“Latvijas varas iestādēm jāizbeidz dzīšana atpakaļ un jānodrošina cilvēktiesības tiem cilvēkiem, kuri meklē aizsardzību uz robežas ar Baltkrieviju,” teikts Eiropas Padomes (nejaukt ar Eiropas Komisiju) cilvēktiesību komisāres Duņas Mijatovičas 2023. gada 6. februāra paziņojuma virsrakstā.
Šī paziņojuma pielikumā publiskota sarakste starp Mijatoviču un Latvijas iekšlietu ministru Māri Kučinski. 2023. gada 27. janvārī Mijatoviča nosūtīja vēstuli mūsu iekšlietu ministram un 2. februārī saņēma atbildi.
Spriežot pēc 6. februāra paziņojuma virsraksta, kurš ieturēts diplomātiskajai valodai visai agresīvā tonī, Mijatovičai Kučinska atbilde nav šķitusi pietiekami laba. Komisāre vēsta pasaulei, ka esot nobažījusies par ziņām no Latvijas un Baltkrievijas robežas, kur turpinoties represijas, kuru dēļ vīrieši, sievietes un bērni guvuši smagus ievainojumus un gājis bojā viens vīrietis.
“Mani satrauc fakts, ka tika uzsākta kriminālizmeklēšana pret diviem organizācijas “Gribu palīdzēt bēgļiem” pārstāvjiem, kuri 2023. gada 12. janvārī devās uz pierobežas zonu, bažījoties par septiņu sīriešu dzīvībām,” raksta Mijatoviča, uzsverot cilvēktiesību aizstāvju nozīmīgo lomu un valstu pienākumu radīt viņiem labvēlīgu vidi.
Komisāre izsaka neapmierinātību par ārkārtas stāvokli [pierobežā ar Baltkrieviju], kas kavējot nepieciešamās humānās palīdzības sniegšanu un mazinot sabiedrības uzraudzību [pār procesiem uz robežas]. Viņa uzsver, ka “robežkontrole jāīsteno, pilnībā ievērojot valstu saistības attiecībā uz Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un absolūtu represiju aizliegumu. To cilvēku cilvēktiesības, kas nonāk uz robežas, ir jāaizsargā pat sarežģītos apstākļos, tajā skaitā gadījumos, kad viņi mēģina šķērsot robežu neregulārā veidā (lasi: nelegāli)”.
Kučinska atbilde ieturēta uzvērti diplomātiskā garā. Rūpīgi, ar dziļu cieņu tiek atbildēts uz katru komisāres pārmetumu. Diemžēl Mijatovičas agresīvais, no pašpasludinātā morālā pārākuma augstumiem nākošais paziņojums tikai kārtējo reizi apliecina daudzu tā dēvēto cilvēktiesību aktīvistu (Nilu Muižnieku & Co) dziļāko (patiesībā seklo) būtību. Taisīt troksni neatkarīgi no tā, vai tam ir pamats vai nav.
Atcerēsimies visu šo van der Stūlu, Efraimu Zurofu un citu “aktīvistu” gatavību atrast šaušalīgus “cilvēktiesību pārkāpumus”, tūkstošiem un pat desmitiem tūkstošu “nacistu” vienalga kur, vienalga kādā veidā un kādā apjomā. Ka tikai par saviem “meklējumiem” un “pētījumiem” var saņemt naudiņu, amatus un neslikti dzīvot.
Tā vien izskatās, ka nekas uz labo pusi nav mainījies. Ja nekādu cilvēktiesību pārkāpumu nav, tad tie ir jāizgudro vai vismaz realitāte jāinterpretē tā, kā pašiem gribētos to interpretēt.
Spriediet paši. Publicējam Kučinska atbildi pilnībā.
***
Cienījamā Mijatovičas kundze!
Vispirms ļaujiet man pateikties par laba vēlējumiem saistībā ar manu iecelšanu iekšlietu ministra amatā. Es vēlos izteikt sirsnīgu pateicību par jūsu pastāvīgo interesi par cilvēktiesību situāciju mūsu valstī, īpaši saistībā ar ārkārtas stāvokli uz Latvijas - Baltkrievijas robežas. Mēs augstu novērtējam jūsu biroja, kā arī citu cilvēktiesību aktīvistu un organizāciju konstruktīvo ieguldījumu mūsu dienestu attīstībā.
Baltkrievijas režīma nemitīgie hibrīduzbrukumi mūsu robežai ir nopietns izaicinājums mūsu dienestiem, un es vēlos vēlreiz pateikties jums par to uzmanību, ko pievērsāt šai situācijai. Vēlos norādīt, ka kopš 2022. gada novembra mēģinājumi nelegāli šķērsot Latvijas un Baltkrievijas robežu ir palielinājušies (2022. gada novembrī - 429 gadījumi; 2022. gada decembrī jau 1053). Tāpat Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu, kā arī Baltkrievijas atklāto tā atbalstu var uzskatīt par papildu riska faktoru un iespējamu motivāciju Baltkrievijai turpināt centienus destabilizēt situāciju uz robežas ar Latviju, tādējādi izdarot spiedienu uz ES un NATO.
Joprojām tiek saņemta informācija no Lietuvas un Polijas dienestiem par nelikumīgu robežas šķērsošanu no Baltkrievijas teritorijas puses. Tādējādi Latvijas - Baltkrievijas robežas pārraudzība būtu jānodrošina pastiprinātā režīmā arī turpmāk. Fakts, ka Polija ir pabeigusi pastāvīga žoga būvi uz Polijas un Baltkrievijas robežas, un tas, ka pastāvīgā žoga būvniecība notiek uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas, arī ir nozīmīgs faktors. Līdz ar to Baltkrievijai ir iespēja izmantot situāciju, ka pastāvīgs žogs nav uzcelts uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, tādējādi palielinot to personu skaitu, kuras cenšas nelikumīgi šķērsot Latvijas un Baltkrievijas robežu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, 2023. gada 31. janvārī Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par ārkārtas stāvokļa pagarināšanu pašvaldībās, kas atrodas pierobežā ar Baltkrieviju (Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas un Daugavpils novadi), līdz 2023. gada 10. maijam.
Mūsuprāt, pašreizējā situācija uz Latvijas un Baltkrievijas robežas ir sarežģīta, tā vērtējama kā nopietns pārbaudījums mūsu demokrātiskajām vērtībām. Šādā situācijā mēs izvērtējam Eiropas Cilvēktiesību tiesas veikto novērtējumu ne tikai lietā “N.D. un N.T. pret Spāniju”, bet arī lietā “A.A. un citi pret Ziemeļmaķedoniju”, kas izskata ja ne gluži identiskas situācijas, tad salīdzinoši līdzīgas.
Varu apliecināt, ka pret tām personām, kuras robežu šķērso legāli, [mūsu dienesti] izturas ar vislielāko rūpību. Ja notiek mēģinājumi iekļūt Latvijas teritorijā un Šengenas dalībvalstīs nelikumīgi, nelegāli šķērsojot robežu, tajā skaitā gadījumos, kad ir acīmredzama Baltkrievijas varas iestāžu iesaistīšanās, tad personām veselības apdraudējuma vai citos gadījumos tiek sniegta nepieciešamā palīdzība. Piemēram, Jūsu vēstulē minētās personas tika uzskatītas par tādām, kurām bija objektīva un tūlītēja nepieciešamība ļaut ieceļot valstī veselības stāvokļa dēļ. Šīs personas nekavējoties tika nodrošinātas ar nepieciešamo medicīnisko palīdzību.
Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka ārkārtas situācijas pagarināšana saglabā principu, ka, pastāvot apstākļiem, kuros var ļaut personai nekavējošu ieceļošanu valstī ārpus likumīgas ieceļošanas nosacījumiem, šīs personas var arī pieteikties bēgļa vai alternatīvā statusa saņemšanai. Tādējādi esošais vispārējais regulējums paredz cilvēktiesību un personu leģitīmo interešu nodrošināšanu noteiktajās robežšķērsošanas vietās likumīgai ieceļošanai. Tajā pašā laikā īpašais režīms, kas noteikts ārpus noteiktajām robežšķērsošanas vietām, neliedz īstenot personu tiesisko interešu aizsardzību.
Es arī varu atkārtot, ka ierosinātie grozījumi Valsts robežsardzes likumā precizē robežsargu tiesības un pienākumus. Tie pilnībā ievēro principu, ka robežas kontrole tiek veikta, pilnībā ievērojot valsts saistības, tostarp neizraidīšanas principu. Iebraucēju cilvēktiesības tiks aizsargātas pat izaicinošā situācijā, tomēr jāņem vērā, ka, neesot objektīvi pamatotiem apstākļiem, kuri ļautu personai nekavējoties ieceļot bez valsts noteiktās likumīgās ieceļošanas procedūras, valstis šajā gadījumā ir tiesīgas atteikt ieceļošanu valstī. Tas nav neizraidīšanas principa pārkāpums (skat., piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas 178., 180., 184.-185., 188., 200., 201., 210. 2020. gada 13. februāra Tiesību spriedums lietās 8675/15 un 8697/15 “N.D. un N.T. pret Spāniju”).
Komisāres kundze, es vēlos uzsvērt, ka Iekšlietu ministrijai pakļauto iestāžu darbinieki, pildot savus darba pienākumus, stingri ievēro Latvijas saistības cilvēktiesību jomā. Veicot savus profesionālos pienākumus gan ikdienas, gan ārkārtas apstākļos. Valsts robežsardzes dienesta amatpersonas izvērtē konkrētos humānos apstākļus, ja notiek mēģinājumi nelegāli šķērsot Latvijas un Baltkrievijas robežu. Ja nepieciešams, tad personas, kuras tiek apturētas, mēģinot nelikumīgi šķērsot robežu, tiek nodrošinātas ar būtiskajām precēm. Pārtiku, ūdeni, kā arī neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī ar tādu palīdzību, ko noteikusi arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa savā 2021. gada 25. augusta lietā “Ahmeds un citi pret Latviju” par pagaidu aizsardzības pasākumiem. Tajā pašā laikā Eiropas Cilvēktiesību tiesa nav noteikusi, ka iepriekšminētais lēmums uzliek pienākumu ļaut šīm personām ieceļot Latvijas Republikas teritorijā ārpus robežšķērsošanas vietām, apejot likumīgai ieceļošanai noteiktās procedūras. Eiropas Cilvēktiesību tiesas noteiktie palīdzības mehānismi tika iekļauti Ministru kabineta rīkojumā par ārkārtas stāvokli [pierobežā].
Turklāt vēlos papildināt, ka Valsts robežsardzes pienākums ir ne tikai nodrošināt robežas apsardzi, bet arī ievērot cilvēku cieņu un aizsargāt cilvēktiesības. Nedz Ministru kabineta rīkojums par ārkārtas stāvokli, nedz citi normatīvie akti vai Valsts robežsardzes dienesta prakse neliedz nevalstiskajām organizācijām īstenot savas legālās aktivitātes noteiktas palīdzības sniegšanai savu mērķu ietvaros.
Es izmantoju šo iespēju, dārgā kundze, lai izrādītu visdziļāko cieņu jums personīgi un jaunajai Eiropas Padomei. Ar cieņu, ministrs Māris Kučinskis.
***
Kas pēc šīs izsmeļošās atbildes lika Mijatovičai turpināt veco meldiņu par bažām, represijām un cilvēktiesību pārkāpumiem uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, var tikai minēt. Acīmredzot viņa citu valodu nemaz neprot. Nav ieprogrammēta. Tikai pārmetumiem, bažām un nosodījumam. Žēl.
Tajā pašā laikā jāsteidzina Iekšlietu ministrija pēc iespējas ātrāk celt uz robežas žogu, lai visiem šiem Lukašenko un Putina hibrīduzbrukumu netiešajiem atbalstītājiem atņemtu iespēju tērēt papīru dažādu pārmetumu izteikšanai.
