Rīt pasaules ietekmīgākajā valstī – ASV prezidenta vēlēšanas. Dažādi žurnāli gada nogalēs vērtē attiecīgā gada pasaules ietekmīgāko cilvēku, lai gan patiesībā viņi drusku māna gan sevi, gan savus lasītājus, jo ietekmīgākais pasaules cilvēks vienmēr ir viens – ASV prezidents. ASV tauta rīt izdarīs izvēli par to, kas tas būs – vai līdzšinējais prezidents Donalds Tramps vai Džo Baidens.
Šīs vēlēšanas daži analītiķi uzskata par liktenīgām, jo viens no pretendentiem - Tramps - ir ļoti neparasts šim amatam. Viņš nenāk no klasiskās politiskās šķiras un bieži vien neievēro tajā pieņemto uzvedības kodeksu, kas daudzos izsauc grūti pārvaramu nepatiku. Savukārt citiem Trampa “gājieni” tieši izraisa sajūsmu. No Latvijas skatupunkta mūs maz interesē ASV iekšpolitiskie aspekti, toties ļoti svarīgi ir pasaules drošības jautājumi, kurus līdz šim nodrošinājusi ASV. Var ironizēt par ASV kā pasaules policistu, bet tiklīdz mēs sākam runāt par to, kas ASV devis šīs tiesības, tā mēs pielīdzināmies tai šobrīd ASV aktuālajai kustībai, kura pieprasa policijas atlaišanu vai vismaz būtisku tās finansējuma sašaurināšanu. Kā ļoti precīzi atzīmēja kāds afroamerikāņu pārstāvis, ne jau baltie policisti mūs apdraud vakaros uz ielām, bet gan mūsu pašu ādas brāļi, kuriem pietrūkst naudas dozai. Tāpat mēs varam teikt, ka ne jau ASV pasaules “kundzība” mūs apdraud, bet gan tas, ka ASV var aiziet prom no pasaules “kārtības” uzturēšanas.
No globālā drošības viedokļa ārkārtīgi svarīgs ir bijušā ASV Nacionālās drošības padomnieka Džona Boltona izteikums, ka Trampa ievēlēšanas gadījumā ASV varētu izstāties no NATO. Ja kaut kas tāds notiktu, tad tas nozīmētu pilnīgu pasaules drošības arhitektūras pārbūvi. Šāds notikumu attīstības scenārijs Kremļa saimniekiem nerādās pat vissaldākajos no Argentīnas pa diplomātisko pastu atvestajos kokaīna sapnīšos. Ja tā, tad nekā sliktāka par Trampa uzvaru pat nevaram iedomāties, jo NATO bez ASV nav vairs nekāds NATO. Cits jautājums, cik šāds scenārijs ir reāls?
Tramps tiešām uz Eiropu skatās visai attālināti. Amerikā Eiropa vienmēr ir tikusi uztverta kā civilizācijas šūpulis, uz kuru jāraugās ar cieņu un pat zināmu godbijību. Trampa acīs Eiropa īpašu cieņu un godbijību nav pelnījusi un Eiropu tas ne pa jokam aizskar. No otras puses, jāatzīst, ka Trampa pārmetumi bieži vien ir pelnīti. Kāpēc gan Amerikai būtu jārūpējas par, teiksim, Vācijas drošību vairāk nekā pašai Vācijai, kas tērē aizsardzībai tikai nedaudz vairāk kā vienu procentu no IKP un aktīvi aizstāv gāzes vada būvi no Krievijas. Kaut kā jocīgi sanāk. Vārdos Vācija atbalsta Ukrainu, taču darbos atbalsta gāzes vada būvi, kura galvenā jēga ir pārtraukt gāzes tranzītu caur Ukrainu.
Tramps jau četrus gadus ir Baltajā namā saimniekojis un mēs zinām, ko no viņa gaidīt. Vismaz pagaidām viņš nav NATO izjaucis un arī nav izrādījis gatavību daudz izdabāt Krievijai. Jāatgādina, ka tieši viņa laikā ASV sāka ieroču piegādes Ukrainai, ko neatļāvās darīt viņa priekštecis Baraks Obama. Atcerēsimies, ka tad ASV viceprezidents bija tieši Baidens. Tagad ir būtiski palielināts ASV aizsardzības budžets un ASV ir izgājušas no mazā un vidējā darbības rādiusa raķešu ierobežošanas līguma, kas liek Maskavai atsākt nepatīkamo bruņošanās sacensību. Tāpat ASV militāro vienību pārdislokācija no Vācijas uz Poliju neliecina par ASV plāniem pārtraukt Eiropas drošības garantēšanu.
Atšķirībā no Trampa Baidens politikā ir gandrīz visu savu mūžu, jo savulaik 30 gadu vecumā kļuva par jaunāko senatoru ASV vēsturē. Līdz ar to viņš lieliski pārzina politiskās uzvedības tikumus un likumus. No šī viedokļa viņš noteikti ir paredzamāks par savu konkurentu, taču
ASV politiskā sistēma nebalstās uz vienu cilvēku. Pat, ja šis cilvēks ir ASV prezidents. Vēl jau ir Kongress, kuru arī rīt pilnībā pārvēlēs un Senāts, kur pārvēlēs trešdaļu senatoru.
Kurš no abiem ASV prezidenta kandidātiem ir vēlamāks mums? Uzreiz jāsaka, ka tā būs ASV tautas izvēle un mums jācenšas izveidot un uzturēt labas attiecības ar savu stratēģisko partneri, neatkarīgi no tā, kurš turpmākos četrus gadus būs Baltā nama saimnieks.
