“Re:Baltica” 2020. gada 23. decembrī publicēja “pētījumu”, kurā cita starpā teikts: “Dezinformācijas izplatītāji regulāri stāsta, ka jaunais koronavīruss ir radīts Ķīnas pilsētā Uhaņā esošajā laboratorijā. Tam nav pierādījumu, un zinātnieki ir pārliecināti, ka vīruss radies dabīgā ceļā.”
Kopš pērnā gada decembra daudz jaunu faktu nav parādījušies. Tie visi bija lieliski zināmi jau tad, kad “Re:Baltica” kārtējo reizi “atmaskoja” mistiskos “dezinformācijas izplatītājus”, taču tagad ir būtiski mainījusies pasaules attieksme pret šiem faktiem. Un tie ir visai nepārprotami - “Re:Baltica” ne tikai pati nodarbojusies ar dezinformācijas izplatīšanu, bet piedalījusies sen neredzēta mēroga informatīvajā sazvērestībā. Tomēr, var jau melot ilgi un dikti, bet patiesība tāpat agri vai vēlu nāk gaismā.
Ierobežot vārda brīvību, kontrolēt cilvēku domas ir bijis valdošo sapnis kopš civilizācijas rašanās pirmsākumiem. Inkvizīcija, Glavļits, “Re:Baltica” un citas domu kontroles organizācijas kopš aizvēsturiskiem laikiem centušās turēt brīvās domas lidojumu savās cieši sažņaugtajās dūrītēs. Lielākoties tas tām ir izdevies, taču ar prieku jāatzīmē, ka caur cenzūras bruģi vienmēr ir izlauzušies atsevišķi brīvās domas asni, lai cik blīvi būtu noklāts vienprātības asfalts.
Latvijā jau vairākus gadus darbojas organizācija - “Re:Baltica”, kuras uzdevums ir rūpīgi sekot, lai tiktu ievērota “ģenerālā līnija”. “Re:Baltica” ir kā mūsdienu inkvizīcija (latīņu: pētīšana, izmeklēšana), kura pēdējā instancē pasaka, kas ir pareizi un kas nepareizi (nejaukt ar patiesības noskaidrošanu). Tāpat kā klasiskajai inkvizīcijai, arī tās mūsdienu reinkarnācijai ļoti tīk atsaukties uz neapstrīdamām autoritātēm - Svētajiem rakstiem (publikācijām “nopietnajos” žurnālos). Taču ,par spīti visām inkvizīcijas pūlēm, patiesību ar pliku autoritāti nenoslēpsi.
Šī raksta mērķis nav detalizēti uzskaitīt visus neskaitāmos faktus par koronavīrusa SARS- 2 rašanās apstākļiem. Ar šiem faktiem ir pilns internets, un tos katrs var viegli atrast. Manuprāt, pilnīgākais visu iespējamo versiju apkopojums atrodams Rīgā bāzētā izdevuma “Meduza” pētījumā (bez pēdiņām, atšķirībā no “Re:Baltica” gandrīz vienmēr izteikti tendenciozajiem “pētījumiem”) https://meduza.io/feature/2021/06/04/istoriya-proishozhdeniya-koronavirusa-nastoyaschiy-detektiv-so-shpionami-donaldom-trampom-i-zhenschinoy-letuchey-myshyu .
Mērķis ir cits. Parādīt, kā 21. gadsimtā, kuru mēdz dēvēt arī par informācijas gadsimtu, iespējama tāda mēroga antizinātniska sazvērestība, kurā iesaistīti pasaules vadošie domu centri. Šīs sazvērestības mērogs ir prātam neaptverams, ja ņem vērā, ka “Uhaņas tirgus” vai dabiskās izcelsmes teorijas antizinātniskums ir vēl uzskatāmāks nekā plakanās zemes teorijai. Lai pieņemtu, ka zeme ir plakana, pietiek ir tīri fizisku sajūtu - nu, ejot pa zemes virsu, nekas neliecina, ka tiek iets pa lodveida virsmu. Lai pieņemtu “Uhaņas tirgus” teoriju, bija pilnībā jāatslēdz jebkāda loģiskā spriestspēja. Spriediet paši.
Pasaulē ir zināmas trīs lielas laboratorijas, kurās jau gadu desmitiem pēta koronavīrusu genomu. Divas atrodas ASV, viena - Ķīnā. Uhaņas pilsētā. 2019. gada nogalē pēkšņi parādās līdz tam nezināms vīruss, kurš apdraud arī cilvēkus. Kur tas notiek? Uhaņā, Ķīnā. Rodas gluži pašsaprotams jautājums - vai tas, ka šis jaunais, līdz tam nezināmais koronavīruss parādījies tieši tajā Ķīnas pilsētā, kurā atrodas viena no trim pasaules koronavīrusu izpētes laboratorijām, ir nejauša sagadīšanās?
Nav jābūt zinātņu doktoram, lai pateiktu, ka šādas sagadīšanās varbūtība ir mikroskopiski niecīga. Lai noticētu, ka vīrusa parādīšanās tieši Uhaņā ir nejauša sakritība, jābūt ārkārtīgi stipriem, neapgāžamiem argumentiem. Tā vietā tiek piedāvāta absolūti nezinātniskā “tirgus teorija”. Kāpēc nezinātniskā? Tāpēc, ka uzreiz pēc šīs versijas parādīšanās zinātnieki norādīja uz tās vājo vietu - starp vīrusa pārnesi no sikspārņa uz cilvēku ir jābūt starpniekam (kādam dzīvniekam, kā tas bija 2002. gadā ar SARS1 vīrusu, kad tās bija viveru dzimtas civetas), jo vīruss, kurš atrodams sikspārņiem, galīgi nav tas, ko pazīstam ar nosaukumu SARS2. Tika solīts, ka šo starpnieku drīz vien atradīs, taču tas tā arī nav atrasts līdz šim brīdim.
Vīrusa genoms pirmo reizi tika publicēts 2020. gada 10. janvārī. Virusologiem uzreiz krita acīs šī veida koronavīrusiem neraksturīgi S-olbaltumu izaugumi, kuri ļoti viegli saistās ar cilvēku šūnām. Šie neraksturīgie izaugumi ir tieši tie, kas ļauj vīrusam viegli inficēt upuri. Drīz pēc tam kļuva pieejami vīrusu paraugi arī no citiem inficētajiem un skaidri iezīmējās, ka visiem ir bijis viens sākotnējais “sencis”. Turklāt viss liecināja, ka vīruss ir izcili piemērojies izplatībai tieši cilvēku populācijā, it kā tas jau starp cilvēkiem dzīvotu ļoti sen un būtu tiem ilgos gados lieliski pielāgojies.
Uhaņas laboratorijas virusologi žurnālā “Nature” publicēja rakstu, no kura izrietēja, ka viņu vīrusu kolekcijā kā tuvākais SARS2 “radinieks” atrodams vīruss - RaTG13, kurš izdalīts no sikspārņu mēsliem 2013. gadā Junaņas provincē - 2000 kilometru attālumā no Uhaņas. Tiek uzskatīts, ka 2002. gada SARS atipiskās pneimonijas epidēmiju izraisīja koronavīruss, kurš uz cilvēku pārgāja no sikspārņiem. Vispirms tas pārgāja uz civetām, kur mutācijas ceļā kļuva bīstams cilvēkiem. Tika pieņemts, ka līdzīgā veidā sikspārņu vīruss RaTG13 pārvērties par SARS2.
Abu šo vīrusu RaTG13 un SARS2 genomi sakrīt vairāk par 96%, un lielākās atšķirības vērojamas tieši tajā vīrusa daļā (S-olbaltumvielu izaugumos), kura nodrošina efektīvāko cilvēku šūnu inficēšanu. RaTG13 šādu izaugumu nav. Turklāt izskaitļots, ka RaTG13 un SARS2 kopējais “sencis” “dzīvojis” pirms minimums 30 gadiem un reālajā dzīvē SARS2 nekādi nevarēja rasties no RaTG13. Tāpēc bija nepieciešams atrast trūkstošo posmu - dzīvnieku - kura šūnās RaTG13 pārvērtās par SARS2. Šāda trūkstošā posma kandidāts drīz vien atradās.
Jau 2017. gadā Ķīnas muitnieki bija konfiscējuši Malajas pangolīnu (nelieli zvīņnešu dzimtas dzīvnieki, kuri Ķīnā skaitās delikatese) kontrabandas kravu, starp kuriem bija acīmredzami slimi dzīvnieki, kuriem Uhaņas virusologi atklāja vīrusu, kas nedaudz atgādināja SARS2. Pangolinu vīruss bija daudz tālāks SARS2 radinieks nekā RaTG13 vīruss, toties tam bija šie raksturīgie S-olbaltumu izaugumi. Līdz ar to tika norādīts ceļš, kā “izskaidrot” SARS2 izcelšanos. Bija jāatrod ar šo vīrusu inficēts pangolins, kuru kāds inficētais būtu apēdis. Tā kā šos pangolinus tirgoja Uhaņas tirgū, tad atlika vien atrast saistību starp inficēšanos ar SARS2 un šo tirgu, kas ātri tika izdarīts. Tiesa, drīz vien atklājās, ka daudzi vēl agrāk inficētie nekādi nav ar šo tirgu sasaistāmi, un vīrusa ceļš drīzāk bijis tieši pretējs - iepriekš inficētie ir aiznesuši vīrusu uz šo tirgu, bet tas vairs maz kuru interesēja - stāsts par “drausmīgi nehigiēnisko” Uhaņas tirgu bija sekmīgi aizgājis informatīvajā telpā un tur izplatījās ar vīrusa ātrumu.
Jāatzīmē, ka Uhaņas virusoloģijas institūts nav nekāda slepena laboratorija, kurā nezināmi zinātnieki, slēpjoties aiz kaut kādiem gluži ikdienišķiem pētījumiem, patiesībā veic velnišķīgus eksperimentus. Gluži otrādi. Vīrusu modificēšana un to pārkonstruēšana notika pilnīgi legāli un visnotaļ caurspīdīgi. Institūta zinātnieki Ši Čženlī vadībā bija labi pazīstami pasaules zinātniskajā sabiedrībā. Līdz ar to tagad ar atpakaļejošu datumu var teikt - kā varēja gadīties, ka par spīti tam, ka vīrusa laboratoriskas rašanās versija ir tik acīmredzama un viegli visu izskaidrojoša, tā zaudēja gluži neloģiskai, neko neizskaidrojošai un acīmredzami nezinātniskai versijai? Kā varēja gadīties, ka 21. gadsimtā pasaulē izveidojās kopš Ptolemaja laikiem nebijis antizinātnisks konsenss?
Atgādināšu, ka mūsu ēras 2. gadsimtā fiziķis un astronoms Ptolemajs izstrādāja ģeocentrisko Visuma uzbūves modeli, kur centrā atradās Zeme un visi pārējie debess spīdekļi riņķoja ap to. Ptolemaja modelis bija pilnīgi aplams, taču tas tā laika pasaules zinātnieku aprindās tika uzskatīts par neapstrīdamu vairāk nekā 13 gadsimtus. Jāatzīmē, ka šai noturībai bija ļoti nopietns, gluži zinātnisks (arī no šodienas metodoloģijas raugoties) pamats. Lai arī modelis bija aplams, tas ļāva ar apbrīnojamu precizitāti noteikt planētu orbītas un spīdekļu vietu pie debess juma desmitiem gadu uz priekšu un atpakaļ (tas ir ļoti svarīgi, sastādot horoskopus).
“Uhaņas tirgus” versijai šāda zinātniskā pamata nebija. Gluži otrādi. Jebkuri jauni fakti nevis apstiprināja šīs versijas patiesumu, bet gan lika arvien vairāk par to šaubīties. Tā arī nekāds starpnieks starp sikspārni un cilvēku netika atrasts, jo pangolinu versija ātri tika atmesta kā nereālistiska. Jau 2020. gada aprīlī Ķīnas varasiestādes un Uhaņas virusoloģijas institūts noslēdzās ciešā aizsardzībā, maksimāli ierobežojot jebkādu informācijas noplūdi no Uhaņas. Datu bāzes, kuras līdz 2020. gada sākumam bija pieejamas brīvā apskatē, tika noslepenotas un pazuda no informatīvās aprites. Citu valstu zinātnieku sadarbība ar Ķīnas virusologiem ieguva izteikti formālu un uzsvērti atturīgu raksturu. Tas, ka Ķīna kaut ko slēpj, un nevēlas palīdzēt patiesības noskaidrošanā, bija acīmredzams. Izrādījās, ka jau 2019. gadā vēl pirms visiem sikspārņiem un pangoliniem, vairāki Uhaņas laboratorijas zinātnieki nonāca slimnīcā ar acīmredzamiem Covid simptomiem.
Visa notikumu virzība burtiski kliedza par to, ka dabiskās izcelsmes versija ir aplama no sākta gala, un bīstamā vīrusa patiesā izcelsme jāmeklē citur. Visticamāk, pāris kilometru no šī “nehigiēniskā”, bet cilvēcei pilnīgi nekaitīgā tirgus, absolūti sterilajā, bet cilvēcei ļoti bīstamajā virusoloģijas laboratorijā.
Tāpēc jo dīvaināk, ka, par spīti šīm kliedzošajām nesakritībām, uzkrītoši nezinātniskā versija kļuva arvien populārāka, bet zinātnisks (tas ir, bezaizspriedumains) skatījums arvien nepopulārāks. Vēl vairāk - izsmiets, izņirgts, pasludināts par tumšu ļautiņu ticību dažādām sazvērestībām. Rezultātā šī vīrusa dabiskās izcelšanās (Uhaņas tirgus) versija kļuva par lielāko globāla mēroga sazvērestību pēdējā tūkstošgadē. Vismaz es nevienu līdzīga apmēra un aptveres sazvērestību atcerēties nevaru.
Kā tas bija iespējams? To patiesi ir grūti izskaidrot. Par Krieviju un Ķīnu skaidrs. Tur ir izveidots informatīvs monopols, kur publiskajā vide parādās tikai tā informācija, kura iepriekš akceptēta varas izveidotos domu kontroles centros. Par Ķīnu vispār nav ko runāt, savukārt Krievija, kura pati ir ieinteresēta daudzu lietu noslēpšanā, solidarizējās ar savu ideoloģisko sabiedroto. Bet Rietumi? Tur ir simtiem un tūkstošiem atsevišķu domnīcu, institūtu, mediju, kuri gribētu noķert vilni (haipu) ar sensacionālām, bet vienlaikus uz viegli pārbaudāmiem faktiem balstītām ziņām.
Kā varēja gadīties, ka tā dēvētā brīvā pasaule ieslīgst tik visaptverošā kolektīvā neprātā? Izrādās, ka 21. gadsimtā tas ir tikpat vienkārši izdarāms kā “tumšajos” viduslaikos. Kopš 2016. gada visa Rietumu pasaules progresticīgā doma bija burtiski pārņemta ar cīņu pret mūslaiku “sātana” iemiesojumu - Donaldu Trampu. Šīs cīņas ietvaros sākās bezprecedenta domu brīvības ierobežošanas process, kurā realitāte nonāca ideoloģijai pakārtotās pozīcijās. Gluži kā savulaik sociālistiskā bloka valstīs, kur Marksa un Ļeņina dogmas bija svarīgākas nekā aiz loga redzamie fakti.
Andreja Saharova pirms pusgadsimta proponētā konverģences teorija 2020. gadā sevi pierādīja praksē. Bijušās, esošās un vēl tikai topošās sociālisma valstis vienojās vienotā dziesmā par to, ka tad, ja ļoti grib, var cilvēcei iestāstīt jebko. Arī to, ka balts ir melns, sniegs ir karsts, bet šķidrums ir ciets. Ja kāds slikts cilvēks saka, ka vīruss ir radies Uhaņas virusoloģijas institūta laboratorijās un no turienes noplūdis, tad nav svarīgi, kas bija patiesībā. Svarīgi ir norādīt, ka šim sliktajam cilvēkam nav taisnība. Nekad un nevienā jautājumā. Tā arī ir visa šīs sazvērestības atslēga. Vismaz viena no atslēgām.
