Jau četras dienas pagājušas kopš baisā notikuma Tukumā. Sabiedrība joprojām ir šokā par notikušo, bet policijas un Iekšlietu ministrijas atbildīgās struktūras turpina klusēt kā partizāni. Pareizāk sakot, kaut ko bārdā murmina, kas tikai vēl vairāk satracina publiku.
Jaunākā policijas versija ir, ka “iespējams, nozieguma nemaz nebija”. Ņemot vērā, ka līdz tam divas dienas sabiedrība šausminājās par zvēriska nozieguma versiju, kuru izplatīja LGBT+ draugu kopa “Mozaīka” un viens no cietušajiem, tad šo policijas versiju bija dzelžaini jāpamato. Atgādinu, ka saskaņā ar sākotnējo versiju, kāds neģēlis homofobiska naida dēļ 4 naktī sagaidījis savu upuri kāpņu telpā, aplējis ar degmaisījumu un aizdedzinājis. Ja policija, šajā emocionāli sakāpinātajā gaisotnē paziņo, ka “nozieguma nebija”, tad tā liek saprast, ka otrs cietušais, kura liecība ir sākotnējās versijas pamatā, melo. Lai kaut ko tādu pateiktu un tas neizskatītos vairāk nekā šaubīgi, jābūt ļoti spēcīgiem, neapgāžamiem argumentiem. Taču šādus argumentus policija pat nemēģināja sabiedrībai uzrādīt.
Šeit var rasties jautājums - bet kāds tam visam sakars ar virsrakstā minēto Valsts policijas priekšnieka Armanda Ruka ģenialitāti? Paskaidroju.
Kādas ir policijas priekšnieka galvenās funkcijas, kas nodrošina viņa darba pozitīvu novērtējumu no darba devēja, tas ir, politiskās vadības puses? Varētu domāt, ka viņa galvenā funkcija ir nodrošināt zemu noziedzības līmeni un augstu noziegumu atklāšanas līmeni. Taču tā ir viņa, ja tā var teikt, palīgfunkcija. Galvenā funkcija ir gādāt, lai tie, kas viņu ieceļ amatā, nejustos diskomfortā. Piemēram, lai pēc skaļiem noziegumiem tiktu translēta politiskajai šķirai pieņemama versija. Turklāt bez liekas stomīšanās un sarkšanas.
Atceramies, kādas bija jaunieceltā policijas priekšnieka ugunskristības? Liela apjoma darījumos iesaistītā advokāta Pāvela Rebenoka neģēlīgā slepkavība. Kāda bija oficiālā versija? Nogalināts dažu pulksteņu dēļ. Teorētiski nav nekā vieglāka, kā atklāt slepkavību, kura izdarīta laupīšanas nolūkā, jo vienmēr kaut kur uzpeld nolaupītās lietas, kas dod papildu pavedienus izmeklēšanai. Taču slepkavība joprojām nav atklāta, bet tas uz policijas priekšnieku nekādu ēnu nemet, jo viņš izdarīja to, ko no viņa gaidīja - uzreiz noņēma aizdomu ēnu par nozieguma iespējamo biznesa vai pat politisko raksturu. Ugunskristības viņš izturēja godam.
Arī tagad policija ar savu šķietamo neprofesionalitāti dara visu, lai sabiedrības sašutumu uzņemtu uz sevi un atvieglotu dzīvi politiskajai šķirai. Notiek savdabīga darba dalīšana. Policijas “vēlētājs” ir politiskā šķira, nevis sabiedrība. Līdz ar to policijai nav jāizpatīk sabiedrībai. Tai jāizpatīk politiskajai šķirai. Un to Ruka vadībā policija dara izcili.
Kā visa šī traģēdija izskatās no politiskās šķiras skatpunkta? Pirmdien, tas ir trešajā dienā pēc Tukuma traģēdijas, kad sabiedrībā vēl valdīja liela neskaidrība par notikušo, notiek koalīcijas sadarbības padomes sēde. Tajā politiķi nosoda naida uzbrukumus un sola strādāt pie izmaiņām likumos, taču neviens neprasa iekšlietu ministram paskaidrot, kas tad īsti notika. Kāpēc? Tāpēc, ka politiķus apmierina šī neskaidrība.
Tie politiskie spēki, kuriem homofobijas tēma vienmēr bijusi politisko ieroču arsenālā, gluži kā sērfotāji apseglo vilni. Emocionālais fons pūš viņu burās un nostāda oponentus ne pārāk pievilcīgā gaismā. Jo ilgāk turpinās neskaidrība, jo viņiem labāk. Taču varētu domāt, ka konservatīvajiem jau nu gan būtu izdevīgāk, ja viss ātrāk noskaidrotos. Tas tā tiešām būtu, ja šai lietai nebūtu tik sensitīvs fons. Kā gan izskatītos NA līderis Raivis Dzintars, ja viņš sāktu spriedelēt par to, ka varbūt tur viss nemaz nebija tā, kā sākumā tika ziņots? Skaidrs, ka viņš izgaismotos kā nejauks homofobs, kuram jebkādas cilvēciskās jūtas un empātijas pret cietušajiem ir svešas. Tāpēc arī viņš piebalso, ka naidam, homofobijai un vardarbībai Latvijā nav vietas. Un tam tiešām nevar nepiekrist. Šādi izteikumi, ja arī konservatīvajiem īpaši nepalīdz, tad vismaz nekaitē.
Tikmēr stāsts par šaušalīgo homofobiju Latvijā, pateicoties “Mozaīkas” starptautiskajiem sakariem, un mūsu pašu sabiedriskajiem medijiem jau uzsācis savu autonomo gaitu. Izdevuma “lsm.lv” angļu valodas versijā pasaulē aizgājis Tukuma traģēdijas izklāsts tās sākotnējā versijā. Nav šaubu, ka tas ātri izplatīsies noteiktu aprindu sociālajos tīklos visā pasaulē un tiks izmantots kā iedarbīgs politisks un ideoloģisks instruments.
Ja arī beigu beigās izrādīsies, ka policijai taisnība un “nozieguma nebija”, tad tas vairs maz ko mainīs. Jebkurā gadījumā varam tikai novēlēt cietušajiem veselību un ātrāku izveseļošanos. Savukārt policijas priekšniekam Rukam var prognozēt ļoti sekmīgu karjeru. Šādi cilvēki birokrātiskajās sistēmās ir zelta vērti.
