Šī nedēļa iesākās ar jaunu kara eskalācijas līmeni. Krievija atmetusi pēdējos civilizētas valsts atribūtus, visā kailumā atsegusies kā terorisma valsts.
Pirmdienas rītā Krievija no stratēģiskajiem bumbvedējiem Kaspijas reģionā un karakuģiem Melnās jūras baseinā uz Ukrainas pilsētām palaidusi vismaz 75 raķetes X-101, X-555, “Kalibr”, “Iskander”, “S-300” un “Tornado”. Ukrainas pretgaisa aizsardzības dienesti ziņo, ka 41 raķete notriekta. Teroristiskajā (nekādas militāras nozīmes šiem uzbrukumiem nav) raķešu triecienā pa civilajiem objektiem Kijivā, Zaporižjē, Dņeprā, Ļvivā un citās pilsētās gājuši bojā vairāki desmiti Ukrainas civiliedzīvotāju.
Krievija šos brutālos terora aktus attaisno ar it kā atbildi uz sestdien notikušo uzbrukumu tiltam Kerčas jūras šaurumā. Taču jāpaskaidro, ka Ukrainas trieciens Kerčas (Krimas) tiltam no Ženēvas konvencijas viedokļa ir absolūti leģitīms mērķis, jo tas, būdams viens no centrālajiem Krievijas dienvidu karaspēka grupējuma apgādes ceļiem, ir stratēģiskas nozīmes militārs mērķis, kamēr Kijivas un citu pilsētu civilo objektu apšaude traktējama kā nepārprotams kara noziegums, jo šiem mērķiem nav absolūti nekādas militāras nozīmes.
Kā trāpīgi savā “Telegram” kanālā raksta žurnālists Aleksandrs Ņevzorovs: “Nekas “stratēģisks”, nekas “taktisks”, nekas jēgpilns. Vienkārši jaunajam kara komandierim ģenerālim Surovikinam vajadzēja parādīt Putinam, ka viņš ne velti rij stores, melnos ikrus, dzer konjaku, lamājas mātes vārdiem rupjāk un skaļāk par visiem pārējiem. Viss, ko viņš var, ir bezjēdzīga šaušana ar savām greizajām padomju raķetēm pa Ukrainas pilsētu dzīvojamām mājām un muzejiem. Šī uzlidojuma vienīgais vērā ņemamais efekts - ģenerāļa Surovikina personiskā apcietinājuma termiņa pagarinājums no 25 gadiem brīvības atņemšanas uz mūža ieslodzījumu.”
“Kremlis karu ir zaudējis,” secina Ņevzorovs. “Taču tā vietā, lai drosmīgi bēgtu no Ukrainas, Putins arvien dziļāk ierokas kaunpilnā zaudējuma mēslu kaudzē, bezjēgā dragājot ar atlikušajām raķetēm pa dzīvojamiem kvartāliem, poliklīnikām un bērnu laukumiem. Visām viņa darbībām nav ne mazākās militārās jēgas. Cietis sakāvi kaujas laukā, Vova sevi mierina ar banālu teroru. Viņu uz priekšu dzen vienīgi tieksme pastrādāt kādu neģēlību. Šajā trulajā apšaudē materializējas viņa ļaunums, izmisums un agonija. Nespējot gūt uzvaru karā, Krievija nolēmusi iet “aum sinrikion” un “al Qaeda” ceļu.”
Pamatjautājums, ko uzdod cilvēki austrumos no Oderas upes (Vācijas un Polijas robežas) - kad beidzot arī Rietumi sapratīs (mūsu pusē to saprot jau sen), ar ko pasaulei ir darīšana? “Tviterkonvoja” galvenais organizētājs Reinis Pozņaks raksta: “Drausmīgs naids mijas ar pilnīgu bezspēcības sajūtu. Bet no žurkas stūrī laikam neko citu gaidīt nevarēja. Es ceru, ka pēdējās Rietumu ilūzijas par šo teroristu midzeni ar šodienu būs izgaisušas.”
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jau paziņojis, ka sazvanījies ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu un vienojies, ka tiks sasaukta G-7 valstu līderu video apspriede, kurā Zelenskis aicinās ievērojami paplašināt ieroču piegādes Ukrainai un oficiāli pasludināt Krieviju par teroru atbalstošu valsti ar visām no tā izrietošajām sekām. Vācija apsolīja paātrināt pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādes.
Diemžēl pašreizējā kara eskalācijas fāzē cerības, ka Rietumi vienotā frontē pasludinās Putinu par teroristu un kara noziedznieku ārpus likuma, ir niecīgas. Tieši šī soļa ekonomisko seku dēļ. Tādā gadījumā ar Krieviju būtu jāpārtrauc gandrīz visas attiecības, un uz to pagaidām pasaule vēl nav gatava. Diez vai arī kādreiz uz to būs gatava, ja vien bumbas nekritīs tieši uz Parīzi, Berlīni, Ņujorku.
Pazīstamais ekonomists Vladislavs Inozemcevs, kurš vienmēr izcēlies ar ļoti līdzsvarotu, mierīgu un galīgi ne histērisku situācijas redzējumu, kā vienīgo problēmas risinājumu redz Rietumu līderu publisku un nepārprotamu paziņojumu - ja Krievija Ukrainā dara to un to (piemēram, lieto taktiskos kodolieročus), tad Putins tiek izsludināts ārpus likuma un likvidējams visiem, visur, visās iespējamās vietās, kur vien parādās.
Pēc Inozemceva domām, tikai skaidra un nepārprotama draudu izteikšana tieši Putinam personīgi ir vienīgais līdzeklis, kā ierobežot kara eskalāciju. Visus citus Putina iespaidošanas variantus Inozemcevs noraida kā mazefektīvus. Jebkādas sankcijas un pat militāra uzbrukuma draudi Krievijas militārajiem objektiem Putinu neapturēs, uzskata Inozemcevs. Tikai un vienīgi piedraudējums viņam personīgi.
Tikmēr joprojām turpinās diskusijas par Putina iespējamo piedalīšanos G-20 valstu samitā Indonēzijā šā gada 16.-17. novembrī. Putins atbrauks vai neatbrauks? Nevis kā pasaulē nīstākais terorists, bet gan kā cienījams lielas valsts prezidents. Kamēr pasaules medijos tiek risinātas šādas “problēmas” un Putins saukts par prezidentu, tikmēr vardarbības eskalācija Ukrainā tikai pieaugs. Tāpat kā pasaules kodolkatastrofas draudi. Jo drīzāk pasaule sapratīs, ka ļaunums jāiznīcina jo ātrāk, jo labāk, jo mazāks beigu beigās būs šī ļaunuma nodarītais posts.
Šajā sakarā īpaši pretīgi aizvadītajā nedēļā izskatījās šī ļaunuma ilggadējas kultivētājas/piesedzējas Angelas Merkeles izlīšana dienas gaismā ar idiotisko (cits apzīmējums būtu pārāk maigs) “atziņu”, ka stabils miers Eiropā neesot iespējams bez Krievijas Federācijas.
Patiesībā ir pilnīgi otrādi. Miers pilnīgi droši nav iespējams ar Putina Krieviju. Vai nu miers Eiropā un pasaulē, vai nu Putins. Abas šīs lietas nav iespējamas vienlaicīgi. Tas nu beidzot būtu jāsaprot, un šī sapratne palēnām pasaulei nāk. Diemžēl par ārkārtīgi augstu cenu.
