„Tas jau skaidrs: tarakāni vienmēr teiks, ka tarakānu iznīcināšana ir slikta,” kādā jauno entomologu pulciņa nodarbībā esot teikusi izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP). Nevaru tam noticēt, tie noteikti ir nelabvēļu palaisti balodīši, jo viņa nekad nepateiktu kaut ko tik bezgaumīgu – sevišķi jau apspriežot augstskolu reformu. Vēl neticamāk būtu, ja alegoriju par tarakāniem viņa tēmētu uz dažiem augstskolu rektoriem, kurus viņa bezgalīgi ciena un novērtē. Sevišķi jau Latvijas Universitātes rektoru Indriķi Muižnieku, kuru viņa bija gatava nosmacēt apskāvienos, vienīgi netaisnīgā tiesa to neļāva izdarīt.
Lai būtu kā būdams, bet šobrīd zem kroņgripas sedziņas aktīvi notiek tāda čubināšanās, kādu apskaustu jebkurš tarakānu bataljons: Izglītības un zinātnes ministrija gatavojas paātrinātā tempā izgrūst cauri Ministru kabinetam Augstskolu likuma grozījumus. Pēc tam iesmērēt tos Saeimai nebūs nekādu problēmu: mūsu parlamenta gudrajiem prātiem tā nav prioritāte - loģiski domāt un pildīt solījumus, tāpēc kaut kādus tur Augstskolas likuma grozījumus viņi pieņems, pat neieskatoties tajos. Vēl jo vairāk tāpēc, ka savtīgie politpulciņi, ko mēdz dēvēt par koalīciju, ir kā zāģa zobi - lai arī cik griezīgas būtu attiecības, tie mēdz slēgt pat sadarbības memorandus. Kā smejies, sagrauzīsim kopīgi, būtu tik tie zobi.
Bet ātri izgrūžamie Augstskolu likuma grozījumi ir izgājuši visu demokrātiskās apspriešanas ceļu, tur nu nav ko pārmest mūsu ministrei Šuplinskai: vairāku mēnešu garumā ir saņemti priekšlikumi no Pašvaldību savienības, LBAS, augstskolu pārstāvjiem un citiem sociālajiem partneriem un ierakstīti kārtīgi 246 lapās iepretim ministrijas tēzēm. Ar tekstu: „Nav ņemts vērā, jo neatbilst konceptuālajam ziņojumam”. Priekšlikumu bija nepilns simts. Daži ieinteresēja ministrijas ierēdņus. Pārējie priekšlikumi - gružkastē. Acīmredzot tie sociālie partneri ir pilnīgi... neprofesionāļi. Iepretim ministrijas ģēnijiem.
Taču ģenialitātes augstākais lidojums (cik nu atļauj kroņgripas sedziņa) ir tas, ka likuma grozījumos nākuši klāt tādi labojumi, par kuriem nespēja iedomāties neviens cik necik izglītots tarakāns.
Jo, raugi, konceptuālajā ziņojumā tādu labojumu nebija. Turpmāk ministrijai (ministrei) pašai būs tiesības rosināt augstskolas rektora atcelšanu no amata, un šo rosinājumu formāli vispirms apstiprinās IZM kontrolētā augstskolas padome un pēc tam - Ministru kabinets. Nesapratu, jūs kaut ko šļupstējāt par augstskolu autonomiju? Kas tā tāda? Un vēl jums bija kaut kādi jocīgi teksti par to, ka šāda ministrijas diktatūra attiecībā pret augstskolām neesot bijusi pat drūmākajos padomju laikos? Atslābstiet! Mūsu „komunisma ausma”, piedošan’, ministre Šuplinska jums tūlīt parādīs, kurš ir īstais saimnieks šajā JKP ievārītajā bezkompromisu bardakā.
Un - precīzāk sakot ‒ saimniece grasās būt tā, kura, izsusinājusi gaužo asaru pēdas pēc zaudējuma tiesā, ar likuma labojumu palīdzību jau sniedzas pēc pātadziņas, ar kuru padzīt nepaklausīgos rektorus. Neizdevās teju gada laikā, izdosies tagad - vismaz tā Šuplinska cer. Ja vien kāds tai bargajai kundzei neizraus to pātadziņu no rokām un nesamizos pašu. Bet vai tādi drosminieki mūsu valdīkļu vidū atradīsies - par to gan šaubos.
Vēl kāda interesanta lieta, ko bargā kundze iecerējusi: padomju locekļiem nav paredzēts pilns valsts amatpersonas statuss attiecībā uz ienākumu deklarācijām, proti, publiski viņi norādīs tikai augstskolas padomē saņemto, bet citi ienākumi netiks nosaukti. Lemjot, piemēram, par LU budžetu un nekustamajiem īpašumiem, būs „visādas iespējas”, kā ieinteresētie ļaudis varēs pateikt padomes locekļiem „paldies”. Bezkompromisu korupcijai vārti būs vaļā, un diedziņu raustītāji būs apmierināti.
Skaidrs, ka „koalīcijas” zāģa zobi jau visu ir sarunājuši: atparistiem ar ministru Pūci priekšgalā nepieciešams JKP atbalsts reģionu sistēmas galīgajā sagraušanā, tāpēc atparisti atbalstīs madam Šuplinskas rosinājumus līdz galam iznīcināt Latvijas universitāšu autonomiju un reputāciju. „Jaunā Vienotība” ir maza un vāja, tai nebūs, ko teikt, KPV turēsies pie krēsliem, bet NA klausīs, ko teiks viņu jaunie memorandpartneri no JKP.
Ja „nostrādās” Šuplinskas revolucionārā pārliecība komplektā ar valdīkļu kārtējo noziedzīgās bezdarbības aktu, viņas personiskā nepatika pret vienu otru iespītīgu rektoru var iegūt reālas aprises. Un kas gan var būt labāks par bargās kundzes brīnumainu pārvēršanos prettarakānu zāļu paciņā?
