Kultūru kari Bukingemas karaliskajos augstumos un Latvijas tvitertelpā

Meganas Mārklas un prinča Harija atklāsmes Opras Vinfrijas sarunu šovā izraisījušas pamatīgu satricinājumu ne tikai britu karaļnamā, bet visā britu sabiedrībā un zināmā mērā arī pasaulē © Ekrānšāviņs no CBS News

ASV televīzijas zvaigznes Opras Vinfrijas skandalozā intervija TV kanālā CBS (Opra to pārdeva kanālam par 7 miljoniem dolāru) ar Meganu Mārklu un princi Hariju bija kas vairāk par parastu sarunu šovu. Tā bija ļoti nozīmīga epizode nerimstošajā kultūru karā, un to nevar vērtēt atrauti no citiem procesiem pasaulē. No vienas puses, ir klasiskā britu kultūra ar tās cieņu pret tradīcijām, no otras puses, tikpat klasisks amerikāņu antiaristokrātisms, kur visi vienādi, kur aristokrātija attēlota labākā gadījumā kā smieklīga, sliktākā kā nožēlojama.

Britu monarhija no kreisā diskursa pozīcijām iemieso senas, gandrīz vai aizvēsturiskas tradīcijas un izskatās kā pilnīgi nevajadzīgs relikts mūsdienu pasaulē. Savukārt no senatnes cienītāju skatu punkta karaļnama institūts ir kā tādā etnogrāfiskajā muzejā saglabājies fragmentiņš no “vecās, labās” Anglijas ar aizkustinoši simpātisku vecmāmiņu karalienes lomā. Līdz ar to šo interviju katrs uztver atbilstoši savam pasaules redzējumam.

Lūk, daži tipiskākie ieraksti latviešu tvitertelpā:

Dāvis Viļums: Noskatījāmies karalisko Opras interviju. Ļoti uzspēlēti izklausījās bijušais karaliskās ģimenes pāris. Grūti noticēt multimiljonāru asarām, kuri apvainojas, ka viņu dzīvesveidu vairs nenodrošinās britu nodokļu maksātājs.

Miks Porietis: Lai arī pāris reizes esmu aizdomājies par to, cik neapskaužams liktens ir piedzimt britu karaliskajā ģimenē, gadījumā ar Meganu vienīgais jautājums, kas rodas, ir - sorr, Tu tiešām nesaprati, ar ko precies?! Galēji derdzīga arī, visticamākais, aiz matiem pievilktā ādas krāsas epizode.

Ričards Alans Miezītis: Tā ģimene izklausās absurdi disfunkcionāla. Tāda vēl sevi iecēlusi dievu kārtā... Prieks, ka šis viss ir pacelts. Viens mazs solītis pretim monarhiju norietam (vēlams gāšanai) visā pasaulē - jāsāk ar vienu no globāli ietekmīgākajām, tad varēs sekot pārējie domino kauliņi.

Nika Krištopāne: Riktīgi žēl, ka nekas nav mainījies, ka Harijam jāiet cauri tam pašam, kas bija Diānai. Paldies Dievam, ka viņi ir viens otram. Viss karaliskā nama necilvēcīgums vienkārši liek domāt par to, ka tā ir novecojusi, nevajadzīga iestāde, kurai galvenā funkcija ir tēlot neaizskaramos.

Ilze Peipiņa: Karaliskā nama dzīve un pienākumi ir smags un vientuļš darbs (tā man salikās pēc The Crown noskatīšanās), it īpaši grūti un nesaprotami tas varētu wannnabe princesei.

Evija Mellupe: Noskatījos kopā ar citiem kanādiešiem. Meitenei bija grūti pielāgoties, jo nāk no citas vides. Vērtību sadursme. Sākās mental problēmas.

Pēteris F Timofejevs: Personīgi man bija žēl lasīt ziņas par interviju. Britu tabloīdu negatīvā reakcija bija sagaidāma, un iespējams, ka tādēļ intervija britu atbalstu neietekmēs, bet, kā būs ar monarhijas starptautisko tēlu, ir cits jautājums.

Tas, kā šī intervija ietekmēs jau pieminēto kultūru karu, ir jautājums, kāpēc par šo interviju vispār ir vērts runāt. Man kā visa senā un tadicionālā cienītājam jau gribētos nostāties karaļnama pusē un teikt, ka Megana Mārkla ir sevi parādījusi ne no tās labākās puses, taču tā, iespējams, būtu tikai vēlmju domāšana, jo, kā liecina prakse, visi stāsti par kritisko domāšanu, medijpratību un tamlīdzīgi nekādi sevi neapliecina.

Ko pamatplūsmas mediji, it īpaši televizors sabiedrībai lej ausīs, to sabiedrība arī “domā”. Tā kā rasisma jautājumā visu plūsmu mediji ir vienoti nulles tolerancē, tad, visticamāk, no visas divu stundu garās intervijas sausajā atlikumā paliks vien epizode par Arčija iespējamā ādas toņa apspriešanu. To, ka Megana Mārkla skaitās afroamerikāniete nezinātājs varētu pat nepamanīt, taču intervijas galvenais kauls, ko publikai zelēt, ir apsūdzības, ka, Meganai esot stāvoklī ar Arčiju, karaliskajā ģimenē bijušas sarunas par gaidāmā bērniņa iespējamo ādas toni.

Šis, bez šaubām, ir ļoti precīzi mērķēts sitiens, jo šodienas Rietumu pasaulē atmazgāties no apsūdzībām rasismā ir tikpat kā neiespējami jau pieminētas nulles tolerances dēļ. Šis “rasistiskais” aspekts tiks kurbulēts un kurbulēts, lai sabiedrības kolektīvajā apziņā ieveidotos noteikta asociatīvā saite - karaļnams - rasisms (vai vismaz kaut kas uz to pusi).

Es ilgi domāju, kāds jautājums Latvijā pēc jūtīguma varētu būt līdzvērtīgs rasisma jautājumam Liebritānijā un ASV. Beigās nonācu pie secinājuma, ka tāda nav. Ne valodas, ne valsts karoga, ne valsts himnas un pat valstiskās neatkarības jautājums pie mums neizraisa tik pārjūtīgu reakciju kā iespējamās rasisma izpausmes britu sabiedrības neproletāriskajā daļā. Vienu brīdi ienāca prātā, ka šāds tabu varētu būt publiska atzīšanās, ka vēlēšanās balsosi par Gobzemu, taču arī tas nav tas, jo Gobzems pie mums bieži vien tiek uztvers samērā nenopietni, kamēr par rasismu Rietumos var runāt tikai un vienīgi ar ārkārtīgi nopietnu sejas izteiksmi. Pat attāli centieni šo jautājumu pārcelt ironiskā plāksnē draud radīt situāciju, ka tiec kancelēts - tas ir izslēgts no pieklājīgas sabiedrības.

Aizdomas par rasistiska noskaņojuma iespējamību karaļnamā metīs uz to smagu, nelāgu ēnu.

Manuprāt, katrs Meganas un Harija vārds šajā intervijā bija rūpīgi pārdomāts, lai tas sistu pēc iespējas sāpīgāk pa mazāk aizsargātajām vietām, bet viņi paši paliktu drošībā (par daudzu mīlēto karalieni neviena slikta vārda). Tieši ar šādu mērķi tika veidota otra asociatīvā rinda: Harija tēvs, princis Čārlzs - princese Diāna - atturīgs aukstums - neizturami apstākļi cilvēkam no malas. Vairums britu novērotāju sliecas atzīt, ka, lai gan sabiedrība kopumā būs karaļnama pusē, tas būs smags trieciens pa tā pozīcijām un ilgtermiņā var visai nelāgi atsaukties.

Lūk, daži tipiski tabloīda “Daily Mail” lasītāju komentāri: “Man brālis ir baltais, bet viņa sieva indiete, un abās ģimenēs notiek nebeidzamas spekulācijas par gaidāmā bērna iespējamo ādas krāsu. Pilnīgi dabīga abu pušu ziņkāre. Nekā slikta tur nav.”

“Rīsa Viterspūna pirms dažām dienām sacīja, ka ir bijusi ielūgta uz abu kāzām, bet ielūgumu noraidījusi, jo neesot ne ar vienu no viņiem nekad tikusies. Tikmēr nevienu no savas ģimenes, izņemot māti, Megana uz kāzām neaicināja. Tas ir viss, kas jums [par viņu] ir jāzina.”

Pazīstamais žurnālists, kanāla “ITV Breakfest” pārraides “Good Morning Britain” vadītājs Pīrss Morgans izsakās asi: “Šķebinošā divu stundu garā Meganas un Harija uzstāšanās bija apkaunojoša un ciniska propaganda, kuras mērķis iznīcināt monarhiju un likt ciest karalienei, kamēr viņas vīrs guļ slimnīcā.”

Jāatzīmē, ka karalienes vīrs, prinča Harija vectētiņš Filips jau vairākas nedēļas atrodas slimnīcā ar sirds problēmām. Jau pirms šīs intervijas “laišanas gaisā” no dažādām pusēm izskanēja aicinājumi pagaidīt, līdz princis Filips atveseļosies un iznāks no slimnīcas, taču šie aicinājumi tika ignorēti. Galu galā par tiesībām šo interviju parādīt tika samaksāta liela nauda, tāpēc vilcināties nebija iespējams. Tas varbūt arī ir galvenais, kas par šo interviju bija jāzina.

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.