„Mums neļāva runāt, mūs pārtrauca, sakot, ka tas ir viedoklis, nevis jautājums,” atceroties Jura Pūces (A/Par) pārliecinātāju komandas viesošanos Jaunpilī, stāsta kāda vietējā iedzīvotāja, kura piedalījās tautas sanākšanā.
Jaunpilnieku vairums bija pret novada pievienošanu Tukumam, bet vai tad kāds ieklausījās viņu argumentos? Līdzīgi bija citos novados, kas protestēja pret vardarbīgo administratīvi teritoriālo reformu (ATR), ko aktīvi nesa tautās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Pūce. Tiem, kuri teica, ka refoma netiek skaidrota, atmeta atpakaļ baltu patiesību: kā - netiek skaidrota?! Ministrs ar komandu braukā pa Latviju un skaidro! Protams, braukā! Bet, tā kā skaidrošana ir sarežģīta lieta, jāpiesaista profesionāļi, kuri palīdz to darīt.
Lūk, man priekšā LR Valsts kontroles veikto pārbaužu kopsavilkums. Un tas ir gandrīz tikpat interesants kā Blaumaņa noveles: ar pieteikumu, intrigu un negaidītu atrisinājumu.
„Lai konsultētos ar sabiedrību par ATR sagaidāmo rezultātu, VARAM pārstāvji 2019. gadā tikās ar iedzīvotājiem dažādās Latvijas vietās. (..) desmit pasākumus VARAM uzticēja ārpakalpojumu organizatoram, ar kuru jau 2018. gadā bija noslēgts līgums par dažādu ministrijas pasākumu organizēšanu. Valsts kontrole finanšu revīzijā konstatēja, ka neatkarīgi no iedzīvotāju tikšanās vietas visās uzrādītajās tāmēs ir identiska kopsumma par vienu šādu pasākumu - 3460,95 eiro ar PVN. (..) Komersanta izrakstītajos rēķinos ir norādīta tikai kopsumma, savukārt VARAM nav uzskatījusi par nepieciešamu kaut izlases kārtā pārbaudīt tāmē iekļauto izdevumu pamatotību. Tādējādi ne revidentiem, ne sabiedrībai nav iespējams pārliecināties, vai 39 891 eiro, kas šim komersantam samaksāts 2019. gadā, ir izlietots ekonomiski,” secina Valsts kontrole. Tātad - desmit tikšanās ar iedzīvotājiem, plus viena tikšanās ar pašvaldību vadītājiem un konference „Diskusija par nākotnes pašvaldībām”.
Revidenti lūdza ministriju, lai tā iesniedz telpu nomas, moderatora, publicitātes un citus pasākumu organizēšanas uzdevumus pamatojošus dokumentus. Un interesanti - saņemtajos rēķinos ir skaidrā latvju valodā uzrakstīts, ka ikviena pasākuma summa pārskaitīta pavisam citam komersantam - masu medijam... Ļaunas mēles melš, ka tā esot bijusi „Latvijas Avīze”. Bet medijiem tagad grūti laiki, ministrijām jāiet palīgā, jācer, ka tikpat aktīvas būs arī pārējās barotavas.
VARAM saskaņotajās tāmēs maksa par telpu nomu un tehnisko nodrošinājumu svārstījās robežās no 363 līdz 787 eiro vienam pasākumam. VK revidenti pārbaudīja dažu pasākumu izmaksu pamatotību un konstatēja satriecošas lietas. Tā, piemēram, Mālpilī, kur tikšanās ar novada ļaudīm notika Mālpils kultūras centrā, maksa par telpu izmantošanu un aparatūras nomu divu stundu pasākumam (saskaņā ar cenrādi) ir 85 eiro (ar PVN 21%), savukārt ministrija komersantam samaksāja deviņas reizes vairāk - 787 eiro. Revidenti pajautāja Mālpils un citām pašvaldībām: cik naudiņu tad tās prasījušas par savu telpu un skaņu aparatūras izmantošanu? „Pašvaldībās šāds jautājums rosināja patiesu izbrīnu, jo par telpu nomu vai citiem pakalpojumiem tikšanās nodrošināšanai ar iedzīvotājiem samaksa neesot prasīta, uztverot to kā VARAM rīkotu pasākumu,” tā Valsts kontrole.
Nepilni 40 000 eiro - šāda summa valsts pārvaldei ir zirņu mizas, ja neņem vērā to, ka tā ir izņemta no mūsu kabatām.
Bet tās, visticamāk, būs tikai morālās mokas, kas būs jāpārcieš Pūces ministrijai, kad cīnītājus par ATR sāks kaunināt kaut kādi neapmierināti provinču, novadu un sakstagalu iemītnieki, jo kurš gan ministram Pūcem un viņa ieroču nesējiem spēs kaut ko būtiski pārmest?
Nu, Valsts kontrole „vērsīs prokuratūras uzmanību uz revīzijā atklātajiem faktiem”, bet, visticamāk, prokuratūrai atradīsies miljoniem citu svarīgāku darbu, kam pievērsties.
Savukārt komersantus - to, kurš organizēja pasākumus, un to mediju, kas apkalpoja un atspoguļoja Pūces ceļojumus pa Latviju, ‒ varu tikai uzslavēt: paņemt naudu no valsts ir jāprot, un tas jādara ar glanci. Šajā gadījumā tas ir izdevies. Ja ir slaucamgovs, čaklas rociņas atradīsies. Visu cieņu komersantiem!
Paliek tikai daži jautājumi: tieši ar ko nodarbojas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas daudzos desmitos skaitāmie darbinieki, kas izvietojušies sešpadsmit departamentos un vēl divās nodaļās? Ja šī armija nav spējīga noorganizēt dažus pasākumus, kas nav sarežģīti ne tehniski, ne emocionāli (Pūce ir necaursitams pret iedzīvotāju sašutumu), tad ko tā spēj? Varbūt izrevidēt ne tikai finansiālos, bet arī cilvēkresursu aspektus - kāpēc ministrija ir tik „uzpūsta”?
Un pēdējais: kāpēc ministrijai bija nepieciešami šādi desmit pasākumi ar nosaukumu „tikšanās ar iedzīvotājiem”? Lai parādītu, ka tā „ņem vērā vēlētāju viedokli”? Vai arī ministrijas kabatu spieda tieši 40 000 eiro? Varējāt tos uzdāvināt kādai dzīvnieku patversmei. Būtu jēdzīgāk.
