ASV pašreizējā prezidenta Donalda Trampa vulkānisko aktivitāšu salīdzināšana ar ziloni trauku veikalā jau kļuvusi tik nodrāzta, ka gandrīz vai neērti lietot šo banālo salīdzinājumu, bet... pārfrāzējot kādu citu populāru izteicienu, jāatzīst: šī metafora, bez šaubām, ir banāla un slikta, bet neviena trāpīgāka pagaidām nav izgudrota.
Parasti, runājot par Trampa ekscentriskajiem gājieniem, ar tiem tiek domāta viņa politiskā rosība. Tiek uzskatīts, ka ekonomikā, naudas lietās viņš ir saprātīgs pragmatiķis, kurš ar vieglprātīgiem lēmumiem nemētājas. Dažādos politiskos amatos viņš savā administrācijā varēja salikt Pītu Hegsetu, Talsiju Gabardi, Kešu Patelu un citus dīvainīšus, bet par finanšu ministru izvirzīja samērā augsta līmeņa profesionāli - Skotu Besentu.
Izejot no šī pieņēmuma, tad, kad šā gada februāra sākumā Tramps piedraudēja noteikt 25% muitas nodokli precēm no Kanādas un Meksikas, kā arī par 10% palielināt muitas tarifus precēm no Ķīnas (10% muitas nodoklis tām bija jau iepriekš), daudzi cerēja, ka tas ir tāds politisks paņēmiens, lai izdarītu spiedienu uz kaimiņvalstīm.
Šo tarifu praktiska ieviešana uz mēnesi tika apturēta, un šķita, ka pēc Trampa telefona sarunām ar Meksikas prezidenti Klaudiju Šeinbaumu un Kanādas premjerministru Džastinu Trudo par šiem tarifiem tiks aizmirsts. Vēl jo vairāk tāpēc, ka visi vienojās veikt darbības, kuru dēļ šie tarifi it kā tika ieviesti. Meksikas gadījumā pastiprinot robežkontroli, Kanādas gadījumā stingrāk vēršoties pret bīstamās narkotikas - fentanila - tranzīta darboņiem.
Tā kā daudzi Trampu joprojām uztver kā atbildīgu valstsvīru, kuram rūp ASV intereses, tad šāda vēršanās pret ASV tuvākajiem kaimiņiem, faktiski stratēģiskajiem partneriem (tas neattiecas uz Ķīnu), tika skaidrota kā priekšvēlēšanu kampaņas turpinājums, kurš pārpratuma pēc nav laikus izbeigts. Galu galā gan Kanādas, gan Meksikas ekonomikas ir cieši saistītas ar ASV ekonomiku. Visu triju valstu rūpnieciskajā ražošanā tiek izmantotas kaimiņvalstīs ražotās komponentes. Visas trīs valstis ir savstarpēji tik cieši saistītas, ka ikvienam skaidrs, ka šādi tarifu kari nevienai pusei ekonomiskā plāksnē neko labu nenesīs. It kā visiem tas bija skaidrs, izņemot Trampu.
Ir pagājis mēnesis, un 4. martā šie muitas nodokļi stājās spēkā. 25% precēm no Meksikas un Kanādas, 20% (10%+10%) precēm no Ķīnas.
Nelieli atvieglojumi piemēroti Kanādas energoproduktiem. Naftai un gāzei tarifs būs samazinātais - 10%.
Kanāda nepalika atbildi parādā. Tā noteikusi līdzīgus muitas tarifus vairākām ASV precēm. Alum, vīnam, viskijam (burbonam), sadzīves tehnikai, apelsīnu sulai un citām precēm. Pašlaik spēkā ir tikai daļa no šiem tarifiem, pārējie stāsies spēkā 21 dienas laikā, ja vien ASV neizmainīs savu muitas tarifu politiku. Kanāda arī iesniegusi Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) attiecīgu sūdzību.
Ķīna savukārt noteikusi 15% nodokli ASV lauksaimniecības produktiem. Sojas pupām, liellopu gaļai un augļiem piemērots samazinātais - 10% nodoklis. Šie tarifi stāsies spēkā 10. martā. Turklāt 10 ASV uzņēmumi, galvenokārt no militārās rūpniecības nozares, iekļauti neuzticamo uzņēmumu sarakstā. 15 uzņēmumi iekļauti pastiprinātas eksporta kontroles sarakstā. Arī Ķīna ir iesniegusi sūdzību PTO. Meksika pagaidām ietur pauzi, vērojot, kā notikumi attīstīsies tālāk.
Trakākais, ka Tramps nekādi nespēj rimties. Ar muitas tarifiem piedraudēts arī Japānai. Iemesls (iegansts) - šīs valsts monetārā politika, kas sekmējot jenas devalvāciju. Trampa draudi noteikt 25% nodokli visām japāņu automašīnām, kas tiek importētas uz ASV, Japānas ekonomikai var radīt graujošas sekas. 1987. gadā pret Japānas precēm ieviesti līdzīgi muitas tarifi izraisīja Japānas ieslīgšanu recesijā. Toreizējie Japānas importa ierobežojumi faktiski pielika punktu tā dēvētajam Japānas ekonomiskajam brīnumam. Japāna kopš tā laika tā arī nav spējusi atgūties, un arī pašreizējā jenas devalvācija ir saistīta ar sarežģīto ekonomisko situāciju valstī.
Ja šie muitas nodokļi tiks ieviesti vēl arī ES precēm, tad pasaulē izvērsīsies pēdējo desmitgažu lielākais tarifu karš. Iemesls ir it kā skaidrs: ASV ir samērā liels tirdzniecības deficīts ar šīm valstīm.
Tramps visu skaidro savā iecienītajā “vieglajā” valodā. Mēs viņu preces pērkam, bet viņi mūsējās nepērk, tāpēc mums ir liels tirdzniecības deficīts. Bet, ja nepērk, tad lai cieš. Uzliksim viņiem tādus nodokļus, tādus nodokļus... Gluži kā Valentīna Skulmes ģenerālis Svensons leģendārajos “Vella kalpos”.
Tikai, kā Trampam labvēlīgajā TV kanālā “Fox News” skaidro populārais komentētājs Brets Baiers (tas pats, kurš intervēja Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski pēc skandāla Baltajā namā), viss nav tik vienkārši. Tramps šos tarifus pasniedz tā, ka ASV ražotāji būšot vairāk aizsargāti, jo šos muitas nodokļus maksāšot eksportējošās valstis. Taču tā tas nebūs. Šos tarifus fiziski maksās kompānijas, kuras nodrošina šo produktu importu. Galvenā problēma ir tā, ka visbiežāk tās ir tieši amerikāņu kompānijas. Speciāli piesaucu kanālu “Fox News”, jo CNN šo muitas tarifu politiku dēvē par ASV ekonomiku iznīcinošu, graujošu. No savas puses atzīmēšu, ka tā ir pilnīgi pretēja Īlona Maska un viņa domubiedru tik tuvajām libertārisma idejām.
Mūs, protams, visvairāk interesē, kas notiks ar ASV un ES tirdzniecību. Jau pirmajā savas administrācijas (valdības) sēdē 26. februārī Tramps brīdināja, ka plānojot arī ES importam noteikt 25% muitas nodokli. Tas attiektos uz pilnīgi visu ES preču importu. Šos draudus viņš izteica sev raksturīgā manierē: “Es mīlu Eiropas valstis. Patiesībā es mīlu visas valstis par daudzām lietām, bet Eiropas Savienība tika izveidota, lai apkrāptu Amerikas Savienotās Valstis. Viņi paveica lielu darbu, bet tagad es esmu prezidents [un šī apkrāpšana tiks izbeigta].”
Trampa līdzšinējā darbība liecina, ka šie draudi nav tukša skaņa. Meksikas precēm piemērotie nodokļi jau tagad ietekmē Eiropas automobiļu rūpniecību, jo tādiem autobūves gigantiem kā “Volkswagen” un BMW Meksikā ir ražotnes. Savā 4. marta uzrunā ASV Kongresam Tramps solīja ieviest muitas tarifus pret ES un Indiju no 2. aprīļa. Uz iespējamiem pārmetumiem, ka cietīšot arī ASV, viņš jau apsteidzoši atteica, ka nāksies pieciest. Bet pēc tam būšot tikai labāk.
Liela problēma ir tā, ka Tramps nevienu neklausās, jo visi, kas runā pretī, automātiski kļūst ienaidnieki. Nīstā Baidena aģenti. Vienīgais, kas varbūt varētu Trampu ietekmēt, ir biržas indeksu nogruvums. Šeit atslēgas vārds ir - varētu, jo nav zināms, vai pat Volstrītas krahs netiktu interpretēts kā kaut kādu tumšo spēku sazvērestība.
Pagaidām biržas indeksi Trampam nav labvēlīgi. Pirmajās nedēļās pēc inaugurācijas Ņujorkas biržā bija vērojams mērens optimisms. Indeksi kāpa. Taču kopš februāra otrās puses investoru ticība Trampa ekonomiskajam “ģēnijam” ir būtiski samazinājusies. Ir sākusies stabila lejupslīde. Pēdējo divu nedēļu laikā NYSE biržas indeksi pārsvarā atrodas sarkanajā zonā. “Dow Jones Industrial Average” indekss ir krities no 44627 19. februārī līdz 42520 4. martā. Tehnoloģiju “NASDAQ Composite” indekss 20056 - 19. februārī; 18285 - 4. martā.
Iespējams, ka, kritumam turpinoties, Tramps tomēr varētu atteikties no muitas tarifu ieviešanas pret Eiropu, jo ekonomiskās problēmas ES nevarētu neatsaukties arī uz ASV ekonomisko stāvokli. To Trampam it kā vajadzētu saprast, lai gan lielas ticības šai sapratnei nav. Ja šie muitas tarifi pret ES tiks ieviesti, tad tas nenoliedzami radīs problēmas visai ES, tai skaitā arī mūsu - Latvijas - ekonomikai.
Diemžēl no Trampa šajā ziņā neko nevar zināt. Ja politikā viņš ir acīmredzams autokrātiskas valsts pārvaldes cienītājs, tad ekonomikā, visticamāk, arhaiskā protekcionisma atbalstītājs. Pagājušajā gadsimtā pasauli no pārmērīga protekcionisma ligas izārstēja Lielā depresija 1929.-1933. gadā. Vai būsim spiesti iziet šo mācību vēl vienu reizi, to redzēsim drīz. Ja zilonis izplosījies trauku veikalā, sadomās paplosīties arī pa biržu.
