” tie, kuriem ir mērķis - destabilizēt situāciju pasaulē. It kā nepietika jau ar Covid-19... Dažādi „antifas”, liberālmarksisti un citas saslaukas. „Pavelkas” arī mūsu vietējie antiņi. Pārdesmit pusaudži, kuri sevi dēvē par „Protest Youth” (droši vien kaut kāds „progresīvo” vai atparistu jaundzemdinājums), viņnedēļ satupās pie Brīvības pieminekļa ar saukļiem par „melnajām dzīvēm”. Lūk, kuri pelnījuši Drošības dienesta uzmanību, it sevišķi, protams, viņu viedie padomdevēji: tiešām tik dikti gribas, lai arī šeit sāktos marodierisms, vardarbība, laupīšanas? Vai šie bērniņi un viņu „skolotāji” nav kaut ko sajaukuši? Amerikā uz ceļgaliem satupās policisti, kuri juta vainu par savu kolēģu pārspīlēto centību, aizturot likumpārkāpējus. Par ko lūdza piedošanu šie Latvijas bērneļi? Nez, kurš no politiskajiem pamācītājiem viņiem pateica: daffai, nometieties uz ceļiem, parādīsiet savu pilsonisko drosmi cīņā pret rasismu!
Piedodiet, kāds Latvijā ir rasisms? Vai šiem progresīvajiem atparistiem un citiem „cīnītājiem par vienlīdzību” vairs nav, par ko cīnīties? Iestājieties par latviešu valodu Latvijā, par latviskās izglītības un nacionālās kultūras izdzīvošanu, aizstāviet tos, kuriem šeit klājas vissliktāk, demonstrējiet savu spēku bērnu tiesību aizstāvībā, palīdziet cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, iestājieties par dzīvnieku aizsardzību! Ko, nav tik trendīgi? Iespaidīgāk, protams, pārcentīgi līst bez ziepēm tieši tur, kur lielie vīri taisa savu politiku - a varbūt mums arī kaut kas atlēks?! Sak, ja cīnīsimies par mieru visā pasaulē, varbūt mūs ievēros! Būs jāapbēdina: diez vai.
Labākajā gadījumā kāds Mineapoles veikalu aplaupītājs jums atsūtīs panēsātas ADIDAS treniņbikses, un jūs veiksmīgi varēsiet tusēt kopā, piemēram, ar „Kengaragsa gopņikiem”. Labs turpinājums pēc flešmoba pie Brīvības pieminekļa, neticama integrācija un nekāda rasisma, vai ne?
Ja nebūtu vispārējas #BlackLivesMatter rasistiskās infekcijas (tā vietā, lai visi pieņemtu absolūti normālu saukli #AllLivesMatter), varētu par to visu pavīpsnāt un nomierināties: mēs šeit neesam vardarbīgi pamatu pamatos. Bet ir taču pulka marksistu, kuriem nepieciešama sabiedrības šķelšana un tracināšana. Un tad tāds vairākas reizes tiesātais Floids ir labum labais katalizators. Kad mans kolēģis Imants Vīksne tviterā uzraksta, ka „par nēģeru mocekli iecelts nopelniem bagāts kretīns”, atrodas kāds Didzis Melbiksis, kurš pamāca: „Te ir vērts atgādināt, ka vārds „nēģeris” šodienas civilizētajā leksikā vairs neietilpst. To it īpaši labi nāktos apzināties žurnālistiem.” Kā tad. Tas ir tas pats Melbiksis, kurš, uzzīmējis uz mūsu valsts karoga acīmredzot savu dzimumlocekli, ne tik sen aicināja: „Zaimo karogu, piedrāz tēvzemi”.
Iespējams, kolēģis Vīksne labosies un turpmāk rakstīs „afroamerikāņu moceklis”. Bet tas nemainīs šā brīža absurdo situāciju: latviskā pārcentība, ar ko slimo daļa mūsu tautiešu, padara mūs komiskus un vājus. Tā vietā, lai saslaucītu savu durvju priekšu, atrodas ļautiņi, kuri „solidarizējas” ar bandītiem, liekulīgi piesaukdami „melno dzīvju” pārsvarīgumu. Bet nevajag apstāties: turpiniet ar kurpju bučošanu.
