"Zuzāna saraksts" savu kaviāra maizīti atstrādā godprātīgi

Spēļu zālēs griežas automātu diski, bet naudiņa 24/7 režīmā pil Zuzāna bankas kontos © Bens Latkovskis/Neatkarīgā

Ar “Zuzāna sarakstu” šoreiz jāsaprot nevis tas internetā noplūdušais azartspēļu zāļu īpašnieka Jāņa Zuzāna draugiem izsūtītais deputātu saraksts, kuriem vēlams pievilkt plusiņus vēlēšanās, bet gan plašāks azartspēļu lobijs augstākajā valsts pārvaldē, kuras pašā virsotnē, protams, ir Zuzāna/Jaunupa partija “Attīstībai/Par!” (AP!).

Nosaucot abas partijas “Latvijas attīstībai” un “Kustība “Par!”” kā vienu veselumu, neko neesmu sajaucis, jo šo partiju formālās atšķirības ir tikai šķietamas, ko labi saprot gan paši šo “aprēķina laulību” dalībnieki, gan arī atbalstītāji. Nav noslēpums arī tas, ka tieši AP! ir galvenais azartspēļu politiskais balsts un jumts, un, jāatzīst, ka šī partija savu sponsoru naudu ir atstrādājusi godam. Spriediet paši.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādātās "Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam", kuras it kā paredz ierobežot azartspēļu darbību. Kāpēc it kā? Tāpēc, ka neko pa īstam ierobežojošu šīs “pamatnostādnes” nesatur.

Pirms izvērtēsim otrdien valdībā atbalstītās “pamatnostādnes”, īsi ieskicēsim vispārējo ainu. Spēļu zāles plaši saplauka deviņdesmitajos, kad Latvijā valdīja neierobežots “mežonīgais” kapitālisms. Jau gadu desmitiem šo zāļu tīkls ir pārklājis Latviju gluži kā tos slimos kokos, kuri izskatās kā zirnekļu tīklos ietīti. To radītais ļaunums ir neaprakstāms. Arī ekonomiskais efekts no to darbības ir tikai negatīvs, jo caur šīm spēļu zālēm no ekonomikas tiek izņemta nauda, kura varētu tikt izlietota daudz veselīgākos tautsaimniecības sektoros. Iekasētie nodokļu ieņēmumi nekādi nespēj atvērt šo spēļu zāļu radīto postu, un jau sen skaidrs, ka šīs deviņdesmito gadu ekonomiskā pseidoliberālisma paliekas būtu jāizravē, vai vismaz jāieliek ļoti ciešos rāmjos. Taču gadi iet, bet nekas pēc būtības nemainās. Spēļu zālēs griežas automātu diski, bet naudiņa 24/7 režīmā pil Zuzāna bankas kontos.

Lai Zuzāns varētu tik bezbēdīgi, tas ir, netraucēti slaukt nabaga azartspēļu atkarīgos (kas veido galveno ienākumu masu), viņam regulāri jāpiebaro šīs nozares politiskais jumts. Turklāt jāpiebaro dāsni. Uz iebildēm - kur pierādījumi, kur iesniegums prokuratūrā, atbildu - tie ir tikai mani pieņēmumi un jau iepriekš atvainojos gan augsti godājamam Zuzāna kungam, gan tiem politiķiem, kuri regulāri dara visu, lai Zuzāna bizness turpinātu plaukt un zelt, ja viņi šo nekrietno darbu dara gluži par baltu velti, no tīras sirds.

Tātad gadu desmitiem politiķi vai nu par ļoti taustāmu atlīdzību, vai vienkārši aiz plikas draudzības, vai dēļ naivuma (katrs pats var izlemt, kurš variants viņam šķiet ticamāks) izliekas neredzam šo ļaunuma sērgu. Laiku pa laikam gan paceļas balsis, lai šo sērgu ierobežotu, bet kaut kā aizdomīgā kārtā šīs balsis drīz vien pieklust, un no sākotnēji piesauktajiem lielajiem ierobežojumiem pāri paliek čiks. Vai šoreiz bija kā citādi? Protams, ka ne.

Karagājienā pret Zuzāna impēriju šoreiz cēlās “Jaunā konservatīvā partija” un tagad varam izvērtēt šī “karagājiena” rezultātus. Ir radies FM izstrādāts dokuments, kuru otrdien atbalstīja valdība. FM jau kopš deviņdesmitajiem sev, un arī pārējai sabiedrībai, ļoti sekmīgi ir iestāstījusi, ka tās galvenā un pēc būtības vienīgā funkcija ir iekasēt nodokļus un pēc tam tos pārdalīt. Kas notiek ar valsts ekonomiku, par to lai domā citi.

Skatoties excel tabulās, var rasties maldīgs priekšstats, ka azartspēļu bizness ir ļoti būtisks mūsu valstij un ienes pieklājīgu summiņu valsts budžetā, tāpēc tas visādos veidos ir atbalstāms. Taču es personiski neticu, ka FM politiskā vadība nesaprot, ka šoreiz acis no excel tabulām jāatrauj un jāpaskatās, kas notiek uz ielām. Vēl jo vairāk tāpēc, ka FM tiešā tuvumā, turpat uz Kaļķu ielas, ir viens no bēdīgi slavenajiem “Fēniksiem”. Visticamāk, FM politiskā vadība ir tā vai citādi saistīta ar tā dēvēto “Zuzāna sarakstu”. Galu galā, kurš gan var atšķirt šos politiskos dvīņu brāļus - “Vienotību” un AP!?

Tātad FM dzīles tika radīts kārtējais “azartspēļu (ne)ierobežošanas” plāns. Šis plāns ir aptamborēts dažādām labskanīgām frāzēm birokrātu valodā. Piemēram, “pamatnostādņu izstrādes mērķis ir veicināt sabiedrības interešu aizstāvību, mazinot ar azartspēlēm un izlozēm saistītos riskus, nodrošinot kontrolētu, caurskatāmu, legālu, sociāli atbildīgu un atkarības riskus neradošu azartspēļu un izložu organizēšanas vidi.” Gandrīz vai izklausās pēc patiesām rūpēm par sabiedrību, taču šīm skaistajām, bet absolūti tukšajām frāzēm, nevienu nevajadzētu maldināt. Starp “pamatnostādnēs” minētajiem pasākumiem, nav neviena, uzsveru - neviena - kas kaut cik būtiski ierobežotu spēļu zāļu darbību.

Ņemam par piemēru spēļu zāļu darba laika ierobežošanu. Tas tiek pasniegts kā ļoti nopietns solis, jo “līdz šim spēļu zāles varēja strādāt 24 stundas diennaktī”. Un kā tad būs pēc tam, kad šīs pamatnostādnes iegūs likuma spēku? Cikos šīs spēļu zāles vērsies ciet? Pusnaktī? Divos naktī? Nē. Paredzēts īss darbības pārtraukums no 6.00 līdz 9.00. Praksē arī līdz šim spēļu zāles šajās rīta stundās bija slēgtas, jo apmeklētāju skaits bija tik niecīgs, ka nebija vērts tās turēt atvērtas. Respektīvi, aiz labi skanoša “ierobežojuma” slēpjas kārtējā ierobežojuma profanācija.

Cits būtisks azartspēļu spēlētāja uzvedību ietekmējošs faktors ir alkohola pieejamība. Jo lielākā reibonī spēlētājs, jo neadekvātāk uzvedas un vairāk “laimē” [spēļu zāle]. Kopumā, protams, jo atsevišķos gadījumos var arī gadīties dzērāja “cūkas” laime. Sākotnējā projektā bija iestrādāta norma neļaut spēļu zālēs tirgot alkoholiskos dzērienus vispār. Gala variantā “alkohola ierobežošana” ir palikusi, bet tagad jau attiecas vienīgi uz aizliegumu spēlētājiem izsniegt alkoholu par brīvu, kas jau arī līdz šim bija ļoti rets spēlētāju piesaistīšanas veids. Citādi, viss palicis kā agrāk - dzer un spēlē. Ja līdz sešiem rītā vēl nebūsi visu naudu nospēlējis, tad 15 minūtes pirms sešiem spēļu zāles darbiniece brīdinās, ka pēc 15 minūtēm veramies ciet, tā kā fiksi palielini likmes.

Kopumā ņemot, jāsecina, ka “Zuzāna saraksts” ir pastrādājis godam un atkal uz kādu laiku lielais “mākslas mecenāts” Zuzāns varēs pirkt māksliniekus, skatāmākajās pievakares stundās intervēties sabiedriskajā televīzijā un klāstīt savu filantropisko pasaules redzējumu, bet pats galvenais - katru rītu uzsākt ar ieskatīšanos savu uzņēmumu grāmatvedības kontos - cik tad pa nakti iepilējis. Tak ne jau azartspēļu atkarīgo un viņu izmisušo tuvinieku asaras. Naudas.

Komentāri

“Neaizrijies! Neapvemies!” – šie spožie vārdi, kurus premjere Evika Siliņa Saeimas zālē veltīja deputātam Edvardam Smiltēnam, viņai vilksies pakaļ kā dubļains striķa gabals. Bet varēja notikt arī citādi, ja vien iedomātās debesīs dzīvojošā premjere būtu vismaz nojautusi, ka pēc tādas neglītas izgāšanās vajag atvainoties. Tas būtu pašsaprotami. Aptaujāju, ko par to domā valsts augstās amatpersonas un politologs.

Svarīgākais