„Tik ilgus gadus strādājot presē, vajadzētu tomēr atsvabināties no vientiesības,” ironiski piebilda kāds draugs, raksturodams manu sašutumu par formālo atbildi, ko saņēmu no Ministru kabineta (MK) preses sekretāra. Iespējams, mana šūmēšanās būtu ar zemāku temperatūru, ja vien savā vēstulē, ko nosūtīju MK – ar lūgumu uzzināt Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) viedokli, es nebūtu pierakstījusi vienu teikumu: „Lūdzu atbildēt uz visiem jautājumiem konkrēti, nevis birokrātiskā un nekonkrētā valodā.” Tiešām – vientiese.
Pirmais jautājums: „Kad varēs ieraudzīt atbildi uz MK jautājumu izglītības ministrei Šuplinskai (JKP) par to, kā pieņemti lēmumi attālināto mācību projekta „Tava klase” ieviešanai televīzijā un kāpēc šā projekta īstenošanai tika izraudzīts ministres partijas biedrs Andris Gross?” Uz to saņēmu norādi, ka jāielūkojas izglītības ministres skaidrojumā, ko viņa sniegusi Valsts kancelejai. Vērīgi ielūkojos. Uz piecām lapām bija aprakstīta situācija, samudžinot to līdz supernovu dzīves un nāves zinātniskās izpētes līmenim, bet, tā kā nevarēju sazvanīt astronomu Ilgoni Vilku, skaidrība neiestājās. Vien pēdējā lapā vārga nojausma liecināja, ka gar Andri Grosu viņai, tas ir, Šuplinskai, nav nekādas darīšanas. Protams, nav, ja neņem vērā, ka Gross ir JKP biedrs un ir bijis ministres Šuplinskas padomnieks. Gross ir Saeimas deputāta Reiņa Znotiņa (JKP) palīgs, savukārt Znotiņš ir arī IZM parlamentārais sekretārs, kurš ieteicis Grosu kārtējam Šuplinskas megaprojektam. Sarežģīti „raduraksti”, kuros sapinies arī Kariņš, ja nav spējīgs vienā teikumā atbildēt, ka Šuplinskas rīcība neatbilst labas pārvaldības principiem.
Otrs mans jautājums: „Kāds ir Kariņa viedoklis par Šuplinskas virzītajiem Augstskolu likuma grozījumiem? Vai viņš tiešām piekrīt tam, ka augstskolu rektorus turpmāk varēs „noņemt” pati ministre, formāli pievelkot klāt augstskolu padomes, kuras politiski un finansiāli pakļautas MK? Kas notiek ar augstskolu autonomiju?” Atbilde - klasiska birokrātijas pērle: „Ar grozījumiem Augstskolu likumā izstrādāts pamats augstskolu reformai Latvijā, lai augstākās mācību iestādes kļūtu konkurētspējīgas pasaules tirgū. Diskusijas vēl turpināsies Saeimā. Mēs atradīsim kopsaucēju, pārvarēsim grūtības un likumu pieņemsim, paverot ceļu uz būtiskām reformām Latvijas augstākajā izglītībā.” Vajadzēja vēl piebilst: „Uz priekšu, uz komunisma uzvarām! Lai dzīvo lielais Staļins! Uzaudzināsim komunisma idejām pilnībā uzticīgu paaudzi! Visu zemju proletārieši, savienojieties!” Acīmredzot „komunisma ausma”, piedošan’, izglītības ministre Šuplinska tik dziļi iespaidojusi mūsu Ministru prezidentu, ka viņš (vai viņa preses sekretārs) vairs nespēj konkrēti atbildēt uz konkrētiem jautājumiem.
Bet man vēl nesen šķita, ka Kariņa kungs ir līdz mielēm mūsējais, jo runāja tautiski un sulīgi, piemēram, „rādām viens otram savas olas”, „pakāpeniski sāks atviegloties ierobežojumi” vai „darot visas šīs lietas, mēs ievērosim divas lietas”.
Par augstskolu rektoru pakļaušanu ministrijas tirānijai un par autonomiju neko neuzzināju, tālab pievērsos nākamajam jautājumam: „Kā MK vērtē to, ka augstskolu padomju locekļiem būs tikai daļēja amatpersonu deklarācija, proti, viņiem nāksies atskaitīties tikai par to, ko saņem kā padomju locekļi, nevis par citiem ienākumiem? Vai to nevar vērtēt kā labu iespēju korupcijai?” Atbilde pārspēja visas cerības: „Valdībā atbalstītā un Saeimā vēl izskatāmā likumprojekta būtība paredz, ka augstskolu padomes locekļiem ir pienākums publiskot tikai to ienākumu daļu, kas gūta, pildot valsts amatpersonas ienākumus. Augstskolu padomes locekļiem būs pienākums iesniegt informāciju par visiem gūtajiem ienākumiem Valsts ieņēmumu dienestam, augstskolu padomes locekļu darbības likumību kontrolēs KNAB (Tad kā - publiskos tikai padomes locekļu daļu vai visus ienākumus? - E.V.). Ir atrasts līdzsvars starp sabiedrības interesēm būt informētām par konkrēto amatpersonu ienākumiem un augstskolu iespējām piesaistīt augsti kvalificētus profesionāļus kvalitatīvas pārvaldības nodrošināšanai un starptautiskas konkurētspējas vairošanai.” Viss, par korupciju - ne vārda! Tās vienkārši nebūs!
Kad domāju, ka nekas mani vairs nevar pārsteigt, izlasīju atbildi uz ceturto jautājumu. Tas bija tāds: „Kad Šuplinska atmaksās no budžeta naudas iztērētos tūkstošus, tiesās cīnoties pret Universitāti un rektoru Muižnieku?” Un atbilde: „Jautājums adresējams izglītības un zinātnes ministrei.” Jauki: Kariņa kungam kā Ministru prezidentam nav NEKĀDAS atbildības (un intereses ne tik) par savu ministru rīcību, tostarp - par budžeta naudas iztērēšanu bezjēdzīgiem mērķiem. Kaut gan - vēl 12. februārī premjera preses sekretārs atsūtīja atbildi uz manu jautājumu par 9999 eiro iemešanu gružkastē: Šuplinska noalgoja advokātu par minēto summu, lai viņš pārstāvētu IZM tiesā pret LU rektoru Indriķi Muižnieku: „Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju saistībā ar LU rektora tiesvedībā izlietotajiem valsts budžeta līdzekļiem, Ministru prezidents ir lūdzis ministrei skaidrojumu.” Muižnieks tiesā ir uzvarējis, viņš ir apstiprināts rektora amatā, bet skaidrojums kaut kā aizkavējies...
Pretēji visiem loģikas likumiem Ministru kabinets atbalstīja Šuplinskas piedāvāto „augstskolu reformu”, jo šajā „koalīcijā” visi „cits citam uzticas”. Otrdien, 19. maijā, „reformu” sāk skatīt Saeimā. Ja arī mūsu parlamentārieši to atbalstīs, Latvijas augstskolu autonomija tiks sagrauta. Pateicoties varu uzurpējušu īpatņu nekompetencei un varaskārei, augstskolas pārtaps par nenosakāma statusa mācību iestādēm: mums būs Šuplinskas vārdā nosauktās universitātes - bez perspektīvas un ideāliem.
