vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņš ceļošanai ES dalībvalstīs būs deviņi mēneši. Katra valsts var noteikt šī sertifikāta derīguma termiņu iekšējā lietošanā, un mūsu valdoņi runā, ka tas varētu būt pieci vai seši mēneši. Citiem vārdiem, tiek pavērts ceļš uz regulāru vakcinēšanos ik pēc pusgada.
Šajā sakarā man ir dažas piezīmes un kāds konkrēts jautājums. Runas par farmācijas kompāniju, politiķu un dažādu sociālo grupu ieinteresētību pandēmijas spriedzes uzturēšanā var izklausīties pēc kārtējās konspirācijas, taču tas, ka notiekošais tieši pēc tādas arī izskatās, vēl nenozīmē, ka konspirācijas nav. Fakts, ka “naudas ir vairāk nekā jebkad agrāk”, ir acīmredzams, un strauji pieaugošās cenas gandrīz visam ir šo naudas plūdu skaidrākā izpausme. Triljoni griežas, un šī milzu nauda nosaka cilvēku domas, uzvedību un rīcību daudz vairāk, nekā viņi paši to apzinās.
Kad tiek teikts, ka vakcīnas ir bezmaksas, par brīvu, tad tie, protams, ir meli. Vakcīnām ir sava cena, un, piemēram, “Pfizer” vakcīna ES maksā 19,50 eiro. Jā, katram individuāli nekas nav jāmaksā, bet atcerēsimies, ka nav nekādas “valsts” naudas. Ir nodokļu maksātāju nauda, no kuras (beigu beigās arī “sadrukātā” nauda ir tā pati nodokļu maksātāju nauda) tad arī tiek apmaksāta visa šī vakcinācijas epopeja.
Lai nerastos pārpratumi, pilnībā atbalstu šo iedzīvotāju bezmaksas vakcināciju, taču vienlaikus nevajadzētu aizmirst, ka “Pfizer” un citas lielās farmācijas firmas šajā grūtajā brīdī ar cilvēci nesolidarizējas un neplāno Covid-19 vakcīnu cenas samazināt līdz to pašizmaksai. Gluži otrādi, no 1. augusta vakcīnu cenas ir paaugstinātas. Šo kompāniju peļņa aug griezdamās (pēc CNN ziņām, šogad “Pfizer” tīrā peļņa no Covid-19 vakcīnām plānota 7,7 miljardi dolāru), un droši vien ne mazāk strauji aug šo kompāniju politiskajiem lobistiem atvēlētie budžeti.
Kovidhistēriķi uz līdzīgiem izteikumiem reaģē - kad jāglābj cilvēku dzīvības, tad skaitīt naudu ir vienkārši nekrietni. Piekrītu. Taču konkrētajā situācijā šie argumenti pārāk bieži skan liekulīgi. Cik nav bezjēdzīgi izniekoti miljoni, kuriem nav ne mazākās saistības ar cilvēku glābšanu. Piemēram, piecus miljonus eiro “vērtie” bēdīgi slavenie salātu recepšu “pētījumi”, plaģiātplakāti, vakcinācijas avīzes un tamlīdzīgas naudas slaukšanas akcijas.
Taču ne par to šoreiz gribu runāt, jo uz kopējo miljardu fona tie ir tīrie santīmi. Visā šajā kampaņā arvien skaidrāk iezīmējas viena centrālā ideja - pēc iespējas vairāk vakcinēt. Visus, kas kustas. Vecus, jaunus. Par katru cenu. Vakcinēto skaits ir kļuvis par pašmērķi, par galveno uzdevumu. Un šeit parādās viens jautājums.
Ik dienas SPKC ziņo par cilvēku skaitu, kuriem atklāts vīruss SARS-CoV-2. Šie cilvēki tiek iedalīti divas grupās - vakcinētie un nevakcinētie. Šobrīd jau kļuvis skaidrs, ka vakcinācija no pašas infekcijas diez ko neglābj. Īpaši jau no jaunajiem vīrusa celmiem. Toties samazina smagas saslimšanas risku, ko var uzskatīt par būtisku argumentu pirmreizējās vakcinācijas veicināšanai.
Taču bez dalījuma vakcinētajos un nevakcinētajos no statistiskās analīzes aspekta ļoti svarīgs būtu vēl kāds sadalījums - tajos, kas Covid-19 jau pārslimojuši, un tajos, kuri vēl ne. Latvijā šobrīd jau ir 270 000 oficiāli pārslimojušo un vēl samērā liels skaits tādu, kuri ir pārslimojuši un kuriem bez vakcinēšanās ir konstatēts augsts antivielu līmenis, bet kuri mūsu birokratizētās medicīnas dēļ par pārslimojušiem netiek atzīti.
Mans konkrētais jautājums ir - kāpēc pārslimojušie tiek statistiski ignorēti, it kā tā nebūtu atsevišķa analīzes vērta grupa? Vēl jo vairāk tāpēc, ka tie ir vairāki simti tūkstošu cilvēku. Būtu tikai normāli, ja ikdienas statistikā būtu šādi visiem pieejami dati: inficējušies, teiksim, 1000. No tiem vakcinējušies - 400, nevakcinējušies - 600, pārslimojušie - 200, pirmo reizi saslimušie - 800. Taču informācijas par to, cik liels starp no jauna inficētajiem ir pārslimojušo īpatsvars, nav. Tāpat publiskā telpā nav pieejama statistika par to, cik daudz starp inficētajiem ir pārslimojušo/nevakcinēto un cik daudz pārslimojušo/vakcinēto. Proti, cik liela ietekme uz inficēšanos ir pārslimojušo vakcinācijai, nemaz nerunājot par papildu balstvakcīnas ietekmi vēl klāt pirmreizējai (dubultajai) vakcīnai.
Atļaušos izvirzīt versiju, ka šī statistika tiek slēpta tāpēc, ka šo vairākkārt inficēto skaits ir visai niecīgs. Tik niecīgs, ka var izjaukt visu pašreizējo konstrukciju, visu “lielo stāstu”, no kura izriet, ka vakcinācija ir viss. Alfa un omega, kura vienīgā pasargā.
Atgādinu, ka pašreizējā prakse paredz, ka vakcinējies cilvēks ir ar beztermiņa sertifikātu, kamēr pārslimojušajam pēc sešiem mēnešiem šī sertifikāta derīgums beidzas. Ej vakcinējies. Nevienu tava pārslimojušā imunitāte un šūnu “atmiņa” neinteresē. Tāpat kā tava veselība un pašsajūta. Interese ir tikai par kopējo izlietoto vakcīnu skaitu. Rodas gluži vai iespaids, ka politiķi par katru vakcinēto saņem kaut kādu bonusu (lai gan visticamāk tā nav). Atkārtoju, runa ir par iespaidu, nevis reālu praksi. Lai gan arī to atsevišķos gadījumos nevar izslēgt.
Jebkurā gadījumā ir acīmredzams, ka ir uzņemts nepārprotams kurss uz regulāru piespiedu vakcināciju, un grožu palaišana vaļīgāk nespīd nevienai sociālajai grupai. Šis kurss jau pats par sevi ir stipri apšaubāms no cilvēku pamattiesību aspekta, bet to ar sakostiem zobiem vēl varētu pieciest, ja būtu daudzmaz drošas garantijas, ka visas šīs lielā steigā radītās vakcīnas ir absolūti nekaitīgas, taču, ņemot vērā to, ka daudziem (manā apkārtnē gandrīz visiem) pēc vakcīnas ir bijušas lielākas vai mazākas blaknes, par to ir zināmas šaubas.
No nākamā gada 1. februāra šai piespiedu vakcinācijai no jauna tiek pakļauti arī tie, kuri Covid-19 jau ir pārslimojuši un vēl papildus vakcinējušies. Kāda ir šo cilvēktiesību ierobežošanas jēga?
Ja tur ir kāds medicīnisks pamats, tad pamatojiet to ar pārliecinošiem statistiskiem datiem - cik daudz ir no jauna inficēto, kuri Covid-19 jau ir pārslimojuši un vēl papildus vakcinējušies? Vai šis inficēto skaits ir pietiekams, lai visus pārslimojušos un pēc pārslimošanas vēl vakcinējušos spiestu regulāri vakcinēties vēl un vēl, katru reizi pārciešot drudzi, galvassāpes vai citas blaknes, nerunājot par iespējamo vakcīnu ilgtermiņa negatīvo ietekmi? Ja statistika būs pārliecinoša, tad vairums cilvēku to ņems vērā, taču, ja šī statistika tiek slēpta, tad atliek vien secināt, ka kaut kas šeit nav tīrs.
