Susaņinus purva vidū mainīt nebūtu prātīgi

© F64

“Patlaban mēs atrodamies krīzes vidū, un mainīt valdību būtu neprātīgi,” pēc tikšanās ar savu augstā amata nodrošinātāju Krišjāni Kariņu sacīja Valsts prezidents Egils Levits. Tā nu viņi viens otru atbalsta – viens garantē ievēlēšanu prezidenta amatā, bet otrs ar verbālu atbalstu cenšas noturēt savus vēlētājus pie teikšanas.

Kad runā Egils Levits, tad vienmēr jāatceras, ka katra augsta valsts amatpersona cenšas runāt tā, lai tas patiktu tās vēlētājiem (-am). Tā kā Levita vēlētāji ir nevis tauta, bet gan Saeima un pēc jaunās vēlēšanu kārtības iedibināšanas (atklātām vēlēšanām) tā pat ir sašaurināma līdz valdošajai koalīcijai, tad Levits automātiski, kaut zemapziņas līmenī, cenšas izpatikt saviem vēlētājiem. Tas ir Kariņa vadītajai valdošajai koalīcijai. Līdz ar to Levita teikto nekādā ziņā nevajadzētu uztvert kā kādu “tautas balsi”.

Tuvākā analoģija no mūsu pašu vēstures ir vācu baronu un latviešu garīdzniecības simbioze dzimtbūšanas laikā, kad no kanceles tika sprediķots, ka jābūt paklausīgiem un pateicīgiem muižkungiem par viņu tēvišķo gādību, jo, ja nebūtu viņi, tad kā jūs nabadziņi dzīvotu. Tāpat kā senlaikos arī tagad no visām kancelēm tiek sprediķots, cik gan laba un gādīga ir Kariņa valdība, cik tekošā vācu valodā viņš prot ar dažādiem augstmaņiem runas vest (tekošā angļu valodā sniegt intervijas BBC un CNN) un mums nepateicīgajiem bauriem jājūtas laimīgiem, ka mūs vada Maincā un Freiburgā (Vilmingtonā) rietumnieciskās manieres apguvis tautietis.

Ja atceramies, ka arī Levits ir no tās pašas Minsterē rietumnieciskās manieres apguvušo tautiešu šķiras, tad abu savstarpējās slavas dziesmas kļūst pašsaprotamas. Taču nedrīkst nenovērtēt arī šī Levita atbalsta Kariņa valdībai nākotnes interesi. Lai ko šodien runātu opozīcijas politiķi, nākamajā Saeimā tās pašas partijas, kas tagad (izņemot KPV LV), visticamāk, būs atkal, un savā domāšanā līdzīga koalīcija (ar nelielām sastāva izmaiņām) rullēs tālāk arī pēc 2022. gada vēlēšanām. Uz ko balstās šis pieņēmums?

Politiskā šķira Latvijā ir nostabilizējusies, un tā nevēlas nekādas asas kustības. Tā jūtas salīdzinoši komfortabli, un tās galvenais mērķis ir saglabāt stabilitāti. Nekādus karus un, Mario Pjuzo vārdiem runājot, dzīvošanu uz matračiem tā nevēlas. Laukums pamatā ir sadalīts, un pašreizējā KPV LV teritorija būs galvenā balva 2022. gada 1. oktobra vēlēšanās. Tāpēc pagaidām jūs (lohi, kurus mēs jumtojam) varat sašust par visādām vakcinācijas avīzēm līdz apnikumam, bļaustīties sociālajos tīklos par bezprecedenta bezkaunību, bet mūs tas nerausta. Kā mēs dalījām naudu savējiem (tagad tā jau sen vairs kā neskaitās zagšana, bet finanšu resursu apguve), tā arī dalīsim. Un jūsu viedoklis mums dziļi pie kājas, jo tie, kas veido sabiedrisko domu, jau sen kā mums ir kabatā.

Sabiedriskie mediji ir piebaroti kā vēl nekad, lielākās PR firmas saņem dāsnus pasūtījumus (tās jau arī taisīs visas tās avīzes, powerpoint prezentācijas un rūpēsies par visas šīs informatīvās drazas izplatīšanu publiskajā telpā), cienījamākie viedokļu līderi tāpat sen jau zina, kas jārunā. Ja kāds vēl lāga nesaprot, tad viņiem prezidents to speciāli atgādina labākajās putinisma tradīcijās. Ja ne Kariņš, tad kas? Vai gribat Žirinovski, tpu... Gobzemu?

Pat krievu izteiciena kalks Levitam tāds neveikls sanāca. Krieviem ir teiciens - zirgus uz pārceltuves nemaina, bet Levits vienkārši negrib mainīt zirgus upes vidū.

Kādas vēl upes? Purva vidū, kurā mūs ievedis mūsu pašu Susaņins (pazīstams arī kā Kariņš), bet tas nekas. Lai šis “uzticamais” pavadonis mūs ved vien tālāk, dziļāk purvā, kur bīstamāki akači. Susaņinus purva vidū mainīt nav prātīgi, tāda varētu būt Kariņa - Levita apvienotās komandas devīze.

Par laimi, kā liecina vēsture, šī tautas apdullināšana ar saldiem sprediķiem no dažādām kancelēm nevar turpināties mūžīgi. Kaut kādā brīdī tautai vienkārši apnīk, ka to vazā aiz deguna. Tad tā ceļas un aizslauka mēslainē savus kakla kungus. Acīmredzot, ne bez iemesla no iepriekšējo dziesmu svētku repertuāra tika izņemta Raimonda Paula “Manai dzimtenei” ar draudīgajiem Jāņa Petera vārdiem “vēl nāks piektais gads”. Droši vien suns zina, ko ēdis.

Komentāri

Svētdien Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku noslēdzās divu nedēļu ilgā COP29 klimata konference. Ar šīs konferences rezultātiem īsti apmierināts nav neviens. Vieni ir neapmierināti, ka dabūjuši mazāk naudas nekā cerēts, citi ar to, ka bez šīs naudas dalīšanas nekādi citi, klimata jautājumiem izšķiroši lēmumi netika pieņemti.