2025. gada politiskā kalendāra galvenais plānotais notikums būs pašvaldību vēlēšanas 7. jūnijā. Var jau teikt, ka visas pašvaldības ir svarīgas, bet nevar noliegt, ka galvaspilsēta ir pati svarīgākā. Tāpēc publiskotie SKDS aptaujas rezultāti par partiju reitingiem Rīgā ir ārkārtīgi nozīmīga atskaites platforma, uz kuras varam balstīties, analizējot politisko spēku izredzes šajā sacensībā.
Ko šie aptaujas rezultāti rāda? Sāksim ar it kā maznozīmīgu lietu, bet tomēr pietiekami būtisku no polittehnoloģiskā aspekta. Jaunupa/Zuzāna “Latvijas attīstībai” (LA) savu “Pūces plānu” var glīti sarullēt un iebāzt dziļi, dziļi tālākajā atvilktnē. LA reitings pusgadu pirms vēlēšanām ir 2,5%, un vēl nekad neviena vecā partija ar tādiem sākotnējiem rādītājiem nav pārvarējusi 5% barjeru. Vēlreiz uzsveru - vecā partija, jo jaunām, iepriekš nezināmām partijām ar jauniem līderiem tas būtu iespējams, bet vecai partijai ar, teiksim tā, ne tik svaigu līderi šādi panākumi ir neiespējamā misija vārda burtiskajā nozīmē.
Atļaušos arī norādīt, kāpēc. Manā ieskatā “Pūces plāns” ir visnetalantīgāk uzrakstītais priekšvēlēšanu dokuments, kādu man ir gadījies lasīt. Uzreiz precizēšu - partijai, kura nav pie varas. “Vienotība” ar līdzīgu programmu, kurā ar plašu roku, bet pietiekami abstrakti (nekonkrēti) sasolīts visiem viss, iet uz katrām vēlēšanām ar salīdzinoši labām sekmēm.
Taču viņiem ir pavisam cita starta pozīcija. Viņi to ne tikai var atļauties, bet tas viņiem ir pat vēlams, jo šāda vispārīga programma pa visu laukumu vēlētāju izpratnē nozīmē “turpināsies viss tāpat kā agrāk”. Partijai, kas nav pie varas, solīt “būs viss tāpat kā tagad, tikai vēl labāk” nozīmē neatbildēt uz galveno jautājumu, ko uz vēlēšanām uzdod vēlētājs: pasaki man, draugs, kāpēc lai es par tevi balsoju?
Ar pilnīgi pretēju pozīciju uz vēlēšanām iet “Latvija pirmajā vietā”. Partija nav pie varas ne Rīgas domē, ne nacionālajā līmenī. Tāpēc tā uzstāj, ka pie mums viss būs citādi. Kā? Tas nav tik svarīgi. Galvenais, ka nebūs kā tagad. Viss būs citādi. Tāpat kā ASV pie Trampa. Viss, ko darīja iepriekšējā administrācija, ir slikts, noraidāms un likvidējams. Tie, kas bija pirmie, tie būs pēdējie; tie, kas bija pēdējie, tie būs pirmie. Ar šo revolucionāro ideju - mēs vecās varas troni grausim un jaunu pasauli sev celsim - LPV cer uzvarēt Rīgas pašvaldības vēlēšanās. Reitingi rāda, ka viņu izredzes ir augstas. Šobrīd LPV ir pirmajā vietā ar 12%.
Latvijas politiskās vides īpatnība ir tās sadrumstalotība. Skaidrs, ka šajās vēlēšanās neviena partija un pat ne partiju bloks nevarēs RD nodrošināt 50% plus vienu balsi. Uzreiz pēc vēlēšanām, izejot no to rezultātiem, sāksies jaunās koalīcijas sarunas. Var jautāt, kāpēc šīs sarunas netiek vestas jau pirms vēlēšanām, jo aptuvenos rezultātus var taču nojaust krietni pirms pašām vēlēšanām?
Kaut kādas sarunas, taustīšanās notiek nepārtraukti, taču grūtības rada tas, ka politiķi savas izredzes pirms vēlēšanām pārvērtē. Viņiem vienmēr sava pozīcija izskatās labāka, nekā tā ir patiesībā. Pat gadījumos, kad viņi it kā atzīst savas vajās pozīcijas, klusībā viņi cer uz brīnumu, kas parasti gan nepiepildās. Otrs iemesls ir lielā neskaidrība tieši aritmētiskā balsu sadalījumā, kur dažkārt viena divas balsis ir izšķirošās tās vai citas koalīcijas izveidošanai.
Ko mēs redzam SKDS aptaujā? Pirmais trijnieks ir LPV - 12%, “Progresīvie” ar 10,7% un Nacionālā apvienība (NA) ar 8,7% (no izlēmušajiem). Visas šīs trīs partijas ir ar samērā būtisku ideoloģisko komponenti. Turklāt katra savā virzienā. Pat tiktāl, ka “normālos” apstākļos neviena no šīm trim partijām nebūtu kopā ar abām pārējām vienā koalīcijā. Bet politiskā aritmētika saka: nāksies. Tāpēc rodas jautājums: kas ar ko ies kopā?
Latvijas politiskajā mitoloģijā ir izveidojušies vairāki mītiskie dalījumi: krieviskās un latviskās partijas; gaismas un tumsas spēki; oligarhu (zolītes spēlētāju) un godīgo (kordziedātāju) partijas. Rīgā populārākais dalījums ir bijis: krieviskās un latviskās partijas. Izejot no šīs vecās klišejas, jau tagad tiek skaitītas balsis pa šiem blokiem un izdarīti visādi jokaini secinājumi.
Piemēram, LPV + “Saskaņa” + “Stabilitātei!” vairākumam balsu nepietiek. Arī “Progresīvie” + NA + “Vienotība” balsu nepietiek. Līdz ar to zelta kārts esot Oļega Burova un ZZS apvienībai. Taču šī formula balstās uz ārkārtīgi primitīvu pieņēmumu, ka politikā ir tikai divas krāsas, savukārt paši politiķi ir nevis dzīvi cilvēki, bet gan koka figūriņas, kuras kāds (visbiežāk šo aprēķinu veicējs pats savā galvā) saliek, kā viņam labpatiktos.
Uzreiz jānorāda, ka Rosļikova “Stabilitātei!” ir partija, kura gluži atklāti pārstāv “Putina gaidītāju” elektorātu. Nav jābāž galva smiltīs un jāizliekas, ka mums nav šāda vēlētāju slāņa. “Stabilitātei!” šobrīd Rīgā ir 5,8%, un tā ir partija, kura atklāti pretendē uz to pašu lomu, ko Ukrainā līdz karam ieņēma Putina drauga Medvedčuka partija. Rosļikova partijai vienīgā iespēja nokļūt pie varas Latvijā ir mainoties valstiskajai iekārtai. Citos apstākļos viņiem durvis uz varas koridoriem ir slēgtas.
Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka gadījumā, ja RD vēlēšanās labus (labākus nekā šajā aptaujā) rezultātus iegūs LPV, tad viņi daudz labprātāk veidotu koalīciju ar jebkuriem citiem spēkiem nekā ar “Stabilitātei!”. “Vienotība” (6,7%) un Burovs/ZZS (4,4%) var brīvi pievienoties jebkurai koalīcijai, kurā nav Rosļikova. Līdz ar to Rīgas mēra likteni izšķirs tas, cik balsu iegūs LPV un “Progresīvo” saraksta līderi un uz kuru pusi noslieksies NA.
Tiesa, pastāv arī cits dalījums, kurā LPV iet kopā ar “Progresīvajiem” un “Saskaņu”. Arī šī kombinācija ir relevanta vienīgi dažu sakaitētajos prātos, kuriem visur rādās “Kremlis”, “komunisms” vai citas tamlīdzīgas himeras. Lai nerastos pārpratumi - Kremlis un komunisms paši par sevi nav nekādas himeras un ir reāli draudi, bet ne šajā kombinācijā.
Faktiski visas partijas, ieskaitot NA, ar zināmiem nosacījumiem varētu RD iet koalīcijā gan ar LPV, gan “Progresīvajiem”. NA gadījumā pat LPV “krieviskums” nespēlēs galveno lomu, jo šeit varētu iedarboties citi faktori. Piemēram, atsevišķu NA darboņu tuvums “Rail Baltica” projektam. LPV ir pret šo projektu, kamēr “Progresīvie” par. Tā NA daļa, kas piezīdusies šim projektam (nosacītais Zīles spārns), darīs visu, lai tikai uzsvērtu LPV tuvību Krievijai, Putinam utt., slāpējot visas ideoloģiskās domstarpības ar “Progresīvajiem”. Savukārt cits NA “saimnieciskais” spārns (nosacītais Gerharda spārns) ir mentāli tuvs LPV politiskajam biznesam, tāpēc labāk ietu kopā ar Šleseru un citiem “konservatīvajiem”.
Tiesa, Rīgā izšķirošā būs tieši NA Rīgas nodaļas un tās līdera Edvarda Ratnieka pozīcija, kura ir pietiekami elastīga, lai pieslietos tai koalīcijai, kurā būs iespēja nonākt pie varas. Taču to noteiks nevis kādi ideoloģiskie faktori, bet tīrā matemātika. Ideoloģiskā plate, ko atskaņot tautai, tiks uzlikta jau “post factum”, pēc vajadzības.
SKDS direktors Arnis Kaktiņš norāda, ka ļoti svarīga šoreiz būs krievvalodīgo rīcība. Uz iepriekšējām RD vēlēšanām viņi neaizgāja un diez vai tagad ir apmierināti ar savu toreizējo pasivitāti, tāpēc 7. jūnijā no viņiem varētu gaidīt lielāku aktivitāti.
Īstenticīgie “vateņi”, protams, balsos par Rosļikovu, taču tas drīzāk vērtējams kā protesta balsojums - pret visiem. Racionāli domājošajiem, kuri patiesi grib savu pārstāvniecību varā, būs plašāka izvēle. Tie, kurus ne tikai neuztrauc, bet kuriem pat patīk Šlesera tieksme atdarināt Trampu, nobalsos par LPV, “mērenie” par “Saskaņu”, tie, kurus interesē pilsētas saimniecības uzlabošana - par “saimnieku” Burovu, “modernie” - par “Progresīvajiem”.
Lai kā LA gribētu, lai vēlēšanas notiktu zem Šlesera - Pūces pretstāves zīmes, tā tas nebūs. Būs LPV un “Progresīvo” pretstāve. Kurš būs Rīgas mērs, šobrīd nepateiks neviens. Toties jau tagad visai droši var teikt: nākamā Rīgas mēra uzvārds nebūs Ķirsis.
