Šī gada aprīlī pār Latviju pārvēlās naida vilnis. LGBT+ kopienas jumta organizācija “Mozaīka” sociālajos tīklos izplatīja kliedzošus ierakstus ar neskaitāmām izsaukuma zīmēm un vārdiem – Naids!!! Naids!!! Naids!!! Uz homofobiska naida pamata Tukumā sadedzināts cilvēks.
Divas dienas gan sociālajos tīklos, gan nopietnajos medijos bangoja kaislības ap šo stindzinošo, prātam neaptveramo noziegumu - nezināmi ļaundari četros naktī novaktējuši kāpņu telpā kādu geju, aplējuši viņu ar benzīnu un aizdedzinājuši. Taču drīz vien atklājās, ka “viss nav tik viennozīmīgi”. Vēl vairāk. Beigu beigās izrādījās, ka nekāda “naida nozieguma” nav bijis vispār. Noticis traģisks negadījums, iespējams, pašnāvība.
Šo patiešām traģisko gadījumu negribētos lieki pieminēt, jo cilvēks ir gājis bojā un ne jau viņš vainīgs, ka atsevišķi personāži, personu grupas šo traģēdiju centās izmantot savās ideoloģiskajās spēlēs. Problēma, kuras dēļ šo traģisko atgadījumu nākas pieminēt, ir cita. Šādas “ideoloģiskās cīņas” metodes, kad reālā dzīvē neesošs naids tiek izdomāts, LGBT+ kopiena izmanto ne tikai pie mums. Tā vien izskatās, ka tā ir sistēmiska problēma, bet par sistēmiskām problēmām ir jārunā, jo pašas no sevis tās nebeidzas. Drīzāk otrādi, nesastopot pretestību, šādas cīņas metodes kļūst arvien nekaunīgākas un biežāk izmantotas.
Aizvadītajā nedēļā ASV tika tiesiski apstiprināts līdzīgs gadījums. Tiesa, vēl daudz ciniskāks, bet vienlaikus arī daudz mazāk traģisks. Tāpēc vēl jo riebīgāks. Runa ir par Džusa Smoleta (Jussie Smollett) lietu. Smolets ir tumšādains amerikāņu aktieris, kurš savu kinoaktiera karjeru sācis jau kā bērns. Viņa pazīstamākā loma pieaugušo statusā ir seriālā “Impērija”, kur Smolets tēlo galvenās varones dēlu - geju. Viņš arī dzīvē ir atklātais gejs.
2019. gada janvāra nogalē Smolets paziņoja, ka viņam uzbrukuši divi vīrieši maskās, ar MAGA (Make America Great Again) cepurītēm galvās, izklieguši rasistiskus un homofobiskus saukļus, apbēruši ar baltu pulveri, uzlikuši uz kakla no virves savītu cilpu un grasījušies veikt simbolisku linčošanas aktu. Uzbrukums noticis divos naktī, kad viņš atgriezies mājās no vakariņošanas kādā krodziņā. Smolets izsaucis policiju un to sagaidījis ar virves cilpu kaklā.
Visa šī procedūra tika nofilmēta un izplatīta sociālajos tīklos. Tā kā šis incidents notika prezidenta Donalda Trampa laikā, kad katru dienu neskaitāmos locījumos tika atkārtota tēze, ka Tramps kurina rasu naidu un homofobiju, rasistiskais uzbrukums tumšādainam gejam tika pacelts nacionālā līmenī kā dienas svarīgākā ziņa. Katrs sevi cienošs Demokrātu partijas politiķis uzskatīja par nepieciešamu atzīmēties ar šī nozieguma asu nosodījumu, atbalstu cietušajam, vienlaikus pamanoties iespert savam politiskajam konkurentam. Toreizējais prezidenta amata kandidāts Džo Baidens tviterī ierakstīja: “Džus, mēs esam kopā ar tevi! Rasismam un homofobijai nav vietas ne uz mūsu ielām, ne mūsu sirdīs!” Sašutušo korim pievienojās arī demokrātu līdere Kongresā Nensija Pelosi, pašreizējā viceprezidente Kamala Harisa un citi sabiedriskās domas līderi.
Lieta ieguva nacionālu mērogu. Čikāgas policijā tika izveidota speciāla izmeklēšanas grupa no 13 detektīviem, kuri caurskatīja simtiem videonovērošanas kameru ierakstu. Drīz vien policija tika uz pēdām arī rasistiskajiem homofobiem sarkanajās MAGA cepurītēs. Tie izrādījās divi Smoleta paziņas - brāļi Osundeiro. Abimbolū un Olabindžo. Pat ne afroamerikāņi, bet īsti afrikāņi no Nigērijas. Citiem vārdiem, visīstākie rasisti, redneki un Trampa kvēlākie atbalstītāji. Viņi atzinās, ka Smolets viņiem samaksājis 3500 dolāru par uzbrukuma inscenēšanu. Smolets to noliedza, apgalvojot, ka šo summu samaksājis viņiem kā fiziskās slodzes treneriem, jo brāļi nodarbojas ar bodibildingu un kopā ar Smoletu bija piedalījušies kādā filmēšanā, taču tālākā izmeklēšanā policija atrada arī videoierakstu no veikala, kurā brāļi pērk MAGA cepurītes, melnās slēpošanas maskas, tumšas brilles, cimdus un “linčošanas” virvi.
Vietējā prokuratūra izvirzīja apsūdzību pret Smoletu rasisma motivēta nozieguma inscenējumā, taču pēc dažām nedēļām apsūdzība tika atsaukta bez jebkādiem paskaidrojumiem. Sacēlās sašutuma vētra, un lietas neatkarīgai izmeklēšanai tika nozīmēts īpašais prokurors Dens Vebs (Dan Webb). 2020. gada februārī pret Smoletu tika izvirzīta apsūdzība sešos punktos. Tiesa sākās šā gada 29. novembrī ar ļoti rūpīgu un sarežģītu zvērināto atlasi, jo bija jāatrod tādi cilvēki, kurus nevarētu turēt aizdomās par jebkāda veida aizspriedumiem.
Lai arī varētu domāt, ka lietā viss skaidrs, Smolets aizstāvību balstīja uz pilnīgu noliegumu - nekāda inscenējuma nav bijis, uzbrukums ir bijis īsts, bet brāļi Osundeiro ir nekaunīgi meļi, kuri viņu apmelo. Jāatzīmē, ka Smoletam ar vienu no brāļiem ir bijušas seksuālas attiecības, ko atzinis pats Smolets. Taču tiesā Smolets izvairījās no šo uzbrucēju atpazīšanas. Varbūt ir, bet varbūt nav. Smoleta dzelžainā apņēmība neatzīties, nekaunīgā izlocīšanās no skaidrām atbildēm atsevišķos brīžos pat pārsteidza apsūdzības uzturētāju, īpašo prokuroru Vebu, kurš laikraksta “The Chicago Tribune” reportāžas izklāstā šajos brīžos izskatījies bezpalīdzīgs.
Tomēr 9. decembrī zvērināto žūrija pasludināja savu verdiktu - Džuss Smolets vainīgs piecos punktos no sešiem. Tas gan nenozīmē, ka lieta ar to beigusies, jo Smoleta advokāti jau paziņojuši, ka tas ir tikai pirmās instances spriedums, kurš noteikti tiks pārsūdzēts.
Diemžēl šī lieta no tīri juridiskas pārvērtusies par politiski ideoloģisku. Savā ziņā tā ir laikmeta zīme, kas norāda uz tādas iekārtas veidošanos, kurā tiesa tiek spriesta nevis pēc tiesiskuma principiem, bet gan atbilstoši politiskajai lietderībai (izdevīgumam). Diez vai šāda iekārta var saukties par demokrātisku un tiesisku. Tas attiecas gan uz ASV, gan Latviju, un, kā liecina vēsture, aiziet pa tiesu politizācijas taku ir viegli. Grūti ir atgriezties atpakaļ uz tiesiskuma ceļa. To nedrīkst aizmirst.
