Ja 14. Saeimas vēlēšanas ar kaut ko ieies vēsturē, tad ar Latvijas politikā līdz šim nepieredzēti dramatisku kāda politiskā spēka balansēšanu uz 5% barjeras robežas. Līdz pat pēdējam brīdim šķita, ka pašiem balansētājiem viss beigsies laimīgi, bet vakar īsi pirms 19.00 situācija tomēr liecināja, ka pietrūkušas burtiski dažas balsis, kuras izšķīra “Attīstībai/Par!” likteni.
Galvenais jautājums, kuru uzdod vēlētāji pēc katrām vēlēšanām - vai būs labāk? Vai jaunais spēku sadalījums ir labāks par veco, un vai tas ļaus novērst iepriekšējā trūkumus? Atbilde uz šo jautājumu lielā mērā atkarīga no tā, ko katrs uzskata par vēlamo uzlabojumu. Tāpat kā no tā, cik lielā mērā ievēlētie saraksti atspoguļos konkrētā vēlētāja gaidas.
Pēdējais punkts šajās vēlēšanās īpaši attiecināms uz trešās vietas ieguvēju - “Apvienoto [Pīlēna] sarakstu”. Ņemot vērā šajā sarakstā esošo visai raibo publiku un paša saraksta idejiskā tēva, uzņēmēja Ulda Pīlēna nebūšanu starp deputātiem, šis politiskais spēks var izrādīties lielais nezināmais turpmāko četru gadu laikā. Vēl jo vairāk atceroties līdzīga īsi pirms vēlēšanām sakombinēta saraksta - Zatlera Reformu partijas - likteni.
Tie, kuri no vēlēšanām bija gaidījuši tālāku Latvijas politiskās vides dreifu kreisajā virzienā, neslēpj savu neapmierinātību un sev ierastajā augstprātīgajā, paštaisnajā stilā zākājas sociālajos tīklos, apņirdzot un mēģinot pazemot gan sev netīkamos politiķus, gan tos “muļķīšus”, kuri par šiem “sūdiem” (šis ir viens no maigākajiem vārdiem, ar kādiem šie “intelektuālie dižgari” apsaukā sev netīkamos politiķus) balsojuši.
Taču kreisie varbūt šķendējas velti. Viņu rezultāts varēja būt vēl sliktāks. “Progresīvo” pārliecinošā iekļūšana Saeimā ļauj viņiem nejusties tik apdalītiem. Kaut vai tāpēc, ka viņiem ir pietiekami liels ideoloģisko atbalstītāju skaits “Vienotībā”, bez kuras šajā sasaukumā nekādu valdību izveidot nebūs iespējams. Tajā pašā laikā cerības uz viendzimuma laulību legalizāciju un visu ar šo problemātiku saistīto jautājumu drīzu atrisināšanu būs jāatliek vēl uz četriem gadiem.
“Vienotības” pārliecinošā uzvara ļauj prognozēt, ka nākamā valdība būs stipri līdzīga iepriekšējai. Tikai politiski bankrotējušos bordānistus tajā nomainīs uz viļņa esošie pīlēnisti, bet pārkombinējušos jaunupiešus jaunie, enerģiskie progresisti. Jāatzīst gan, ka jautājums, vai koalīcijā jāņem “Progresīvie”, ja bez viņiem pietiktu balsu, paliek atklāts. Ļoti iespējams, ka potenciālais premjers Krišjānis Kariņš varētu uzstāt uz viņu ņemšanu pulciņā, jo līdzšinējā pieredze liecina, ka jo plašāka koalīcija, jo viņam to deputātu bariņu vieglāk noganīt. Pret “Progresīvajiem” varētu iebilst NA, bet viņu mandātu skaits nav tāds, uz kādu viņi būtu varējuši cerēt, ja viņiem būtu sekmīgāka priekšvēlēšanu kampaņa.
Pirmās pēcvēlēšanu intervijas, kad vēl šķita, ka A/P! būs Saeimā, liecināja par topošās koalīcijas kodola vēlmi atstāt ZZS opozīcijā, jo ZZS runasvīri bija deklarējuši, ka no sava neformālā līdera Aivara Lemberga norobežoties netaisās. Šī ZZS nevēlēšanās nodot viņu, kā LTV “Vēlēšanu nakts” raidījumā teica Augusts Brigmanis, vieniem ļāva, citiem lika distancēties no šī politiskā spēka. Vismaz uzreiz pēc vēlēšanām. Tagad, kad A/P! palikuši ārpusē, ZZS paveras it kā papildu iespējas, lai gan, kamēr Lemberga faktors vēl “karsts”, šīs iespējas jāvērtē kā niecīgas. Tomēr ZZS samērā lielais mandātu skaits ļauj viņiem cerēt uz nonākšanu pozīcijā kaut kad vēlāk, ja valdība, kuru Kariņš tagad izveidos, izrādīsies nepietiekami stabila, sāks ļodzīties un Lemberga faktors būs jau “padzisis”.
Kopumā no valstiskās attīstības viedokļa 14. Saeimas vēlēšanu lielākais pārsteigums ir A/P! palikšana “ārpus borta”. Var jau par pārsteigumu uzskatīt arī viena dinozaura - Urbanoviča “Saskaņas” - nomaiņu pret agresīvāku un jaunāku zobenzobu tīģeri - Rosļikova “Stabilitātei!”, taču šī metamorfoze šajā politiskā spektra daļā ir svarīga viņiem pašiem, bet uz Latvijas kopējo attīstību tiešu ietekmi neatstāj, jo ne vieniem, ne otriem nav un tuvākajā nākotnē arī nebūs nekādu izredžu tikt pie koalīcijas galda.
Galvenais nākamās valdības klupšanas akmens varētu būt “panākumu reibonis” un Kariņa vadītās “Vienotības” pacelšanās gaisā pēc Remediosas Daiļās parauga (Gabriela Garsijas Markesa “Simts vientulības gadu”). Proti, absolūta atrautība no zemes pārmērīgas iedomības dēļ. Neapvaldāma uzpūtība pazudinājusi ne vienu vien politiķi un politisko spēku. Vai Kariņam un “Vienotībai” no šīs bīstamās “augstuma slimības” izdosies izvairīties, redzēsim jau pavisam drīz. Bet citādi viss pa vecam. Viss kārtībā, ak, cienījamā kundze!
