Lietas jāsauc savos īstajos vārdos. Ja uzvar gļēvulīga vēlme izvairīties no konfliktiem, gatavība mīļā miera labad kaut ko gluži idiotisku pieciest, tad agri vai vēlu tie, kas dzīvo savu iedomu pasaulē, piespiedīs arī tevi tajā dzīvot.
Eiropas parlaments rosina grozīt Atjaunojamo energoresursu direktīvu (REDIII). Izslēgt meža biomasu (koksni) no atjaunojamo resursu saraksta. Galvenā klimatticības praviete Grēta Tunberga Stokholmā jau piketē ar plakātu - Meži nav atjaunojami.
Ko šie grozījumi nozīmēs praksē? Tie nenozīmēs aizliegumu izmantot malku, koksnes briketes, šķeldu vai citus biomasas produktus kā kurināmo. Pagaidām tas tikai nozīmēs, ka koksne būs izslēgta no jebkādām valstu atbalsta shēmām un pielīdzināta fosilajam kurināmajam. Proti, meža biomasas kurināmais vairs netiks uzskatīts par nulles CO2 emisijas kurināmo un tā izmantošanai būs nepieciešamas papildu emisijas kvotas. Par kaut kādu finansiālo izdevīgumu var aizmirst.
Latvijai šīs pārmaiņas būtu graujošas, jo pēdējos gados esam izdarījuši ļoti daudz, lai nodrošinātu savu enerģētisko neatkarību. Desmitiem vietējo katlumāju ir pārgājušas no Krievijas gāzes uz vietējo kurināmo - šķeldu. Lielā mērā tas noticis tieši ekonomisku apsvērumu dēļ, jo pieaugošās gāzes cenas un dažādu atbalsta mehānismu dēļ izdevīgāk bija kļuvis izmantot šķeldu.
EP ierosinātie grozījumi paredz, ka katlumājas, kuru jauda pārsniedz 7,5 MW, atbalstu vairs nevarēs saņemt. 7,5 MW ir samērā mazas jaudas katlumāja, kura apkurina tikai dažas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Līdz ar to šīs regulējuma izmaiņas attiektos tieši uz tām pašvaldību katlumājām, kuras apkurina plašākus dzīvojamos masīvus un kuru saimnieciskā nozīme pašvaldību ekonomikā ir ievērojama. Ar ko šie grozījumi tiek pamatoti?
Idejas pamatā ir arvien pieaugošais pseidozaļais urbāno dīkdieņu fanātisms, kurš jebkādu dabas izmantošanu no cilvēku puses uztver kā kaitīgu un izskaužamu. Vēlamais ideāls ir neskarta, pirmatnīga daba, kurā viss notiek tāpat kā aizvēsturiskos laikos, kad cilvēki dzīvoja alās. Kad mūsu planētas flora un fauna dzīvoja pēc dabas likumiem, pēc kuriem izdzīvo stiprākais.
Šajā loģikā jebkura cilvēku saimnieciskā darbība ārpus pilsētas vides - vienalga, vai tas ir mežs, pļava, lopkopībā vai zemkopībā izmantojamā zeme - ir pretējs planētas prioritārajām interesēm. No kā cilvēki pārtiks un kādas lietas patērēs, tie ir otršķirīgi jautājumi. Ja nekādi nevar iztikt bez bioloģiskajiem izejmateriāliem, tad jāskatās uz zemāku līmeni. Kukaiņi un to kāpuri būšot nākotnes progresīvo cilvēku barība. Atpalikušie ēdīšot gaļu un maizi, bet attīstītie - kukaiņus, kāpurus un aļģes.
Patēriņā priekšroka jādod produktiem no otrreizējām izejvielām. Tiesa, šis uzstādījums ir acīmredzams “ielāps”, jo kaut kad jau šīs izejvielas ir bijušas pirmreizējas. Tāpēc gluži loģiski būtu iet tālāk uz nākamo līmeni.
Uz aicinājumiem sašaurināt ekonomiku, samazināt algas un tādējādi arī patēriņu. Tā kā šobrīd klimatidiotija ir Rietumu pamatplūsmas reliģija, viens no pretlīdzekļiem pret šīs ticības absurdajiem pamatpostulātiem varētu būt viņu pašu uzskatu konsekventa novešana līdz “loģiskajam” finālam.
Ja reiz patēriņš ir slikts un tas “gaišās nākotnes” vārdā jāsamazina, tad gaidām Grētas iznācienu ar plakātu - jo zemāks IKP, jo labāk. Jābeidz strādāt un tādējādi postīt planētu. Jūsmosim par IKP samazinājumu un veicināsim ekonomikas pagrimumu progresa vārdā, jo tieši rūkoša ekonomika mazina izmešus, oglekļa pēdu un citus “klimatticības” atribūtus. Līdzīgi kā jau šobrīd šīs ticības adepti priecājas par dzimstības samazināšanos un sludina bezbērnību.
Patiesības labad jāatzīst, ka Latvijas valdība, atbildīgie dienesti un jaundibinātā klimata un enerģētikas ministrija stingri iestājas pret šo, sauksim lietas īstajos vārdos, idiotisko ieceri. Latvijas pozīcija (izņemot Latvijas pseidozaļo kustību ar tās neformālo līderi Viesturu Ķeru priekšgalā) ir šāda: Eiroparlamenta ierosinājums apdraud ES dalībvalstu iespējas nodrošināt enerģētisko drošību, izmantojot vietējo atjaunojamo enerģiju, un tādā veidā apgrūtina ES virzību uz klimatneitralitāti. Minētais priekšlikums, vienalga ar kādiem “cēliem” nolūkiem būtu tapis, faktiski stimulē palikšanu pie fosilo, pārsvarā importēto energoresursu izmantošanas. Šāda ierosinājuma pieņemšanas gadījumā bioenerģija zaudēs priekšrocības tās izmantošanai. Šis absurdais ierosinājums - izslēgt primāro biomasas enerģiju no atjaunojamās enerģijas un ilgtspējīga kurināmā aptvēruma - ir pilnīgā pretrunā ar ideju par vietējās enerģijas prioritāti. Nemaz nerunājot par ietekmi uz iedzīvotāju maksātspēju.
Jāatzīmē, ka šobrīd ES Padomes, Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta starpā notiek trīspusējas sarunas par grozījumiem minētajā direktīvā. Latvijai šajā jautājumā jādemonstrē asa un nelokāma nostāja. Jādod stingrs pretspars pseidozaļajiem “noderīgajiem idiotiem”. Cik ilgi vēl piecietīsim Tūnbergas sektas tirāniju?