Normāls, psihiski vesels cilvēks izjūt plašu emociju gammu, starp kurām viena no dzīvības saglabāšanai svarīgākajām ir bailes. Bailes attur mūs no daudzām ārkārtīgi bīstamām darbībām, kuras varētu apdraudēt cilvēku drošību. Ir populārs teiciens – ne no kā nebaidās vienīgi idioti. Tad nu par bailēm un idiotiem parunāsim plašāk.
2015. gada vasarā Anglijā studējošs latvietis Andris Šuvajevs (šobrīd kreisi radikālā interneta izdevuma “TVNET” nodaļas redaktors) izdevumā “Delfi” publicēja rakstu “Pieraksti par bēgļiem”, kurā populārākais vārds, kurš tika locīts visos iespējamajos veidos, bija - idiots. Šajā rakstā tik spilgti iezīmējas kreiso ideju pasniegšanas stilistika, ka tam ir vērts pievērst detalizētāku uzmanību. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šobrīd saistībā ar Baltkrievijas robežpārkāpēju krīzi tas ir atkal aktualizējies.
Raksta ievadā deklarēts: “Izteikšu savas, eksperta domas par populāro bēgļu jautājumu. Esmu pavadījis četrus gadus, studējot migrāciju jautājumus un apmeklējot konferences par šo tēmu; mans viedoklis ir akadēmiski pamatots, nevis reproducē nekompetentu mediju un tvitera analīzi.”
Šajos ievadvārdos postulēta mūsdienu sociālo zinātņu pamatdogma: nav svarīgi, ko mēs redzam savām acīm, kādu pieredzi esam guvuši paši savā dzīvē un cilvēces tūkstošu gadu ilgajā vēsturē. Svarīgi ir tas, ko stāsta konferencēs. Nav svarīga pieredze. Vari būt alpīnisma instruktors, nekad nebūdams kalnos. Pietiek, ka esi lasījis pietiekami daudz grāmatu par kalnos kāpšanu un auditorijā apguvis alpīnistu mezglu siešanas iemaņas.
Tā ar zināmu piespiešanos varētu arī teikt, ja vien runa būtu par eksaktām zinātnēm, teorētisko fiziku, taču ideoloģiski iekrāsotu konferenču (bet par migrācijas jautājumiem abstrahēties no ideoloģijas mūsdienu pasaulē ir tikpat kā neiespējami) apmeklēšana neko citu kā vien nonākšanu vēl dziļākā ideoloģisko aizspriedumu bedrē nedod. Līdz ar to autora skaidrojošais ievads jālasa kā: “...mans viedoklis ir ideoloģiski izturēts, homogēns un stingrs, nevis reproducē idejiski izplūdušu, neviendabīgu mediju un tvitera analīzi.”
Taču šī studenta (tā viņš pats sevi piesaka) augstprātīgais ievads (jūs visi sētmalas muļķi, es viens akadēmiski gudrs) ir tikai sīki ziediņi tam, kas seko. Jau paša raksta pirmie teikumi uzdod toni visam pārējam rakstam: “Pirmkārt, šis jautājums ļauj novērot dziļi ieausto rasismu pietiekami plašā Latvijas sabiedrības daļā. Protams, visi nav idioti, bet idioti klaigā visskaļāk, kas rada iespaidu, ka rasisms ir inficējis mūs visus gluži kā tāds bēglis.” Ievērojiet straujo pāreju. Pirmajā teikumā vēl ir runa par “dziļi ieausto” rasismu, bet otrajā jau parādās galvenais jēdziens - idioti, kas turpmākajā tekstā tiek dažādi apzelēts un baudkāri izgaršots. Tā vien šķiet, ka katru reizi, kad autors ir uzsitis uz sava datora klaviatūras vārdu “idiots”, viņa smadzenēs iešļākusies kārtējā serotonīna deva, tāpēc centies to darīt vēl un vēl.
Ja reiz citējām raksta ievadu, tad obligāti jācitē arī tā beigas. “Noslēgumā - esmu apskatījis tikai jautājuma populārākās ievirzes. Esmu centies īsi izteikt savu galveno ideju, ka jebkurš cilvēks, kas ir pret bēgļiem Latvijā, ir idiots, jo nesaprot šo jautājumu un izrāda aktīvu vēlmi neanalizēt problēmu no vairākiem skatpunktiem. Visticamāk šis idiotisms sakņojas bailēs no citādā, lai gan mums visapkārt ir cilvēki, kas ir citādi. Varbūt tās ir bailes, ka šo citādumu mēs nespēsim kontrolēt. Jebkurā gadījumā - bailes nav atbilde. Bailes tikai rada idiotiskus uzskatus. Aicinu nebaidīties.”
Jāatzīmē autora talants sniegt ļoti koncentrētu savas domas vēstījumu - “jebkurš cilvēks, kas ir pret bēgļiem Latvijā, ir idiots... šis idiotisms sakņojas bailēs... aicinu nebaidīties.” Te nu pienācis laiks pie autora vērsties ar viņa paša ieročiem. Turklāt es netaisos piesieties pie vārdiem un sākt runāt par idiotismu šauri medicīniskā aspektā. Apskatot vārdu “idiotisms”, paliksim tā sadzīviskajā izpratnē.
Tātad - cik gadus Šuvajevs ir studējis psihiatriju? Kādas konferences par baiļu lomu cilvēku psiholoģijā un praktiskajā rīcībā viņš ir apmeklējis? Balstoties uz kādiem pētījumiem, autors apgalvo, ka bailes (piesardzīga attieksme) ir kaut kas slikts, bet bezbailība (pārgalvība, risku ignorēšana) kaut kas labs? Ja atbildes uz šiem jautājumiem ir: speciāli studējis psihiatriju neesmu, arī zinātniskās konferences par baiļu lomu biheivioristiskajā modelēšanā apmeklējis neesmu, bet par šiem jautājumiem esmu šo to lasījis un dzirdējis (zināšanas fragmentāras), tad, izejot no paša autora uzstādījuma - viņa paša raksts reproducē nekompetentu tvitermuldoņas savārstījumu.
Ja jautājumu skatāmies pēc būtības, tad jānorāda, ka Šuvajevs piebalso kreiso radikāļu propagandistiem, kuri bailes speciāli demonizē, apņirdz un cenšas sasaistīt ar kaut ko tumsonīgu, atpalikušu un nemodernu. Taču patiesībā, kā jau tika teikts, bailes ir viens no jebkura indivīda un jebkuras sabiedrības sekmīgas eksistences stūrakmeņiem. Ja kāds no stūrakmeņiem tiek brutāli izņemts (jo tiek pasludināts par lieku un traucējošu, kā nesošā siena lielākas istabas izveidošanai), tad mēs labi zinām, kas notiek ar ēku. Pat ja šis stūrakmens tiek tikai izļodzīts, tas jau apdraud ēkas stabilitāti un noteikti saīsina tās pastāvēšanas laiku. Tas gan ir kreiso radikāļu mērķis, jo, kā rakstīts viņu svētajos rakstos - šo pasauli mēs līdz pamatiem grausim.
Šodienas notikumi uz Baltkrievijas un ES robežas rāda, ka Šuvajevam līdzīgie nekompetentie muldoņas ir Eiropas civilizācijai nodarījuši milzu postu un ar ietiepīgo nevēlēšanos noņemt savas ideoloģiski ietonētās brilles turpina graut Eiropu draudīgos tempos. Iespējams, situācija ir vēl bīstamāka, jo runa nav tikai par ideoloģiskām brillēm, bet runa jau ir par klīnisku idiotiju, kad cilvēks bailes nemaz nepazīst kā tādas un viņam pasaule rādās kā idiota svētlaimības rozā gaismas apgarota.
Ja reiz Šuvajevs (un ne tikai viņš) tik ļoti iecienījis “idiotu” tēmu, tad nevajadzētu aizmirst par vēl kādu ļoti nozīmīgu idiotu kategoriju - noderīgajiem idiotiem. Tādu savulaik bija pilna Rietumeiropa, sākot no Liona Feihtvangera un beidzot ar Bertoldu Brehtu. Pa starpu bija arī vēl visādi Romēni Rolāni, Andrē Židi un daudzi citi, kuri dzīvoja ar nerimstošu naidu sirdī pret buržuāzisko mietpilsonību, kapitālistisko iekārtu un tās morālo cietsirdību. Cita lieta - Staļina paradīze, kur ļaudis laimē pa zemes virsu burtiski dejo, nevis iet; kur sociālisma saule spoži apmirdz darba tautas sastrādāto un kur humānisms, internacionālisms un tautu draudzība ir uzvarējusi galīgi un neatgriezeniski.
Šausmīgo nabadzību, nolaistību, visu līmeņu morālo degradāciju, bendes čekas pagrabos gumijotos priekšautos ar naganiem rokās, noslīcinātās baržas ar “kulakiem” pilnām tilpnēm, miljoniem badā un Kolimas salā nomērdēto gulaga ieslodzīto un golodomora masveida kanibālismu šie apstulbotie “intelektuāļi” (lasi: idioti) neredzēja. Tieši tāpat kā šodienas Feihtvangera pēcteči neredz Ķelni, Malmi, Molenbēkas kvartālu Briselē, ignorē regulārās ziņas par ienācēju sadurtiem cilvēkiem.
Tā vietā viņi par idiotiem saukā ikvienu, kas aicina paraudzīties uz pasauli ar atvērtām acīm un atzīt, ka stūrgalvīga turēšanās pie aplamām ideoloģiskām dogmām ved tikai vēl dziļāk postā. Šie pseidointelektuāļi šķeļ Eiropu, bet pašreizējais Kremļa saimnieks, tieši tāpat kā pirms 90 gadiem viņa priekštecis, priecīgi berzē rokas par savu “noderīgo idiotu” lielisko darbu.
