Pēdējā laikā ne tikai ASV un Rietumeiropā, bet arī pie mums aktivizējušies kreisie fanātiķi, kuri ir apmāti ar jaunas pasaules celšanu, kurā valdīšot patiesa taisnība un mūžīgais miers. Šiem fanātiķiem pašiem šķiet, ka viņi pārstāv kaut ko jaunu un nebijušu, bet cilvēkiem, kuriem nav sveša vēsture, šie centieni nebūt nešķiet ne jauni, ne unikāli.
Tikai pēdējā simtgadē vien esam pieredzējuši daudzu dažādu cīnītāju pūļus par vispārēju un nebeidzamu laimību, gan ādas jakās, gan uzvalkos un šlipsēs; bruņotus gan ar naganiem, gan pildspalvām, bloknotiem un TV kamerām. Dažādus Bernardus Šovus, Andrē Židus un citus “intelektuāļus” noderīgo idiotu lomās; ķīniešu hunveibinus, kuri rausta aiz bārdām sirmus profesorus un spiež tiem pazemīgi lūgt piedošanu par savām “nemodernajām” zināšanām un atpakaļrāpulīgajiem uzskatiem. Tagad uz skatuves ir uznākusi jauna noderīgo idiotu paaudze, kurai derētu kāds vienots apzīmējošais vārds.
Šodien starptautiskā saziņas valoda ir angļu valoda, un tieši šajā valodā būtu jāparādās ietilpīgam vārdam, kas jēdzieniski ietvertu šos mūsdienu apmātos hunveibinus un apmānītos židus vienā flakonā. Var jau teikt, ka tāds apzīmējums ir - SJW - social justice warrior (sociālā taisnīguma kareivis), bet šim burtu salikumam ir virkne trūkumu, kas liedz to plaši lietot attiecīgajā kontekstā. Pirmkārt jau tas, ka “sociālais taisnīgums” pats par sevi ir vārds ar pozitīvu piepildījumu, līdz ar to amortizē šo “noderīgo idiotu” faktisko bīstamību sabiedrībai.
Nav šaubu, ka gan jau ar laiku šāds jēdziens parādīsies, bet kārtējo reizi visus apsteigusi Ķīna, tādējādi apliecinot dažu “tālreģu” sludināto pārliecību, ka laiks bērniem jau no bērnudārza krēsliņa mācīt mandarīnu (ķīniešu) valodu. Ķīnā izgudrots jauns termins - Bai-cjuo, par ko tviterī raksta Ēriks Stendzenieks: Ķīnieši ieviesuši vārdu, ar kuru apzīmē noderīgos idiotus Rietumos. Tos, kuri cīnās pret savu kultūru, vērtībām un tradīcijām, tādējādi kalpojot Ķīnai, Krievijai un Austrumiem kopumā. Pavadošais teksts ļoti trāpīgs.
Lūk, šis pavadošais teksts: Baizuo (izrunā kā - bai-cjuo) ir ķīniešu epitets, ar ko apzīmēt izglītotus, naivus Rietumu cilvēkus, kuri iestājas par mieru un vienlīdzību tikai tāpēc, lai apmierinātu savas vēlmes pēc pašu morālās pārākuma sajūtas. Baizuo uzmanības lokā ir tikai tādas tēmas kā imigrācija, minoritātes, LGBT un vides jautājumi. Vienlaikus, viņi ir tik ļoti apmāti ar politkorektumu, ka multikulturālisma dēļ viņiem islāmisma atpalikušās vērtības arī šķiet svarīgas. Ķīnieši baizuo redz kā aprobežotus un augstprātīgus rietumniekus, kuri “žēlo” pārējo pasauli un iedomājas to glābjam.
Juris Strīpnieks: Interesanti, kuri no mūsu censoņiem iekļaujas šajā kategorijā.
Ēriks Stendzenieks: Viss Selmas [Levrences] klans un krietna čupa pat mana gadagājuma. Att/Par/Progresīvie - mierīgi.
Ivo Leitāns [jautā Stendzeniekam]: Vai Takers Karlsons izglītoja?
Mārtiņš Krusts: Ilgi nebija jāgaida. Re, kur pirmais jau sevi atklāja! Žurnālists, kurš raksta ziņas sabiedrībai!
Vjačeslavs Kaščejevs: Termins pēc dotās definīcijas izklausās identisks social justice warrior, tikai izcelsmes konteksts atšķirīgs.
Jāatzīst, ka diez vai šis ķīniešu apzīmējums - baicjuo - iegūs plašāku starptautisko atpazīstamību, jo jau eksistē līdzīgi apzīmējumi. Gan pašu ķīniešu “kultūras revolūcijas” kareivji - hunveibini, gan jau pieminētais - SJW. Taču abi apzīmējumi nenes gluži to jēgu, kādu būtu pelnījuši. Vārds - hunveibini - mūsdienās izklausās kā no pagātnes šķūnīša izvilkta mēbele, kuru mēģina iebāzt mūsdienīgi iekārtotā istabā. Funkcionāli šī mēbele varbūt arī iederas un tajā pat var atrast stilam atbilstošas iezīmes, bet kopumā homogēna, harmoniska vide neveidojas. Savukārt SJW ir abreviatūra, kura līdztekus tiem trūkumiem, kas tika atzīmēti iepriekš, ir apgrūtinoši uztverama ārpus angliskās vides. Tāpēc apzīmējums - noderīgie idioti - attiecībā uz visa agrākā noliedzējiem un jaunās pasaules cēlājiem no pagātnes drazām (viņu izpratnē) attīrītā laukumā, ir daudz piemērotāks.
Par šo pašu tēmu raksta arī Iveta Buiķe: Materiālus par notiekošo ASV universitātēs cilvēkiem ar vājiem nerviem lasīt nevajag: no Ovīdija līdz Šekspīram, Horācijs, Gēte, Platons, Cicerons, Klaists un Kants - viņu grāmatas stāv bibliotēkās ar brīdinājumiem par to, ka to vērtības nav savietojamas ar šodienu. Neticami! Tas nenotiek tikai vienā kādā universitātē. No skolu bibliotēkām ņem ārā Marku Tvenu, jo afroamerikāņu bērni jūtas aizvainoti, ka šajā 1885. g. iznākušajā grāmatā ir lietots vārds "nēģeris". Tikko NYT bija spiests atlaist izcilu zinātnieku žurnālistu, jo kāds students sūdzējās.
Varētu domāt, ka pie mums tik traki vēl nav un noderīgie idioti vēl nevelk cienījamus profesorus uz tribīnēm, kur viņi nokārtām galvām nožēlo savas maldu mācības un solās turpmāk savās lekcijas, “ja man vēl tiks ļauts pasniegt” runāt tikai šo hunveibinu apstiprinātās “patiesības”. Varbūt tik traki nav, bet uz to pusi iet, par ko uzskatāmi liecina profesora Harija Tumana akadēmiskais liktenis.
Taču pie mums noderīgo idiotu uzbrukumi notiek citās plāksnēs. Viena no tām ir mēģinājumi pamazām drupināt jau tā trauslo valsts valodas statusu. Uz dzejnieces un publicistes Liānas Langas-Bokšas regulārajiem ierakstiem par krievu valodu neprotošo latviešu jauniešu diskrimināciju darba tirgū (darba sludinājumos pieprasot krievu valodas zināšanas), Latvijas noderīgo idiotu kustības līdere Selma Levrence iebilda, rakstot: Tomēr interesanti, kā cilvēki var uzskatīt, ka tas, ar ko saskaras krievvalodīgie Latvijā, nevar būt diskriminācija, bet tas, ka kādā darbā jāprot krievu valoda, ir diskriminācija.
Debora: Paga, ko tieši Tu domā ar diskrimināciju?
Selma Levrence: Nepilsoņu statusu, piemēram.
Debora: Bet, kas liedz dabūt pilsonību?
Selma Levrence: Kas liedz sētniekam kļūt par miljonāru?
Lūk, cik viegli trijos soļos no apgalvojuma par krievvalodīgo diskrimināciju aiziet līdz salīdzinājumam, kurā viņi tiek pielīdzināti “sētniekiem”. Šajā brīdī vēlreiz pārlasīsim pavadošo tekstu pie bai-cjuo skaidrojuma: Izglītoti, bet aprobežoti un augstprātīgi Rietumu cilvēki, kuri, lai apmierinātu savas vēlmes pēc morālā pārākuma sajūtas, “žēlo” pārējo pasauli un iedomājas to glābjam.
Nav brīnums, ka šo sarunu Levrence drīz vien izdzēsa no tvitera lentes. Ne jau tāpēc, ka būtu mainījusi savu pārliecību par krievvalodīgo diskrimināciju. Vienkārši tāpēc, ka aizrunājusies un neviļus atklājusi savu dziļāko, tas ir, patieso būtību. Tāpēc, ka šajā viņas tekstā izpaužas bai-cjuo jeb noderīgo idiotu būtība visā savā krāšņumā. Augstprātība (neesmu jau sētnieks), pārējās pasaules žēlošana (“nabaga” diskriminētie krievvalodīgie-sētnieki), lai apmierinātu savu neremdināmo tieksmi pēc pārākuma sajūtas (SJW cīnītāja statusa uzturēšana publiskajā telpā).
Izrādās, iegūt krievvalodīgajam Latvijas pilsonību esot tikpat grūti kā sētniekam kļūt par miljonāru.
Tas arī ir viss, kas jāzina tiem, kurus noderīgie idioti tiecas aizstāvēt. Skaidrāk nepateiksi, ko par saviem “aizstāvamajiem” patiesībā domā šie pašpasludinātie advokāti. Katrā ziņā par sev līdzvērtīgām viņi šīs “žēlojamo” cilvēku grupas neuzskata.
