Par Rietumu pasaules vērtībām un Putina ņirgāšanos

© F64

21.gadsimta politiskās filozofijas pamatjautājums ir – vai politikā visu nosaka intereses, vai tomēr zināmu lomu tur spēlē arī vērtības? Jau pats par sevi šāds jautājuma uzstādījums mūsdienu civilizētajā pasaulē skaitās nepieklājīgs, jo ir taču acīmredzams, ka tieši demokrātijas, humānisma ideāli ir tas vienojošais faktors, kas cementē Eiropas Savienību, NATO un citas starptautiskās struktūras, kuru galvenais uzdevums ir tieši uzturēt, saglabāt un attīstīt šīs vērtības.

Tad kāpēc šis jautājums laiku pa laikam izvirzās? Tāpēc, ka nekas negrauj ticību ideāliem vairāk kā liekulība un divkosība. Kad vārdos esam par vērtībām un ideāliem, bet darbos par to, kas attiecīgajā brīdī izdevīgāks. ES var ar visu savu finanšu varenību vērsties pret Poliju un Ungāriju, kuras īstenojot ar ES vērtībām nesavietojamu politiku, bet tādā gadījumā tiem, kuri ar pirkstu norāda šo valstu virzienā, pašiem jābūt nevainojamiem. Vai tā ir?

Kad Rietumi runā par vērtībām, tad Krievija par to ne tikai atklāti smejas, bet ņirgājas tieši sejā. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs (nevis kāds nenozīmīgs deputāts vai TV propagandists) bez mazākā mulsuma paziņo visai pasaulei, ka “Berlīnes pacients” (tā Krievijas amatpersonas šobrīd dēvē Alekseju Navaļniju) nonāca komā Omskas slimnīcā ar “vielmaiņas traucējumiem”, bet ar aizliegto kaujas indi “Novičok” viņu esot indējuši vai nu Vācijas medicīniskajā transportlidmašīnā, vai jau Berlīnes klīnikā “Charite”. Respektīvi, jūs paši [kas mūs apsūdzat] arī indējāt.

Jāsaka, kā ir. Tas ir vēl nekaunīgs spļāviens sejā “Rietumu partneriem” nekā telefonsarunā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu Krievijas prezidenta Vladimira Putina izteiktais minējums, ka Navaļnijs pats sevi indējis, iestrebjot no blašķītes “Novičok”. Putins publiski pazemo Rietumu līderus atbilstoši Ļeņingradas pavārtes “likumiem”, kur norīt verbālus apvainojumus skaitās nesalīdzināmi apkaunojošāk nekā tikt fiziski piekautam. Un Rietumi šos krupjus rij un rij, Putinam un visai viņa “šaikai” par uzjautrinājumu.

Kad savulaik G-8 pasaules līderu klubā vēl bija Putins, tad viņu burtiski tracināja Rietumu līderu runas par “vērtībām”, kuras Putina izpratnē esot tikai dūmu aizsegs, aiz kura slēpjoties, klusiņām darīt savas netīrās lietiņas. Kad Rietumu līderi Putina klātbūtnē runāja par “vērtībām”, tad Putins apvainojās, jo uztvēra to kā vēlmi viņu neuztvert kā sev līdzīgu. “Jūs tur savai publikai varat tos batonus par “vērtībām” ausīs spraust, bet kāpēc šeit, starp nopietniem cilvēkiem, tās “blēņas” jāatkārto?” pie sevis sprieda Putins. Un viņam uz šādu attieksmi ir zināmas tiesības. Spriediet paši.

Augusta nogalē Berlīnes slimnīcā tiek nogādāts Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs. Vācijas Bundesvēra laboratorija apstiprina, ka Navaļnijs indēts ar aizliegto ķīmisko kaujas ieroci “Novičok”. To pašu apstiprina vēl divas neatkarīgas laboratorijas Francijā un Zviedrijā, un, visbeidzot, to apstiprina arī starptautiski atzītā “Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija”. Navaļniju slimnīcā personiski apmeklē Vācijas kanclere Angela Merkele. Gan Merkele, gan Makrons aicina Krieviju rūpīgi izmeklēt šo lietu un sniegt skaidrojumu - kā aizliegtā ķīmiskā viela varēja nonākt Navaļnija organismā. Var pat teikt tiešāk - Merkele un Makrons lūdz Putinu nākt kaut solīti pretī: kaut izskata pēc izrādi vēlmi noskaidrot “patiesību”, lai mēs varētu saglabāt seju, un mums saglabātos iespējas nenoteikt pret Krieviju jaunas, smagākas sankcijas. Putins šai izlīgumam pasniegtajai rokai nekaunīgi uzspļauj, ignorējot aicinājumus kaut ko paskaidrot un uzsākt kaut formālu izmeklēšanu. Vēl vairāk, Kremlis ņirgājoties pasaka, ka jūs paši Vācijā Navaļniju esat indējuši.

Un tagad paskatīsimies, ko Vācijas Bundestāgā spriež par gāzes vada “Nordstream-2” projektu. Pirmajās nedēļās pēc Navaļnija indēšanas un viņa nogādāšanas Berlīnē, atskanēja piesardzīgas runas, ka pēc tāda Kremļa gājiena arī Vācijai nāksies no projekta atteikties. Taču sākotnējais mulsums un runas par “vērtībām” ilgi neturpinājās. Pareizāk sakot, turpinājās un “vērtību” jautājums nekur nepazuda, bet tikai labākajās Krievijas Solovjova un Vācijas Gebelsa propagandas tradīcijās viss tika apgriezts ar kājām gaisā. Beigās izrādījās, ka sadarbība ar Putina Krieviju tieši atbilstot šīm “vērtībām”.

Izrādās, ka “Nordstream-2” būšot aprīkots ar modernām tehnoloģijām, kas samazināšot “oglekļa pēdu” un slodzi uz apkārtējo vidi. Ņemot vērā Vācijas atteikšanos no kodolenerģijas izmantošanas, Krievijas gāze nodrošināšot lielāku Eiropas enerģētisko stabilitāti. Atklājot Bundestāga debates, KDS/KSS deputāts Marks Hauptmans nosodīja ASV centienus torpedēt gāzes vada būvi un vienlaikus atgādināja, ka pat PSRS laikos Krievija bijusi drošs enerģētisko resursu piegādes partneris, neskatoties uz ideoloģiskajām atšķirībām.

Sociāldemokrāts Timons Gremelss sliktākajās Čemberlena tradīcijās aicināja izmantot šo gāzes vadu kā “tiltu dialogam ar Krieviju”. Tajā skaitā dialogam par “cilvēktiesību un LGBT diskriminācijas” jautājumiem. Sociāldemokrātu ieskatā šis gāzes vads esot svarīgs ne tikai Vācijai, bet visai Eiropai un galvenais šķērslis tā īstenošanai neesot vis Navaļnijs, bet gan ASV darbība. “Kreisie” un “Alternatīva Vācijai” vispār nesaskata Krievijā kaut kādu draudu “vērtībām”, jo galvenais Vācijas pretinieks taču esot ASV.

Citiem vārdiem, par vērtībām, par ideāliem mēs varam runāt ilgi un dikti, visur un vienmēr, taču tikai tad, kad tas mums ir izdevīgi un neskar mūsu pašu materiālistiskās intereses. Netraucējiet būt mums ideālistiem vārdos un materiālistiem darbos. Kamēr Rietumi demonstrē šādu divkosību un vienlaikus arī mīkstčaulību, tikmēr arī Putins var darīt, ko grib. Gan Krievijas iekšienē, gan ārpus tās, un Krievijas iedzīvotāji būs viņa pusē, jo Krievijā neko neieredz vairāk kā gļēvulību un gļēvuļus.

Komentāri

Svētdien Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku noslēdzās divu nedēļu ilgā COP29 klimata konference. Ar šīs konferences rezultātiem īsti apmierināts nav neviens. Vieni ir neapmierināti, ka dabūjuši mazāk naudas nekā cerēts, citi ar to, ka bez šīs naudas dalīšanas nekādi citi, klimata jautājumiem izšķiroši lēmumi netika pieņemti.

Svarīgākais