Kad 1940. gada 13. maijā ļoti sarežģītā starptautiskā situācijā par Lielbritānijas premjeru kļuva Vinstons Čerčils, viņš parlamentā teica runu, kura iegājusi politikas vēsturē kā visu laiku skaudrākā, bet vienlaikus arī apņēmīgākā politiķa runa. Ja līdz tam politiķi savās uzrunās centās solīt labāku dzīvi un uzskaitīja, ko darīs, lai tā drīzāk iestātos, tad šoreiz Čērčils darīja pilnīgi pretēji. Viņš teica: “Es nevaru piedāvāt neko citu, kā vien asinis, smagu darbu, asaras un sviedrus.” Citiem vārdiem, viss ir slikti un būs vēl sliktāk.
Kaut ko līdzīgu svētdienas vakarā mēģināja pateikt mūsu premjers Krišjānis Kariņš. Nez kā Kariņš bija gribējis, bet sanāca kā vienmēr. Parodija par Čērčila runu. Turklāt vāja parodija. Runa tika pieteikta jau pusdienlaikā, un visu interneta portālu centrālā svētdienas ziņa bija par to, ka vakarā premjers teiks vēsturisku uzrunu tautai. Sociālajos tīklos, kā parasti tādās reizes, uzvirmoja kaislības par to, ko tādu īpašu premjers pateiks. Versijas svārstījās no totāla “lokdauna” izsludināšanas līdz valdības demisijai.
Jo tuvāk nāca brīdis, kad sabiedriskās televīzijas ēterā bija jāparādās premjera allaž bezrūpīgajai sejai, jo vairāk auga spriedze sabiedrībā. Vēsturiskajam brīdim tuvojoties, visa Latvijas tauta gluži kā pusnaktī no 31. decembra uz 1. janvāri (tikai bez šampānieša gāzēm rokā) ērti iekārtojās pie saviem zilajiem televizoru ekrāniem, lai noklausītos Baltā tēva runu. Teikt, ka tauta pēc šīs uzstāšanās jutās vīlusies, nozīmē nepateikt neko.
Roberts Furmanis: Kāda bija MP uzrunas pievienotā vērtība?
Zane Radzobe: Es principā neatbalstu cepšanos cepšanās pēc, bet nu tomēr... Kāda jēga ārkārtas paziņojumiem, ja nekādu paziņojumu nav? Kā sapratu - tautai tika dotas pāris dienas, lai kristu histērijā dubultā?
Rolands Pētersons: Pilnīgi tukša premjera uzruna!
Guntars Gūte: TĀDU tukšmuldēšanu sen nebiju dzirdējis....
Uldis Budriķis: Es atvainojos Krišjānis Kariņš vietā par visas dienas garumā radīto trauksmes sajūtu, lai beigās nopīārotos un pateiktu neko.
Aidis Tomsons: Es brīnos par tiem, kas gaidīja kādus jaunus lēmumus no premjera. Tas, ko es gaidīju, ka viņš pateiks, kas tagad mainīsies un uz ko viņš uzstās valdībā. To es nesagaidīju.
Evija Unāma: Nē nu jā... Tagad daudzi šo gremos. Kas tas bija? Ir jārīkojas, ir jādomā un kaut kad to arī darīs... Vienīgais, kas šai runā bija konkrēts - dažkārt valdības lēmumi ir bijuši nekonsekventi. Nu, paldies. Pamanījām. Vēsts, ka būs atbalsta mehānismi? Tas ir tā kā mega sasniegums?
Mārcis Bendiks: Nu re, baigi ciets paziņojums beidzot. Esot stingri nolēmis viskauko rosināt. ROSINĀT! Rosinās arī mainīt kārtību, kā turpmāk, kaut kad nākotnē, varēs rosināt kaut ko rosināt. Stingri, skaidri, cieti, iedvesmojoši!
Didzis Šmits: Patiesībā Kariņš šodien atkāpās, demisionēja, nolika pilnvaras, saucam to notikumu kā vēlamies, bet TAS notika... Vai viņš to pats saprot nav vairs būtiski. Sasaukt nāciju pie TV, lai pateiktu tieši neko šādā brīdī? Viss. Vilks aitās.
Jānis Ikstēns: Ko jaunu Kariņš pateica, izlaužoties pie tautas labākajā TV laikā? Šis ir skumji.
Kārlis Anitens: Nu kas tas ir, Premjer!? Ja paņem ēteru, tad vajag runāt skaidri un gaiši - kas būs, ko mainīs vai ko pastiprinās. Cik var runāt kaut ko riņķī apkārt! Ieskrien tā kā tāds kaimiņš ciemos, kaut ko nosūkstās, paprasa sērkociņus un aiznesās.
Edvards Smiltēns: Jāatzīst - nupat zaudēju derības. Prognozēju, ka K.Kariņš ir pieteicis tiešo ēteru LTV, lai paziņotu par nopietnu lēmumu Covid19 kontekstā un to skaidrotu sabiedrībai. Zaudēju kādam, kurš prognozēja jau zināmo - “2m, rokas, mājas...ierobežojumi... ir jāiztur grūti laiki.”
Juris Vaidakovs: Man vienīgajam likās, ka šajā Kariņa uzrunai dārgajiem tautiešiem tautai nekas netika pateikts un patiesībā šī runa bija mājiens ar mietu valdībai, ka ministri tiek nolikti pie ratiem un sprēgāšana beigusies?!
Sandris Metuzāls: Kā tad, Kariņš jau nu ir tas, kurš kādu var nolikt pie ratiem...
Netrūka arī asprāšu, kuri par Kariņu runu smalki pazobojās.
Andris Tihomirovs: Vismaz ir acīmredzami, ka Kariņš runu pats sev rakstīja.
Uldis Ziediņš: "Draugi nav labi" - ja premjers zinātu, cik daudz patiesības slēpjas šajā frāzē! Daži pat apgalvo, ka [seriāls] "Friends" ir vainīgi pie rietumu civilizācijas sabrukšanas sākuma. Anti-intelektuālisms, realitātes TV, Facebook, Tramps, Kardašiani...
Jāatzīmē, ka daudzi par Kariņa runu jutās vīlušies, jo bija gaidījuši, bet nesagaidīja totāla “lokdauna” izsludināšanu. Vienlaikus bija ne mazums to, kuri norādīja uz atbalsta trūkumu, kas sabiedrību dala tajos, kuriem ienākumi ir fiksēti, tāpēc par “lokdaunu” un valsts ekonomiskās dzīves apstāšanos viņiem nav jāuztraucas, un tajos, kuriem šie ierobežojumi pamatīgi sit pa kabatu.
Ivo Butkēvičs: Cepiens par ierobežojumu neievērošanu saprotams, bet jāsaprot arī tas, ka, piemēram, manikīri pagrīdē, ļoti iespējams, notiek nevis revolucionāras pārliecības, bet gan ēstgribas dēļ. Sākusies ceturtā ārkārtējās situācijas nedēļa, atbalsta ienākumu saglabāšanai joprojām nav.
Linda Mūrniece: “Kariņš: Dārgie tautieši! Esam d..... Ēdiet priežu skujas! Priecīgu 1. Adventi!” - Kāda gudra drauga citāts. Bet pati būtu gribējusi izdomāt.
Patiesības labad jāatzīmē, ka tviterpublikā netrūkst varas lojālistu, kuri, vienalga ko teiktu Kariņš, ir gatavi viņam dziedāt oziannu un kā tādam Latvijas Turkmenbaši pateicībā dziļi klanīties, apliecinot savu bezgalīgo uzticību.
Lolita Čigāne: Paldies Krišjānim Kariņam par darbu! Slodze ir nenormāla, izaicinājumi milzīgi. Covid smagi guļas uz valsts pārvaldi un visas vājās vietas eskalējas, īpaši, kad sākonējā spēja saņemieties tiek pārbaudīta ar laiku.
Elita Veidemane: Tā ir tāda smalka ironija, vai kā? "Covid smagi guļas uz valsts pārvaldi, un visas vājās vietas eskalējas" - tā ir ņirgāšanās par tiem, kuri zaudējuši darbu un jebkādus ienākumus? Ko ir zaudējusi valsts pārvalde? Vēl lielāku algas palielinājumu? Kauns!
Jānis Pastars: Vai Jums pašai smiekli nenāk? Vakardienas runa ir tieši tik noderīga kā paziņojums par to, ka ziema ir atnākusi.
Jāatzīstas, ka pēc iepriekšējās nedēļas tviterapraksta saņēmu no galvenā redaktora aizrādījumu, ka beigās nepieciešams īss, apkopojošs secinājums, ko nebiju uzrakstījis. Apņēmos šo kļūdu labot, taču diemžēl atkal būšu spiests šo neizdarību atkārtot, jo nevaru uzrakstīt precīzāku secinājumu par to, ko tviterī ierakstījis kāds Jānis Nenopietnais: Ir īstais brīdis valsts aparātu efektivizēt, optimizēt, automatizēt, saīsināt ierēdņus, apcirpt budžetus, un IZBEIGT DEBĪLOS PĒTĪJUMUS par mēnessgaismas ietekmi uz dzelzceļa sliedi.
Patiešām, kamēr daudziem ienākumi ir kritušies katastrofāli un cilvēki tiek dzīti izmisumā, valsts pārvaldē (un citās budžeta iestādēs) strādājošie ne tikai no visa tā necieš, bet gaida algas pielikumu, gada nogales prēmijas un darba apjoma samazināšanos “lokdauna” dēļ. Savukārt Eiropas nauda krīzes novēršanai milzīgos apmēros tiek tērēta dažādiem pilnīgi bezjēdzīgiem pētījumiem, pie kuru “apgūšanas” tiek politiskajai elitei pietuvinātas personas un “pareizās” nevalstiskās organizācijas. Visi šie Zaigas Pūces un viņai līdzīgu personāžu kontrolētie fondi nekontrolēti dala naudu tiem “savējiem”, kuri raksta projektus par “mēnessgaismas ietekmi uz dzelzceļa sliedi” un tviterī lamā tos, kuri nepakļaujas “ģenerālajai” līnijai. Tauta tiek kacināta un arvien dziļāk sašķelta. Diemžēl Kariņa blāvā parodija par Čērčila runu šo sašķeltību ne par matu nemazināja. Drīzāk padziļināja.
