Svētdienas vakarā, īsi pirms pusnakts, premjerministrs Andris Kulbergs sociālajā vietnē “X” izplatīja visai mulsinošu paziņojumu: “Vakardienas traģiskais notikums Priekulē ir nepieņemams. Ja ir noticis noziedzīgs nodarījums, tam tiks pievērsta pilna tiesībsargājošo iestāžu uzmanība. Esmu pārrunājis situāciju ar iekšlietu ministru Jāni Dombravu, kurš rīkosies, lai lieta tiktu objektīvi un taisnīgi izmeklēta un vainīgais tiktu saukts pie atbildības. Nekādas iecietības un nekādu atlaižu – jo īpaši, ja notikumā ir iesaistīta policijas amatpersona.”
Šis paziņojums bija mulsinošs ar to, ka nekāda ziņa par kādu “traģisku notikumu Priekulē” nekur pirms tam nebija izskanējusi. Arī pats premjers nekādas “traģiskā notikuma” detaļas neizpauda, lai gan, kā varēja nojaust no teksta, “traģiskais notikums” bija noticis jau iepriekšējā vakarā un visu svētdienu par to nekas plašāk nebija dzirdams.
Tas, ka oficiāla Valsts policijas (VP) informācija par notikušo parādījās tikai pirmdienas rītā (vairāk nekā 36 stundas pēc notikušā), ļauj teikt, ka ir noticis mēģinājums lietu noklusēt. Pareizāk sakot, padarīt to pēc iespējas mazāk publisku. Rezultāts gan ir tieši pretējs. Pateicoties ministru prezidenta ierakstam, kurš publicēts pirms jebkādas oficiālās informācijas, iespaids par policijas darbu ir pēdējai izteikti nelabvēlīgs.
Kas tad īsti notika naktī no sestdienas uz svētdienu Priekulē? Priekules Ikara svētku zaļumballē izcēlās kautiņš, kura laikā aizdomās turamais VP jaunākais inspektors Andis Silnieks, kā portālam “liepājniekiem.lv” stāsta aculiecinieki, “ar vienu sitienu” nositis Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas pedagogu un izglītības programmas “Apģērbu dizains” vadītāju Normundu Vamzi. Bojā gājušais miris Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta automašīnā. Kā pirmdienas rītā ziņoja VP, aizdomās turētais policijas jaunākais inspektors noziedzīgā nodarījuma brīdī nav pildījis dienesta pienākumus un ir aizturēts.
Var tikai izteikt visdziļāko līdzjūtību bojā gājušā tuviniekiem, draugiem, audzēkņiem, bet uz VP un tās vadību notikušais met palielu un tumšu ēnu. Ne tik daudz par pašu traģisko incidentu, jo neviena struktūra nevar būt 100% droša par savu darbinieku uzvedību no darba brīvajā laikā, bet gan par to, ka notikuši centieni traģēdiju noslēpt no plašāka publiskā skanējuma.
Varētu jau teikt - kas traucēja VP uzreiz pēc notikušā pirmajai nākt klajā ar konkrētu informāciju, kurā solītu sabiedrībai lietas caurspīdību un nesaudzību pret likuma pārkāpējiem savējo vidū? Varētu domāt, ka šāda pieeja pret savām “melnajām avīm” tikai palielinātu policijas prestižu sabiedrības acīs. Tad jautājums: kāpēc tā netika darīts?
Atbilde ir vienkārša. Tāpēc, ka lojalitātes vienmēr ir vairākas un katrā konkrētā gadījumā jāizšķiras, kuru uzskatīt par prioritāro. Viena ir lojalitāte pret valsti un sabiedrību, otra ir lojalitāte pret tiešajiem priekšniekiem, trešā pret “savējiem” (savējo brālību). Ja VP būtu centusies izpelnīties sabiedrības atzinību, tad tas varētu dārgi maksāt atsevišķiem sistēmas vadošajiem cilvēkiem, jo šo cilvēku leģitimitāti nosaka ne tik daudz sabiedrības labvēlība, cik autoritāte “savējo” vidū un lojalitāte priekšniecībai.
Nosacītajam VP priekšniekam Armandam Rukam (nosacītajam, jo tas attiecas ne tikai uz viņu) krēsla stabilitāti nodrošina ne jau viņa “popularitāte” sabiedrībā. To nodrošina viņa svars sistēmā, bet jo īpaši “apmierinātība” ar viņu politiskās šķiras elitē.
Ja VP būtu nekavējoties ziņojusi par Priekules traģisko notikumu, tad sistēma to varētu uztvert kā nelojalitāti pret savējiem un cenšanos “izpatikt” sabiedrībai, kas no “savējo” ētikas viedokļa ir gandrīz vai nodevība. Iekšlietu sistēmā lojalitāte pret “savējiem” un “tiešajiem priekšniekiem” vienmēr ir bijusi ne tikai prioritāra, bet arī skaitījusies kā sistēmu cementējošs pamatelements.
Tā tas būtu “normālā” situācijā. Šoreiz situācija nav īsti “normāla”, jo ir priekšvēlēšanu laiks. Proti, tas īsais laika posms, kad politiskā šķira cenšas izpatikt sabiedrībai un lojalitāte pret sabiedrību izvirzās priekšā lojalitātei pret “savējiem” un lojalitātei pret priekšniecību.
Papildus priekšvēlēšanu laikam, kas jauc “ierasto kārtību”, ir vēl viens ne mazāk svarīgs apstāklis. Valdības vadītāja amatā ir cilvēks, kurš šo krēslu ieņem tikai otro mēnesi un vēl nav paguvis sistēmā pietiekami “noslīpēties”, lai pieņemtu tur valdošos tikumus un nerakstītos likumus. Kulberga ieraksts sociālajā vietnē “X” acīmredzami neatbilst politiskajā virsotnē pieņemtajām uzvedības normām. Nav šaubu, ka šāda premjera rīcība stipri kaitina tā dēvēto politisko eliti, kas pamazām arvien vairāk centīsies sabotēt visas viņa ieceres.
Vai tas nozīmē, ka varētu sekot kādas amatu pārbīdes VP vadībā? Jau ir izskanējuši aicinājumi atkāpties VP vadītājam, taču no sistēmas (ne sabiedrības) skatu punkta ne viņš, ne kāds cits nav pārkāpis pieļaujamības robežas un nav izdarījis neko īpaši nosodāmu. Turklāt VP priekšnieka Armanda Ruka pilnvaru termiņš beidzas tikai 2030. gada rudenī un nav nekāda formāla pamata viņu no darba atbrīvot. Tas attiecas arī uz citam VP amatpersonām.
Vakar pēcpusdienā iekšlietu ministrs Jānis Dombrova izplatīja paziņojumu, kurā informēja sabiedrību, ka esot pieprasījis, “lai Dienvidkurzemes iecirkņa vadība sagatavo un atsūta man paskaidrojumu par to, kādas preventīvās darbības tiek veiktas un kā novērš riskus attiecībā uz padotībā esošo policistu pārmērīgu alkohola lietošanu, tostarp ārpus darba laika. Pēc paskaidrojuma saņemšanas vērtēšu, vai ir nepieciešamas plašākas reformas policijas darbā”.
Par to, ka 36 stundas pēc traģiskā notikuma nekāda informācija sabiedrībai netika sniegta, neviena vārda. Centieni lietu noklusēt iekšlietu ministra skatījumā neskaitās nekas tāds, par ko varētu un vajadzētu pārmest. Cita lieta par alkohola lietošanu, jo tas ir tāds “drošs” pārmetums, uz kura ārkārtīgi grūti paklupt.
Tiesa, nav teikts, ka šo gadījumu nevarētu izmantot kā ieganstu kaut kādām amatu pārbīdēm policijas struktūrās. Kaut vai lai mazinātu tur pastāvošo “savējo” būšanu. Atcerēsimies bijušā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka Andreja Sozinova lietu un to, cik ilgs laiks pagāja, līdz viņu izdevās aizdabūt prom no policijas struktūrām.
Ņemot vērā priekšvēlēšanu laiku un to, ka gan valdības vadītāja, gan iekšlietu ministra amatā atrodas “sistēmai” īsti nepiederoši cilvēki, šis gadījums rada labvēlīgus priekšnoteikumus, lai iekšlietu ministrijas struktūrās radikāli mainītu ierasto “lojalitāšu” secību un kā primāro tur iedibinātu lojalitāti pret sabiedrību, pret valsti, pret tautu. Pagaidām gan nekas par šādām izmaiņām neliecina.
