Pagājušajā nedēļā izplatījās intriģējošas “ziņas” no Krievijas. Pirmdien par Putina infarktu, bet ceturtdien jau par viņa nāvi. Šo “ziņu” pirmavots abos gadījumos bija viens – “Telegram” kanāls “General SVR”, kurš pazīstams ar līdzīga satura “ziņu” producēšanu jau vairāku gadu garumā.
Apzināti nelietoju vārdu baumas, jo baumām bieži vien apakšā ir zināms pamats, un nereti tās izrādās patiesas. “General SVR” “ziņas” tikai formāli izskatās pēc ziņām. Tās drīzāk pretendē uz melnā humora jokiem. Kā tāda “Monty Python” Krievijas literārā versija. Jāpiezīmē, ka teksti vienmēr ir izcilā literārā kvalitātē, asprātīgi, pilni sīkām precizējošām detaļām, kurām jārada papildu ticamība.
Piemēram, ziņojot par Putina infarktu, smalki aprakstīts, cikos ar minūtes precizitāti tas noticis, kāds bijis troksnis, viņam krītot, kādus priekšmetus viņš aizķēris, kādi krītot saplīsuši un daudzas citas detaļas, kurām it kā jāapliecina, ka šo ziņu avots ir notikušā aculiecinieks. Savukārt, ziņojot par viņa nāvi, precīzi minēts, kādā saldētavā viņš ievietots, kādi produkti tur glabājušies pirms Putina, kur internēti ārstējošie ārsti, lai lieki neizpļāpātos.
Pastāv vispāratzīta versija, ka šī kanāla autors ir pazīstamais profesors Valērijs Solovejs (nejaukt ar populāro propagandistu Vladimiru Solovjovu). Solovejs līdz pat 2019. gadam bija Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūta (MGIMO) profesors. Vēl būdams atzīts mācībspēks, viņš bija tādas daļēji opozicionāras platformas kā “Eho Moskvi” biežs viesis, kur deva nepārprotamus mājienus, ka atrodas ciešā kontaktā ar “ietekmīgām” figūrām Kremlī un spēka struktūrās, kuri viņu “pa draugam” informējot par notiekošo Kremļa dzīlēs.
Par Soloveja “insaida” informāciju citi “kremļologi” atklāti vīpsnāja jau tad (pirms pieciem un vairāk gadiem), taču “Eho Moskvi” labprāt aicināja profesoru uz studiju, jo viņam bija intelektuāļa manieres un viņš neatgādināja prātu izkūkojušu, pēc papildu uzmanības alkstošu “trako profesoru”. Viņš bija nenoliedzami interesants un, kas ne mazsvarīgi, patīkams runātājs. Viņš neuzstājās kā viszinis, vienīgās patiesības paudējs, bet ar smaidu un rotaļīgu pārliecību bīdīja acīmredzamu blefu par Putina arvien sliktāko veselības stāvokli.
Taču, ja tu visu savu publisko tēlu būvē uz prognozēm par diktatora drīzu nāvi, tad problēma ir tā, ka cik ilgi tā var vilkt, ja tavas prognozes kā nepiepildās, tā nepiepildās. Pat vēl vairāk, nav ne mazāko pazīmju, ka Putina dienas būtu skaitītas un viņš lielāko dienas daļu ir pieslēgts pie medicīniskām sistēmām, kā to ilgus gadus apgalvoja Solovejs.
Atgādinu, ka Solovejs par Putina nenovēršamo aiziešanu citā saulē runā jau vismaz gadus piecus. Tā kā atsevišķos gadījumos Putins patiešām izskatījās visai slimīgs, bet citos savukārt neparasti možs, tad ar Soloveja vieglu roku (mēli) radās stāsts par Putina dubultnieku. Iesākumā vienu, vēlāk jau vairākiem. Šī stāsta ticamību pastiprināja neatbilstības, kuras patiesi grūti izskaidrot. Nav runa tikai par fiziskām neatbilstībām - cita zoda forma, dzimumzīmītes neesamība vai pulkstenis ne tajā rokā (“īstais” Putins, kā zināms, valkā pulksteni uz labās rokas).
Daudz lielāku skepsi par Putina “īstumu” rada viņa nekonsekvence, tiekoties ar cilvēkiem. Putina uzsvērtās rūpes par savu veselību un bailes no kovida ir vispārzināmas. Ikvienam, ar kuru viņš tiekas, ir jāpavada divas nedēļas karantīnā, kas netiek īpaši slēpts. Tajā pašā laikā ik pa brīdim Putins tikās, spieda rokas, pat apkampās ar cilvēkiem, kuri nekādā karantīnā nebija bijuši. Tas ļāva dubultnieku teorijas aizstāvjiem teikt: tas Putins, kurš sēž desmitmetrīga galda galā no visiem nošķirts, ir “īstais”, bet tas, kas publiskā vietā spiež kādam roku - dubultnieks.
Jānorāda, ka šī dubultnieku teorija ir daudzkārt populārāka nekā Soloveja “Putina drīzās miršanas” teorija. Par Putina dubultniekiem raksta arī ārvalstu tabloīdi “The Sun”, “ The Daily Mail” un citi. Palīgos pat tiek ņemts “Mākslīgais intelekts” (MI), kurš esot izanalizējis neskaitāmas Putina fotogrāfijas un devis slēdzienu (“The Sun”): varbūtība, ka Putina vietā dažreiz uzstājas dubultnieks, esot 47%.
Jāatzīst, ka atsevišķās epizodēs, piemēram, Putins pie smagā auto stūres uz Krimas tilta, naktī apmeklējot Mariupoles dzīvojamo rajonu, tiekoties ar iedzīvotājiem Mahačkalā (Dagestānā) uzreiz pēc Prigožina dumpja un citās, ticamība, ka Putina vietā bijis dubultnieks, ir patiešām augsta. No otras puses, dubultnieku vai samērā līdzīgu cilvēku izmantošana drošības apsvērumu dēļ nav nekas neparasts, tāpēc šāda tipa dubultnieka esamība īpašu sensāciju nerada.
Solovejs un viņa atbalstītāji (pārsvarā ar Ukrainu saistītie) šobrīd translē daudz dramatiskāku ainu. “Īstais” Putins tagad jau esot miris un viņa vietā publiskajā telpā uzstājas “dubultnieks”. Tā kā Kremļa augstākā elite baidoties, ka Putina nāves pasludināšanas gadījumā režīms varētu saļodzīties, viņi paši zaudēt varu un salaupītās bagātības, tad Putina nāve tiekot slēpta. Viņa vietā darbojas šīs “augstākās elites” kontrolēts aktieris/dubultnieks.
Šeit var rasties pašsaprotams jautājums. Kā gan Krievijā, kur visu nosaka “siloviki” un par gluži nevainīgiem ierakstiem sociālajos tīklos var dabūt piecus un vairāk gadus cietumā, visai brīvi var cirkulēt šādi valsts augstāko amatpersonu diskreditējoši stāsti? Vēl vairāk. Kā jau pieminētais Solovejs var regulāri šos stāstus izplatīt “You Tube” pārraidēs no sava dzīvokļa Maskavā (!)?
Sāksim no beigām. Solovejs nekad nav atzinis, ka ir “General SVR” konta turētājs un tekstu autors. Tā ir tikai versija. Viņiem tikai esot vieni un tie paši “insaideri”. Soloveja atrašanās uz brīvām kājām skaitās galvenais arguments tam, ka Solovejs nemaz nav saistīts ar “General SVR”. Taču neatkarīgi no tā - ir Solovejs saistīts ar “General SVR” vai nav, profesors saturiski atkārto to pašu ko ģenerālis.
Pastāv dažādas konspirācijas par to, kas aiz Soloveja stāv. Piemēram, tie esot Ārējās izlūkošanas dienesta (SVR) vadītāja Sergeja Nariškina ienaidnieki no citām spēka struktūrām (FSB - Federālā drošības dienesta), kuri šādā veidā cenšas diskreditēt konkurējošo “siloviku kantori”. “General SVR” atšifrējas kā Ārējās izlūkošanas dienesta ģenerālis (General Službi vņešņej razvedki).
Man personīgi tuvāka šķiet versija, ka par Soloveju un “General SVR” Putins nemaz nezina, par viņa “prognozēm” neviens nav uzdrošinājies pašam Putinam ziņot, un, tā kā pats Solovejs no sevis nekādu režīma opozicionāru necenšas tēlot, tad nevienam nav īpašas intereses taisīt troksni, viņu novācot no skatuves.
Šeit jāpiemin dažas Putina personiskās īpatnības. Viņš ir ārkārtīgi atturīgs interneta lietotājs. Ne jau tehnoloģiskā analfabētisma dēļ. Atturības iemesli ir citi. Ar kiberdrošību saistīta piesardzība ir viens, bet otrs, manuprāt, vēl svarīgāks: Putins apzināti sevi norobežo no jebkādas nepatīkamas informācijas. Viņš nevēlas lasīt vai klausīties neko nevēlamu.
Šo viņa īpatnību atzīst visi, kuriem ar Putinu ir bijusi darīšana, tāpēc Kremlī valda nerakstīts likums - “viņam” ziņot tikai pozitīvas vēstis. Slikto ziņu vēstnesis riskē izpelnīties diktatora dusmas. Lai sev nebojātu omu, Putins pats internetā nelien, jo tur var netīšām izlasīt to, kas neatbilst viņa paša pieņēmumiem par esošo situāciju valstī un pasaulē.
Kādam šāda versija var likties neiedomājami naiva - kā gan valsts vadītājs var darboties pēc strausa principa, bet tāda nu ir Kremļa realitāte. Tā nav nekāds noslēpums. Tāpēc “ziņas” par Putina nāvi pašu Putinu ar lielu varbūtību var arī nesasniegt un profesors Solovejs, ģenerālis SVR var joprojām netraucēti izplatīt savas daudziem tik tīkamās pasaciņas, jo no “siloviku” skatu punkta labāk tām nepievērst īpašu uzmanību. Izlikties, ka tādu nav.
Lai gan šoreiz profesors Solovejs, var gadīties, pāršāvis pār strīpu. Cerēsim, ka tomēr ne un viņš mūs vēl ilgi priecēs ar jauniem, interesantiem, smalka melnā humora stilistikā ieturētiem blēņu stāstiem.
