ASV prezidenta vēlēšanas tiek rīkotas “garā” gada novembra pirmajā otrdienā pēc pirmās pirmdienas. Tātad tieši pēc gada, 2024. gada 5. novembrī, notiks nākamās ASV prezidenta vēlēšanas. Kas tajās cīnīsies?
Gads šajā saspringtajā laikā ir pietiekami ilgs laiks, lai daudz kas mainītos, bet vienlaikus arī pietiekami īss, lai tas paskrietu ātrāk, nekā varētu gaidīt. Šobrīd ir divi acīmredzami vēlēšanu sacensības līderi - pašreizējais prezidents no Demokrātu partijas Džo Baidens un republikāņu līderis, bijušais prezidents Donalds Tramps.
Abu reitingi, salīdzinot ar sekotājiem pašu partijās, ir tik pārliecinoši, ka šķiet, viss jau izlemts. Kādas vēl priekšvēlēšanu debates, kādas vēl “primaries”? Viss tāpat skaidrs. Taču, kā tagad modīgi teikt, viss nav tik viennozīmīgi.
Baidenam vēlēšanu brīdī jau būs 81 gads. Tas tomēr ir vecums, kad veselības problēmas var parādīties jebkurā brīdī, un ar to jārēķinās. Ja Baidenam ar veselību viss būs kārtībā, tad viņam Demokrātu partijā nav nopietnu konkurentu. Viņa politisko nelabvēļu nemitīgās norādes, ka viņš jau tagad neesot “īsti savā prātā”, neņemsim vērā.
Ar Trampu situācija ir vēl sarežģītāka. Pret viņu ir izvirzītas vairākas, lai neteiktu neskaitāmas, apsūdzības un civilprasības. Ņemot vērā ASV tiesu sistēmas īpatnības, pat necentīsimies iedziļināties šo tiesvedību juridiskajās niansēs. Dažādos līmeņos šīs tiesvedības turpinās nepārtraukti un, šķiet, nekad nebeigsies. Lai gan formāli tās netraucē Trampam turpināt cīņu par prezidenta amatu un pat kļūt par prezidentu, grūti prognozēt, kādu iespaidu tās atstās uz viņa potenciālajiem vēlētājiem.
Ja Trampa reitings kritīsies un kļūs acīmredzams, ka viņš Baidenu uzvarēt nevar, tad var būtiski mainīties attieksme pret viņu gan paša partijā, gan partijas lielo sponsoru vidū. Priekšplānā var izvirzīties jautājums: vai Republikāņu partija ir gatava izvirzīt par savu prezidenta amata kandidātu cilvēku, kurš jau reāli notiesāts un kura ievēlēšanas gadījumā atstādināšanas procedūras (impīčmenti) varētu sekot viena pēc otras. Tas lielā mērā atkarīgs tieši no tā, vai starp republikāņiem parādīsies cilvēks, kurš spēs reāli konkurēt ar Trampu.
Republikāņu partijas prezidenta amata kandidāti jau aizvadījuši divas televīzijas debates, un 8. novembrī notiks trešās. Pirmajās divās Tramps nepiedalījās. “Neiešu jau ar visādiem nīkuļiem laiku pa tukšo tērēt,” bija viņa neformālā nostāja. Ja pēc pirmajām debatēm novērotāji atzina, ka šāds gājiens no Trampa puses ir bijis pareizs un viņš ar nepiedalīšanos “tajā balagānā” tikai ieguvis, tad pēc otrām debatēm vērtējums jau bija drīzāk pretējs. Pagaidām vēl nav zināms, vai Tramps piedalīsies trešajās debatēs, lai gan, visticamāk, viņš tajās atkal nepiedalīsies.
Šobrīd kritērijus, kuri nepieciešami, lai tiktu uzaicināts uz TV debatēm, ir izpildījuši pieci republikāņu kandidāti: Donalds Tramps (77 gadi); Rons de Santiss (45); Viveks Ramašvani (38); Nikija Heilija (51) un Kriss Kristijs (61).
Tā kā mūs visvairāk interesē ASV ārpolitiskā nostāja, īpaši jau saistībā ar Ukrainas un Krievijas karu, tad starp šiem pieciem ir divi kandidāti, kuri pasaules politiku, Krievijas un Putina vietu tajā saprot labi. Tie ir bijušais
Ņūdžersijas pavalsts gubernators Kriss Kristijs un bijusī ASV pārstāve ANO Trampa administrācijā Nikija Heilija.
Kristijs savu priekšvēlēšanu kampaņu lielā mērā veido uz antitrampisma bāzes, asi kritizē, pat izsmej Trampu. Iepriekšējās debatēs Kristijs pārmeta Trampam izvairīšanos no debatēm un plašu atzinību izsauca viņa Trampa nodēvēšana par populāro animācijas filmu varoni Donaldu Daku (ducking - izlocīšanās, izvairīšanās). Lai arī šis labi iestudētais joks izsauca jautrību zālē un vispārēju atzinību, nevar teikt, ka tas būtu plaši “aizgājis”. Šī iesauka Trampam nav pielipusi.
Kristijs ir bijis arī Kijivā un individuāli ticies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. No ģeopolitiska viedokļa Kristijs būtu mums vislabvēlīgākais republikāņu kandidāts. Diemžēl viņam nav ne mazāko izredžu. Gribēju jau rakstīt, ka viņam gandrīz nav izredžu, bet tā būtu vēlmju domāšana. Viņam nav pat teorētisku izredžu, jo republikāņu partijas elektorāts pārsvarā ir trampiski noskaņots (pat ja nebalsos par Trampu, tad ne par viņa asu kritiķi un pēlēju) un pārsvarā skeptiski noskaņots par palīdzības sniegšanu Ukrainai. Kristijs republikāņu elektorātam ir pārāk “demokrātisks” (partejiskā, ne jēdzieniskā izpratnē).
Nupat publicēta “Gallup” aptauja liecina, ka republikāņu vidū 62% aptaujāto uzskata, ka ASV Ukrainai palīdzot pārāk daudz. Demokrātu vidū - 14%, bet visu ASV iedzīvotāju vidū tādu ir 41%. Savukārt tādu, kas uzskata, ka palīdzība esot “pārāk maza”, ir tikai 25% , bet “pietiekama” - 33%.
Nikija Heilija, kura ir bijusi ASV pārstāvei ANO, lieliski orientējas ārpolitiskajos jautājumos. Viņa labi saprot, ka ASV izolacionisma politika, kuru aizstāv republikāņu partijas trampiskais spārns, ir bīstama ne tikai Austrumu puslodes valstu drošībai, bet apdraud arī pašu ASV nacionālās intereses. Otrajās TV debatēs viņa atstāja ļoti pārliecinošu iespaidu, un ja viņai izdosies noturēt šo pieaugošo popularitātes vektoru, tad viņai ir iespējas kļūt par galveno Trampa sāncensi uz prezidenta kandidāta nomināciju no republikāņu partijas. Taču būsim reālisti. Pagaidām viņas atbalsts svārstās ap 5% atzīmi. Populārajā vietnē, kurā tiek apkopoti visu aptauju dati, “538”, uz 2. novembri viņas reitings ir 7,6%. Salīdzinājumam - Trampam tas ir 59,3% (starp republikāņu vēlētājiem), Kristijam - 2,9%.
Pēc pirmajām TV debatēm par uzvarētāju tika pasludināts jaunais un ārkārtīgi sekmīgais indiešu izcelsmes biznesmenis, miljardieris Viveks Ramašvani. Viņš ir ārkārtīgi dzīvīgs, žestikulē, runā raiti, nepārtraukti smaida, rādot savus sniegbaltos zobus, pārtrauc citus, un viņam ir viedoklis par jebkuru jautājumu. Viņš nemitīgi uzsver, ka ir gados jauns un nākot ar svaigu skatījumu uz lietām.
Taču jau otrajās debatēs viņa raitā runāšana tika uztverta kā tarkšķēšana. Viņš nepateica vairs nekā jauna un tikai mala savas visai primitīvās, ne pārāk dziļās frāzes. Nezūdošais smaids neizraisīja vairs simpātijas, bet gan sāka kaitināt ar savu nenoslēpjamo samākslotību. Kristijs viņu nosauca par “mākslīgā intelekta” frāžu atkārtotāju. Visam klāt nāca atskārsme, ka Viveks (tā viņš sevi labprāt sauc, un arī viņa kampaņas logo rotā nevis uzvārds, bet gan vārds) ir ārkārtīgi aprobežots. Varbūt kā biznesmenis viņš ir ļoti gudrs, bet politiskā ziņā - pilnīgs nejēga.
Viņa “gudrības” ilustrācijai pilnīgi pietiek ar viņa Ukrainas kara risinājumu: jāpārtrauc palīdzība Ukrainai, jāatdod Krievijai okupētās teritorijas un jāvienojas ar Putinu par mieru, pretī apsolot Ukrainas neitralitāti un nestāšanos NATO. Acis nepamirkšķinot un baltos zobus zibinot, viņš atkārto Putina frāzes un uzdod šo “miera plānu” kā optimālu. Viveka acīs Putins ir politiķis, ar kuru varot vienoties un kurš gatavs pildīt solījumus. Viveks ir tik “labticīgs”, ka tie politiskie analītiķi, kuri Putinu pazīst labāk, viņu bez kautrēšanās sauc vienkārši par idiotu (moron).
Viveks ir miljardieris un reklāmas kampaņai naudu nežēlo. Nupat, kā raksta “Politico”, viņš izdevis astoņus miljonus dolāru kampaņā Aiovā un četrus miljonus Ņūhempšīrā (tur janvārī būs pirmās republikāņu “primaries”). Šobrīd viņa reitings ir 5,2%. Redzēs, kā viņam ies trešajās TV debatēs nākamo trešdien.
Ramašvani tikpat kā nemaz nekritizē Trampu. Drīzāk tieši otrādi, cenšas uzsvērt savu mentālo tuvību ar viņu, ļaujot novērotājiem minēt, ka tieši viņš varētu kļūt viceprezidents abu tandēmā. Ja tas notiktu un Tramps kļūtu par ASV prezidentu, tad būtu piepildījušies Putina saldākie sapņi.
Neviens cits ASV prezidenta vēlēšanu iznākums nevarētu izraisīt vēl lielāku sajūsmas vilni ne tikai Kremlī, bet visā Krievijā, kā Trampa/Viveka uzvara.
Bet kur tad Floridas gubernators Rons de Santiss? Pēc pārliecinošās uzvaras 2022. gada gubernatora vēlēšanās de Santiss tika uzskatīts par galveno pretendentu cīņai ar Baidenu 2024. gada prezidenta vēlēšanās. Vienu brīdi viņš pat apsteidza Trampu aptaujās, un šķita, viss - nākamais ASV prezidents jau ir zināms. Taču drīz vien kaut kas aizgāja ne tā.
Pirmkārt, esot popularitātes virsotnē, kad atļauts ir gandrīz pilnīgi viss, de Santiss ļoti bikli izteicās par Trampu. Viņš uzkrītoši nevēlējās ar Trampu nonākt nosacītajā ringā. Viņš acīmredzami baidījās Trampu kritizēt un pārņemt partijā līderību. Brīdī, kad bija visas iespējas gāzt veco barvedi no “troņa”, de Santiss saminstinājās, un šo mirkļa vājumu visi pamanīja. Vispirms jau pats Tramps, kurš, ne mirkli nevilcinoties, pārgāja pretuzbrukumā un nežēloja asus vārdus savam potenciālajam konkurentam.
De Santisam pārliecinoši reaģēt neizdevās. Viņš izskatījās kā zaudētājs. Arī tagad novērotāji pārmet viņam nepārliecinātību un samocītus smaidus, kādus viņš no sevis izspiež debatēs. Lai arī viņam teorētiski ir vislielākās iespējas uzvarēt ne vien Trampu savā partijā, bet arī Baidenu nacionālajā mērogā, viņa izredzes patiešām tikt partijas nominētam nešķiet augstas. Vismaz pagaidām, lai gan viņš joprojām saglabā šajā sacensībā otro vietu - 12,9%.
Kādas ir de Santisa priekšrocības? Viņš ir labākajā vecumā (45) uz divu sirmgalvju (Trampa un Baidena) fona. Viņam nav “skeletu skapī”. Viņš ir īsts ģimenes cilvēks. Viņam ir glīta, atbalstoša sieva un trīs mīloši bērni. Viņam ir politiskā vadītāja pieredze (samērā lielas pavalsts gubernators). Mēreni konservatīvs un uzskatu ziņā vispieņemamākais plašām republikāņu masām. Nav nedz klajš antitrampists, nedz arī dedzīgs trampists. Puslīdz pieņemams gan vieniem, gan otriem.
Taču visu bojā izteikta “dzelzīša” trūkums stājā. Uz Trampa fona tāds “pamīksts” izskatās. Bet viss vēl var mainīties. Dažas veiksmīgas uzstāšanās, reitingu palēciens, un pārliecība var atgriezties. Kā kompromisa figūra de Santiss mūsu reģionam varētu būt pieņemams.
Par Trampu nav jēgas vēl ko atsevišķi teikt. Viss jau visiem skaidrs. Kas par Trampu jūsmo, tos nekādi argumenti nevar pārliecināt par pretējo un otrādi. Man personiski šķiet, ka nekas sliktāks par Trampu ASV prezidenta amatā šobrīd nav iespējams. Strīdēties vai kādam kaut ko pierādīt šajā sakarā man nav ne mazākās vēlēšanās. Idejiski Tramps un Putins ir dvīņubrāļi. Šāda brālība Latvijai un Eiropai nekādu labumu nevar dot pat teorētiski.
