Derekam Šovēnam draud 75 gadi cietumā, izpērkot vainu "par visiem"

Bijušā policista Dereka Šovēna tiesas process, kurā viņš tika apsūdzēts afroamerikāņa Džordža Floida slepkavībā, noslēdzies ar pilnīgu apsūdzības triumfu. Šovēns atzīts par vainīgu visās trijās viņam izvirzītās apsūdzībās © Scanpix

Bijušā policista Dereka Šovēna tiesas process, kurā viņš tika apsūdzēts afroamerikāņa Džordža Floida slepkavībā, noslēdzies ar pilnīgu apsūdzības triumfu. Šovēns atzīts par vainīgu visās trijās viņam izvirzītās apsūdzībās – otrās pakāpes slepkavībā, trešās pakāpes slepkavībā un otrās pakāpes nonāvēšanā aiz neuzmanības.

Teikt, ka tāds zvērināto žūrijas verdikts jau bija gaidāms, nozīmē izrādīt savu “gudrību” pēc kaujas. Lai arī mediju un sabiedriskās domas viedoklis Šovēnam bija nelabvēlīgs, ASV tiesu sistēma ir slavena ar savu neatkarību un iepriekšēju neprognozējamību. Tiesās notiek patiesa pušu sacensība, un bieži vien no pušu sagatavotības līmeņa ir vairāk atkarīgs nekā no lietas objektīvajiem apstākļiem.

Tas, ka par vienu nodarījumu tika izvirzītas trīs dažāda smaguma apsūdzības, liecina, ka prokuratūra nebija pārliecināta, ka zvērinātie atzīs Šovēnu par vainīgu smagākajā - otrās pakāpes slepkavībā (apzinātā slepkavībā citas noziedzīgas darbības laikā, bez iepriekšēja nolūka), tāpēc katram gadījumam apsūdzēja viņu arī trešās pakāpes slepkavībā (slepkavībā bez apzināta nodoma nogalināt) un nonāvēšanā aiz neuzmanības (negribētā nonāvēšanā). Ar cerību, ka gan jau kādā punktā atzīs viņu par vainīgu. Žūrija pret Šovēnu bija neiecietīga un atzina viņu par vainīgu visos trijos nodarījumos. Līdz ar to galīgais sods varētu būt šo trīs (?!) nodarījumu apkopojums līdz pat 75 gadiem cietumā. Sods tiks noteikts astoņu nedēļu laikā.

Par pašu procesu un pušu argumentiem vairs nav īpašas nozīmes runāt, jo: 1) par to jau daudz rakstīts; 2) šai lietai daudz būtiskāks ir sociālais konteksts, kura redzamākās izpausmes ir ielu aktivitātes ar BLM lozungiem un Floida ikonām. Šīs aktivitātes iezīmēja jaunu rasu vienlīdzības līmeni ASV sabiedrībā, kurā sauklis “visām (ne tikai melno) dzīvībām ir nozīme”, jau skaitās rasistisks, ļauns un naida apdvests.

Ne velti piesaucu vārdus “naids” un “ļaunums”, jo tie ir vārdi, kas sasaista tālos un mūs maz skarošos notikumus ASV ar sociālajām tendencēm Latvijā. Ar šo vārdu lietošanu dažādos locījumos gan tur, gan pie mums tiek apzināti stigmatizēti visi tie, kas kaut sīkumos uzdrošinās nepiekrist kreiso radikāļu nospraustajai “ģenerālajai līnijai”. Tiek konsekventi uzsvērts, ka vienīgā motivācija, kāpēc cilvēkiem var būt no šiem radikāļiem atšķirīgi uzskati, ir naids un ļaunums. Citas motivācijas nav un to pat nedrīkst meklēt, jo visam jābūt melnbaltam. Nekādu šaubu. Pretinieki ir ļauni, un viņus savā ļaunumā uz priekšu dzen naids. Viss.

Šovēna lietā šis uzstādījums nozīmē, ka viņa rīcību konkrētajā epizodē ar Floidu nebalstīja nekādi citi motīvi kā vien rasismā balstīts naids un ar mātes pienu iezīsts “ļaunums”. To, ka Floids bija narkomāns, atradās narkotisko vielu ietekmē un centās iesmērēt veikala pārdevējam - pusaudzim acīmredzami viltotu 20 dolāru banknoti, nedrīkst pat pieminēt, jo tas automātiski ož pēc rasisma un viktimbleiminga.

Doma, ka Šovēnu un trīs viņa kolēģus, kurus tiesās augustā, varētu motivēt nepatika pret noziedznieka nekaunīgo rīcību; vēlme apturēt narkomānu, kura uzvedība ir sociāli bīstama; ka viņus motivēja vēlme aizsargāt pārējo sabiedrību pret tādiem tipiem, kuru dēļ vakaros cilvēki baidās iziet uz ielas, ne tikai neparādījās, bet pat vēl vairāk, tādas domas paušana vien jau skaitītos “ļauna un naidpilna”.

Ne mirkli netaisos “mācīt”, kā amerikāņiem jādomā vai jāspriež tiesa. Respektēju zvērināto žūrijas lēmumu un nedomāju attaisnot Šovēna nodarīto. Lai vai kā, bet Floids ir miris, un šo nāvi apzināti vai neapzināti sekmēja Šovēna rīcība. Cita lieta, ka ASV sabiedrības reakcija uz šo žūrijas verdiktu, manuprāt, liek arī mūsu sabiedrībai kritiskāk raudzīties uz attīstītāko valstu sociālās attīstības tendencēm.

Pie tiesas nama Mineapolē bija pulcējies liels pūlis, kurš apsūdzību atbalstošo verdiktu uzņēma ar skaļām ovācijām. Nav šaubu, ja verdikts būtu attaisnojošs, tad visā valstī notiktu plaši protesti ar lielu varbūtību pāraugt grautiņos. Nekādā ziņā nevar iebilst pret cilvēku iespējam protestēt. Tā ir cilvēku neatņemama brīvība. Tikai nevajag teikt, ka tie, kuri ar klusējošu atbalstu izliekas neredzam šo protestu aizsegā notiekošo marodierismu un postīšanu, ir “gaismas spēki”, kurus motivē nevaldāma taisnīguma mīlestība, bet tie, kuri šos grautiņus redz un par viņiem runā, ir “tumsas spēki”, kurus apsēdis naids un ļaunums. Reālā situācija uz ielām, nevis mediju uzburtā teorētiskā aina, liecina par pilnīgi pretējo. Lielākus draudus sabiedrībai rada dažādi “floidi”, nevis “šovēni”.

ASV prezidents Džo Baidens jau pasteidzās paziņot, ka zvērināto verdikts ir milzu solis taisnīguma virzienā. Viņš piezvanīja nogalinātā brālim Filonīzam un uzaicināja viņu, kā arī citus Floida radiniekus ciemos Baltajā namā. Var pieņemt, ka visa šī Floida lieta, viņa radinieku pacelšana slavenību statusā, kā arī šis spriedums patiešām ir liels solis pretī taisnīgumam un rasu vienlīdzībai, taču vienlaikus jāsaprot, ka policists Šovēns ne bez paša vainas izvilka nelaimīgo lozi būt par upurjēru uz šī simboliskā vienlīdzības altāra un viņam ar ilgu cietumsodu būs jāizpērk vaina par visiem reālā vai iedomātā rasisma upuriem.

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.

Svarīgākais