Vēl nebija sažuvuši izgrebtie Helovīna ķirbji, kad tīmeklī plaši izplatījās videoieraksts, kurā kāda ģimene ar maziem un vairs ne tik maziem bērniem azartiski, līdz pēdējam iepakojumam iztīra saldumiem pilnu Helovīna grozu, kas izlikts apkārtnes bērniem. Ciniskā nekaunība un klajā alkatība, ar kādu viņi piepilda savas somās, ir šokējoša.
Šī ir ārkārtīgi spilgta ilustrācija dažādu kultūru sadursmei. Patiesībā līdzīgas ainas ir redzētas bieži dažādos ierakstos no veikaliem, kuros bez aiztures un pretdarbības tiek laupīts. Parasti gan šajās epizodēs darbojas tumsnējas personas, bet atbilstoši šodien valdošajam ideoloģiskajam uzstādījumam, ja pats neesi ar līdzīgu ādas krāsu, tad viņus nosodīt vai viņu darbību apspriest nedrīkst. Tas jau būtu rasisms. Šajā video darbojošās personas ir baltie, lai gan acīmredzami no imigrantu vidus.
Ko mēs redzam šajā video no ideoloģiskā aspekta? Divu atšķirīgu kultūru satikšanos gluži neitrālā, bērniem domātā vietā. Vienā kultūrā cilvēki no mazotnes ir audzināti piebremzēt savas vēlmes un salāgot tās ar apkārtējo interesēm. Pieklājīgi paņemt dažus saldumu iepakojumus, lai paliek pāri arī citiem. Videoierakstā mēs redzam citu kultūru, kur nekādu ierobežojumu nav. Ja kaut ko var par brīvu dabūt, tad jāgrābj viss, cik vien var. Ātri un negausīgi. Ja ir bijuši kādi muļķi (lohi), kuri tos saldumus tur izlikuši, tad tas jāizmanto. Aitas tam arī domātas, lai tās cirptu.
Dažādas kultūras ir saskārušās vienmēr. Par to pat varētu nerunāt, ja pēdējo piecdesmit, simt gadu laikā nebūtu notikušas būtiskas ideoloģiskas izmaiņas, kuras pašos pamatos mainījušas šos saskarsmes noteikumus. Agrāk cilvēkiem no citas kultūras uzreiz tika strikti piekodināts: aizmirstiet savus vecos likumus un tikumus, tagad jums būs sekot mūsu kultūrai, paražām un noteikumiem.
Būsim godīgi, šie noteikumi nāca kopā ar visai skaidru norādi - ja no zemāka attīstības līmeņa esat ienākuši attīstītākā, tad “pastāviet pie ratiem”. Priecājieties kaut par nosacītā sētnieka darbu. Šodien pat visaizplīvurotākie mājieni uz kaut ko tamlīdzīgu skaitītos absolūti nepieņemami. Tie tiktu uztverti kā tumsonīgi, ksenofobiski, rasistiski, “alt-right”, vienalga no kuras puses uz tiem skatītos.
Mūsdienās visas kultūras ir vienlīdz cienījamas. Neviena nav augstāka vai zemāka par otru. Tās mijiedarbojas un savstarpēji bagātinās. Tā tas ir teorijā. Kā šī savstarpējā bagātināšanās notiek praksē, mēs redzam šajā video - vieni izliek konfektes visiem apkaimes bērniem, bet citi nāk un pagrābj visu vieni paši.
Šis video ir īpaši labs ar to, ka tas nenovirza uzmanību uz citos, līdzīgos gadījumos virspusē acīs krītošo rasisma vai ksenofobijas komponenti. Šajā epizodē citas kultūras cilvēki ārēji gandrīz ne ar ko neatšķiras no... Jā, no kā gan šie cilvēki neatšķiras? Kā to pateikt, lai neizskanētu apsūdzības rasismā, ksenofobijā, balto augstprātībā, kulturālā pārākumā vai citos šodienas politkorektuma grēkos?
Tātad vēlreiz. Ko cenšos pateikt? To, ka jebkura ideoloģija nav tikai kaujas lauks intelektuāļiem akadēmiskajā vidē vai medijos. Tā pastarpināti ietekmē mūsu katra ikdienas dzīvi? Mēs varam turpināt iedomu eksperimentu. Kas notiks tālāk? Kura sociālā grupa mainīs savu uzvedības modeli? Vai šie bērni, kuri pieaugušo vadībā riekšavām grāba saldumus un tos meta iekšā somās, vai tie bērni, kuri līdz šim pieklājīgi samierinājās ar dažām konfektēm, domājot arī par citiem?
Optimistiski teikšu, ka labākajā gadījumā notiks kāda konverģence, kad pušu skatījums uz labo un ļauno pamazām tuvināsies. Sliktākajā gadījumā par dominējošo kļūs videoierakstā redzamais modelis vai divas paralēlas pasaules. Praksē to mēs redzam Zviedrijā, kur strauji veidojas divu kultūru sabiedrība. Apzinos, ka šis piemērs jau līdz apnikumam nodrāzts, bet tas ir ārkārtīgi uzskatāms.
Zviedrijas pilsētās notiek bandu kari par ietekmes zonām, kurās imigrantiem un viņu pēctečiem nodarboties ar narkotiku tirdzniecību un citiem nelegāliem rūpaliem, bet politiskā līmenī vienīgā partija, kas par šīm lietām runā skaidru valodu, joprojām ir ārpus pieņemamības spektra. Partija “Zviedru demokrāti” skaitās galēji labējie, gandrīz vai fašisti, ar kuriem sēdēt pie viena galda - fē.
Labais tonis skaitās vainot tikai pašiem sevi. Neesam bijuši pietiekami pretimnākoši, neesam pietiekami investējuši šo cilvēku integrācijā, izglītībā, tāpēc nepieciešams vairāk naudas dažādiem integrācijas projektiem un fondiem. Tas ir, sev. Valoda tieši tā pati, kas mūsu dažādu sarkano toņu Mikiem Celmiņiem: cittautieši 30 gados nav pietiekami labi iemācījušies latviešu valodu, jo par maz naudas piešķirts SIF un latviešu valodas kursiem. Neesam bijuši pietiekami iekļaujoši un saprotoši. Nedrīkstam viņus atgrūst.
Jābeidz skandēt šīs jaukās, sirdi sildošās, bet no realitātes pilnībā atrautās pasakas. Realitāte diemžēl ir skarba. Visas “kultūras” nav vienā līmenī. Tā “kultūra”, kura pieļauj citiem domātus saldumus samest sev somās, nav tikpat vērtīga un nozīmīga kā tā, kura paredz šo saldumu izvietošanu visiem pieejamās vietās.
Tā viena ir nevis “kultūra”, bet bezkultūra. Un kā pret tādu arī jāizturas. Kā pret kaut ko nevēlamu un izskaužamu. Bez mazākās koķetērijas par diversitāti, inkluzivitāti, toleranci un citiem “gudriem” vārdiem tur, kur tiem galīgi nav vietas. Tā “kultūra” saprot tikai tiešu un skaidru valodu. Bez mājieniem. Tikai ar bomi pa pieri.
