Trešdienas vakarā LTV raidījumā “Šodienas jautājums” politisko šaha partiju bija uzaicināti izspēlēt divi vietējās nozīmes lielmeistari: agresīvā, uzbrūkošā stila pārstāvis – jaunais, ambiciozais Krišjānis Feldmans no Jaunās konservatīvo partijas (JKP) un pieredzējušais, apdomīgais “vecais buks” Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība – JV). Var pat teikt, ka satikās divu atšķirīgu paaudžu (ne tik daudz vecuma, cik cīņu pieredzes ziņā) politiķi – šahisti.
Ar baltajām figūrām šajā partijā spēlēja Ašeradens un uzreiz centās pārtvert iniciatīvu, norādot, ka tā saucamais terašu jautājums ir bijusi liela vecāko, pieredzējušāko (līdz ar to arī atbildīgāko) politisko spēku piekāpšanās puišeliskās, bezatbildīgās JKP priekšā. Ašeradens izspēlēja tā dēvēto Levita atklātni, kur pēc balto gājiena “parlamentārais negadījums” melnajiem nākas aizstāvēties, un viņu pozīcija tiek vērtēta kā sliktāka.
Feldmans atbildēja savā stilā. Viņš pat nedomāja aizstāvēties un pārmeta Ašeradenam, ka tas nepamatoti uzskata, ka terašu tirdzniecības atļaušana būtu kas slikts. Tieši otrādi, tā esot mūsu visu kopīgā uzvara, kuru nodrošināja Saeimas izlēmīgā (atšķirībā no neizlēmīgās valdības) rīcība, kura dod cilvēkiem vairāk labuma nekā sliktuma, jo iespēja inficēties ārtelpās esot maza. Te gan jānorāda, ka iespējas, kuras deva epidemiologa Jurija Perevoščikova trešdienas rīta atklāsmes, Feldmans izmantoja nepietiekoši.
Perevoščikova vārdi, ka inficēšanas risks ir minimāls un tas notiek tikai atsevišķos gadījumos, Feldmana izpildījumā pārvērtās par to, ka tas nav galvenais inficēšanās veids. Galvenā inficēšanās vieta esot iekštelpās. Bet to jau katrs saprot arī bez Perevoščikova, un šai acīmredzamajai patiesībai neiebilst pat visstingrākie ierobežojumu fani. Perevosčikova izteikumu jēga tomēr bija cita. Proti, inficēšanās risks uz ielas ir minimāls, tāpēc šos ierobežojumus var bez būtiskām sekām atcelt. Feldmans Perevoščikova dotās iespējas neizmantoja un faktiski palika samērā defensīvās pozīcijās, kas ļāva Ašeradenam paturēt iniciatīvu.
Arī raidījuma nobeiguma daļā, kad tika spriests par alkohola tirdzniecības atļaušanu šajās terasēs, Feldmans ieņēma pārāk pasīvu, nepārliecinošu pozīciju, cenšoties šo tirdzniecību aizstāvēt, aizbildinoties ar kaut kādām alus dzeršanas tradīcijām pie pusdienu galda. Skaidrs, ka cilvēki labā laikā vēlas pasēdēt āra kafejnīcās ne tikai barības uzņemšanas dēļ, bet viņi labprāt iedzer glāzi vīna vai kausu alus aiz tīriem izklaides apsvērumiem. Feldmana liekulīgā taisnošanās viņa pozīciju nestiprināja.
Tomēr jāatceras, par ko vispār bija stāsts? Kāpēc šie politiķi tika uzaicināti LTV studijā atbildēt uz raidījuma vadītājas Anetes Bērtules jautājumiem? Iemesls bija ekonomikas ministra Jāņa Vintenberga pāriešana uz Nacionālo apvienību (NA) un spēku samēra izmaiņas koalīcijā. Tagad nomināli NA ir vairāk augsto amatu (3 ministru vietas plus Saeimas priekšsēdētājas amats) nekā koalīcijas partijai ar lielāko mandātu skaitu - JKP (3 ministri).
Tāpēc Feldmans, neitralizējot Ašeradena uzbrukumu vienā flangā (koalīcijas partneru piekāpšanos terašu jautājumā), uzsāka pretuzbrukumu pretējā spārnā, pārmetot premjera nereaģēšanu uz koalīcijas līguma pārkāpšanu. Ašeradens atbildēja: 1) tā kā KPV LV Saeimas frakcija pret šo pāriešanu nekādi neiebilda un turpina balsot kā koalīcijas partneris, tad līguma pārkāpuma nemaz nav. Ja jau KPV LV frakcija neiebilst, tad ko tur citiem bāzties pa vidu? 2) Visas šīs runas par spēku samēriem koalīcijā ir priekšvēlēšanu cīņu [cirka] elementi, kuriem nevajadzētu pievērst nopietnu uzmanību. Beigsies pašvaldību vēlēšanas 5. jūnijā, tad arī runāsim.
Šie centieni nopietnu politisku problēmu sasaistīt ar vēlēšanām un tādējādi iegūt laiku, bija acīmredzama Ašeradena un JV izvēlētā stratēģija. Mājās sagatavotais gājiens “jums pašiem bija sižets par vienu dusmīgu medni riesta laikā” Ašeradena izpildījumā izklausījās neveikls un samocīts. Vienā vārdā - nepārliecinošs. Feldmans šos pretspēles centienus jau iedīglī noraidīja, sakot, ka konkrētā gadījumā nav nekāda pamata koalīcijas līguma pārkāpumus sasaistīt ar vēlēšanām. Taču vienlaikus piekrita, ka steigai nav vietas un gaida no premjera kaut minimālas līderības izpausmes.
Jānorāda, ka šis bija Feldmana galvenais gājiens šajā šaha partijā. Gan Ašeradens, gan raidījuma vadītāja centās izspiest no Feldmana, ko tad JKP galu galā grib? Ašeradens apzināti runāja par terasēm, par vēlēšanām, cenšoties neizjaukt savu aizsardzības pozīciju galvenajā spārnā (par status quo atjaunošanu koalīcijā). Lai pretinieks pirmais tur izdara gājienus, kas nekavējoties rādītu vājos punktus melno aizsardzībā un kuriem tad varētu sekmīgi uzbrukt. Proti, ja Feldmans publiski pateiktu, ko JKP īsti grib, tad varētu veidot pretspēli, norādot uz partijas nepamatotajām ambīcijām, vēlmi izmantot situāciju savās savtīgajās interesēs, valstij sarežģītā brīdī destabilizēt jau tā nestabilo Kariņa valdību un visbeidzot piekārt politiski neizdevīgo valdības gāzēju birku.
To visu saprotot, Feldmans nesteidzās atvērt pozīciju un izvairījās no tiešas atbildes, skaidri liekot saprast, ka dod gājiena iespēju premjeram un JV. Ko JKP gaida no viņiem? Lai tiktu atjaunota agrākā paritāte. Vai nu no KPV LV noņem vēl vienu ministra vietu (teiksim, iekšlietu) un atdod JKP, vai arī kaut kā citādi kompensē pret JKP radušos “netaisnību”. Feldmans gandrīz tiešā tekstā runā kā bandītu “strelkā”: mūs neinteresē, kā jūs to darīsiet. Mums vajag savu, un mēs no tā neatkāpsimies. Lai Kariņš demonstrē līderību (tvērienu) un atdod mums mūsu naudu. Citādi drīz tiks ieslēgts skaitītājs.
Ašeradens centās novilkt gala termiņa laiku līdz 5. jūnijam, uz ko Feldmans nepiekrita, taču neuzstāja arī uz ļoti steidzīgu jautājuma risināšanu, par ko Ašeradens atzinīgi pateicās. Ko tas nozīmē? To, ka tuvākajā laikā Kariņam un JV ir jāizdomā, kā gandarīt JKP par “pāri darījumu”. Tad arī JKP vērtēs, vai gandarījuma “dāvana” būs pietiekoša vai ne, un atbilstoši reaģēs. Teorētiski arī “Attīstībai/Par!” varētu justies “apdalīta”, taču šis politiskais spēks šobrīd nav tajā stabilākajā pozīcijā, tāpēc pagaidām iepauzē ar pretenziju izteikšanu. Tas, protams, nenozīmē, ka visas pretimnākšanas citiem netiek rūpīgi iegrāmatotas un noteiktos apstākļos partneriem netiks uzrādītās.
Lai arī šajā Ašeradena - Feldmana sarunā nebija nekādi skaļi paziņojumi, kurus likt ziņu virsrakstos; asas saķeršanās, kad sarunas dalībnieki apmainās labi mērķētiem sitieniem pa pretinieku vājajām vietām, tā tomēr bija ļoti interesanta. Tieši ar savu pozicionālo raksturu. Tagad šī šaha partija ir atlikta, un ar nepacietību gaidīsim, kādus gājienus sagatavos JV speciālisti, lai izietu no šīs sarežģītās situācijas.