Aizvadītajā nedēļā tviterpublikas sociālpolitiski asākās debates norisinājās ap naida kurinātājas Sandras Veinbergas kārtējo naida izlējumu kreisi radikālajā izdevumā TVNET, Saeimas lēmumu par kafejnīcu terašu atļaušanu no 7. maija un trīszvaigžņu ordeņu piešķiršanu virknei žurnālistu.
Zviedrijā dzīvojošā Sandra Veinberga īsi pirms svētku brīvdienām interneta portālā TVNET publicēja divus skandalozus rakstus. Pirmajā, tonī, kas necieš iebildumus, paziņoja, ka “ar 23. aprīli Latvijā sākas reāli slepkavošanas mēģinājumi homofobisko ideju vārdā”, bet otrajā centās sasaistīt Nacionālo apvienību un citus konservatīvi domājošus spēkus ar Kremli.
Jāatzīmē, ka Veinberga nepateica neko jaunu, neko oriģinālu. Viņa vienkārši atkārtoja to, ko Tukumā notikušās cilvēciskās traģēdijas laikā pa visiem galvenā kalibra propagandas lielgabaliem blieza LGBT draugu kopa “Mozaīka” - Naids! Naids! Naids! Šos trīs vārdus šī organizācija varētu droši likt savā devīzē. Veinberga tikai profesionāli šiem naida lādiņiem norādīja mērķus, pa kuriem šai propagandas artilērijas ugunij būtu “jāstrādā”.
Jautājums šoreiz ir cits - kas ir šo Veinbergas pavasara aktivitāšu pamatā? Veinbergas publikācijas pēdējo desmit gadu laikā allaž izcēlušās ar savu kreiso sānsveri, taču šajās jau jaušamas klaji histēriskas notis. Kas noticis?
BenedictIngibjorgsen: Veinbergai laikam piešķīruši vietu rindā uz žiguli vai puķovku uz Bulgāriju, ka tā kapā, vienu sūdu gabalu pēc otra. Lieti noder Maskavas studijās iegūtā smekalka. Šis ir saasinājums. Var jau būt, ka alerģiska reakcija uz bērzu pimpuriem, atvainojos, pumpuriem...
Bet varbūt sākusies cīņa par vietu uz troņa? Pēdējā gada laikā uz Latvijas kreiso radikāļu karalienes troni (šajā galmā valda tikai sievietes) savas pretenzijas izteikusi jaunā, daudzsološā kreisā aktīviste Selma Levrence. Viņa šobrīd ir tā, kas šajā flangā diriģē ballii. Tas ir, nosaka ģenerālo līniju, no kuras solis pa labi, solis pa kreisi nozīmē nekavējošu sociālo nošaušanu tīmeklī. Levrence šajā vidē ir tā, kura norāda, kuru noriet, kuru nokost, un kuras priekšā sīkākas “galma dāmas” luncina asti, un uz kuru raugās pakļāvīga suņa acīm.
Selma Levrence: Andis Kudors un līdzīgi "intelektuālie" homofobi pirms dažiem gadu desmitiem būtu "intelektuālie" antisemīti. Homofobija ir jaunais antisemītisms. Tā pati retorika, tā pati apdraudējuma sajūtas radīšana, tādi paši mīti par vardarbību pret bērniem, tas pats vāji slēptais naids.
Taču Veinberga nav gatava atkāpties jaunās, enerģiskās mūsdienu Aleksandras Kolontajas un Simonas de Bovuāras reinkarnācijas priekšā. Viņa nevienam savu radikālā kreisuma kroni atdot nevēlas. Tāpēc nepieciešams demonstrēt vēl radikālāku, vēl neiecietīgāku stāju. Tad nu, izmantojot TVNET platformu, tiek iezīmēta sava teritorija, apkarojot jebko, kas saistīts ar nacionālo pašapziņu un nevēlēšanos skriet visiem pa priekšu ar sarkanvaravīkšņaino karogu rokās.
Uldis Osis: [Veinbergas raksts] Varētu būt klasisks ideoloģiskas propagandas piemērs, kas pelnījis vietu mācību grāmatās. Mēģinājums tik absurdi sasaistīt NA un konservatīvi domājošos ar Kremļa politiku, vedina domāt, ka paša autora motivācija diktēta tieši tur.
Liāna Langa Bokša: Šādi raksti vien apliecina, kuri politiskie spēki ir vislielākais traucēklis Kremļa plāniem Latvijā. Sekla, bet bīstama demagoģija, kas var viegli uzāķēt to publikas daļu, kura politikā neorientējas.
Jānis Rokpelnis: Viss samests vienā čupā. Cietumi kā konservatīvās vērtība un tā bez gala. Blakus minot, kristietība nav saistīta ar kādu politisku virzienu - vari būt sociāldemokrāts (pats reiz biju), liberālis etc. Sociālists Baidens taču sistemātiski apmeklē meses. Domājams, ne politreklāmai.
Matiss Zuravlevs: Nav vērts pat lasīt. Pirmā rindkopa, ko var redzēt, nepērkot klik, jau visu izsaka. Ja atbalsti tradicionālu attiecību modeli tiek pateikts, ka automātiski atbalsti autoritārismu, kā arī sieviešu sišanu. Dzelžaina loģika.
Pēteris Eisāns: Tolerance un iecietība Latvijā uzplaukst ar katru nākamo S.Veinbergas rakstu...
---
Saeima īsi pirms svētku brīvdienām pieņēma lēmumu ar 7. maiju ļaut kafejnīcām tirgot ēdienus un dzērienus ne tikai līdzi nešanai, bet arī patēriņam āra terasēs. Daļa nacionāli noskaņotās publikas šajā lēmumā saskatīja slēptus centienus viņiem ieriebt.
Rita Medne: Latvietis 4.maijā nedrīkstēs āra terasē pasēdēt pie galdiņa un svinēt savus svētkus, bet "dzidi vajevali" 9.maijā varēs izvērsties.
Jānis Mednis: Galvenā problēma un atšķirība starp 4. un 9. maiju būs tāda, ka latvietis 4. maijā nedarīs neko, ja nevar tad nevar, ko tur... Bet krievs 9. maijā darīs, izpildīs, ievēros visu, lai ietu pie staba. Ne likumos, atļaujās vaina, bet katras tautas vēlmē turēties pie savām vērtībām.
Šis “terašu jautājums” būtu palicis vien tradicionālajā 4. maija un 9. maija svinētāju publiskās pretstāves līmenī, ja savu vārdu nebūtu sacījis Valsts prezidents Egils Levits, kurš šo Saeimas lēmumu (pretēji valdībā lemtajam) Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” nodēvēja par “parlamentāru negadījumu”.
Linda Mūrniece: Šķiet, Saeimai jau iepriekš ir bijis “parlamentārs negadījums”. Prezidenta ievēlēšanas dienā.
Andris Tihomirovs: Foršs tas Levits. Vairs nevajag iztēloties kā uzvedās 18.-19. gs. Latvijas teritorijā dzīvojošie vācu baroni, kuri salasījušies visādu tā laika progresīvo domu, bet reāli neko darīt negrib. Nu, varbūt kādu jaunvārdu ieviest, lai Rīgā var paspīdēt.
Mahris Zmeycharauski (Māris Mičerevskis): Atceries, visi gandrīz parakstus vāca, ka šito vajagot par prezidentu. Tikai mēs ar tevi bijām skeptiski pret šito lietgribu.
Andris Tihomirovs: Bija, bija tāda lieta. Bet nākamā Saeima viņu neievēlēs, tur starp pusēm būs jaunvārdu bezdibenība.
---
Katru gadu pirms Valsts svētkiem cilvēkiem, kuriem ir būtiski nopelni Latvijas labā, tiek piešķirti dažādu pakāpju Trīszvaigžņu ordeni. Šogad ar šiem augstajiem valsts apbalvojumiem aplaimoti arī vairāki žurnālisti, kas izraisīja neviennozīmīgu sabiedrības reakciju.
Diez vai kādam ienāktu prātā apšaubīt ordeņa piešķiršanas pamatotību tādam godprātīgam žurnālistam kā Aidim Tomsonam. Taču sašutumu izraisīja apbalvojumu piešķiršana skaidri iezīmētiem ideoloģiskās frontes cīnītājiem no ordeņa kapitula vadītājas Sarmītes Ēlertes nometnes.
Vladimirs Makarovs: Ja vajag kaut ko sabojāt - piesaistiet Ēlerti. Sajūtas pēc Ordeņu kapitula paziņojumiem. Latvijas varoņi ir ražotāji, eksportētāji.
Lato Lapsa: Godīgi sakot, pēdējās dienās man ir druscīt piegriezies izbrīnītiem radiem, draugiem un paziņām atkārtot vienu un to pašu: jūs tiešām domājāt, ka kāds no šitiem te atteiksies no faktiska kukuļa? Nejauciet Doroņinu-Lasmani ar ciema krančiem, kas gatavi nolaizīt jebkura kunga roku!
Otto Ozols: Kārtīgs sargssuns zina un ievēro likumu - nekad neēd no svešinieka rokas. Jo pretējā gadījumā pārvērtīsies par piejaucētu pūdeli. Godprātīgi žurnālisti ir sabiedrības sargsuņi. Un arī viņi zina likumu - nekad neēd no politiķu rokas. Un nepieņem arī saldus glaimus un spīdekļus.
Pietiek.com: Pēteris Apinis: Re:Baltica paspēja mani „atmaskot” par katru mēģinājumu iebilst nejēdzīgai mājsēdei. Par to, ka cilvēki neiet ārā un mazkustībā mirst, Inga Spriņģe šogad saņem Triju Zvaigžņu ordeni.
