Parasti tviterapskatā cenšos aptvert vairākas tēmas, kuras aizvadītajā nedēļā raisījušas diskusijas sociālajos tīklos. Taču šoreiz pilnībā koncentrēšos uz vienu ierakstu, kurš, manuprāt, savā zemiskumā sita pušu visu pārējo. Uzreiz jāatzīst, ka internetā viegli atrast daudz riebīgākus un cilvēku cieņu pazemojošākus ierakstus, bet tie tur veido marginālu fonu, kuru rada cilvēki, no kuriem nekas cits arī netiek gaidīts.
Taču šoreiz ar reti riebīgu ierakstu izcēlās viena no Latvijas viedokļu līderēm, viena no nosacītās “Patiesības ministrijas” redzamākajām darbiniecēm - varai lojālā interneta izdevuma “Re:Baltica” galvenā redaktore Sanita Jemberga. Šeit jāpaskaidro, ka man ar viņu vienmēr ir bijušas samērā labas attiecības, par spīti tam, ka pārstāvam savstarpēji ne pārāk draudzīgus medijus. Tāpēc neizjūtu lielu prieku “ķidāt” viņas ierakstu. Diemžēl tieši viņas ieraksts ārkārtīgi uzskatāmi izgaismoja kādu ļoti būtisku jautājumu, tāpēc to nevar atstāt nepamanītu. Proti, cik patiesībā dziļa un fundamentāla ir atsevišķu “apspiesto” aizstāvju reālā cilvēkmīlestība un empātija? Lūk, šis Sanitas Jembergas ieraksts: “Reiz dzīvoja nīgras pusmūža ālavas, kas vislabāk zināja, kā citiem labāk dzīvot un kā audzināt viņu bērnus. Žēl, ka viņas nekad nesatika padzīvojušas taksistus, kuri nekļūdīgi zināja, kā vadīt valsti.”
Jebkurš, kurš apveltīts ar niecīgāko empātijas sajūtu, apzinās, ka grūti nosaukt neauglīgu sievieti aizvainojošāk kā par “ālavu”. Manuprāt, vispār latviešu valodā nav sievieti aizskarošāka vārda par šo. Pazīstot Jembergu, pieļāvu, ka viņa šo ierakstu izdarījusi kādā emocionālā uzplūdā un nedaudz atdziestot, sapratīs, ka aizrāvusies par tālu. Tāpēc pa draugam Jembergai nosūtīju ieteikumu: “Jo ātrāk tu izdzēsīsi šo ierakstu, jo labāk. Tā apvainot ļoti plašu un jau tā smagi cietušu sieviešu daļu kaut minimāli taktisks cilvēks vienkārši nedrīkst. ”
Taču izrādījās, ka Jemberga arī pēc “emocionālās atdzišanas” savu ierakstu par padzīvojušām neauglīgām sievietēm uzskata par pieņemamu un mierīgi paskaidroja: “Nav runa par lielu cilvēku grupu, bet konkrētiem cilvēkiem konkrētā situācijā, ārkārtīgi netaktiski uzbrūkot cilvēkam par viņa izvēli paņemt zīdaini uz pāris h uz darbu.”
Tātad pēc Jembergas pārliecības, ja kāds ir pateicis kaut ko, kas kādam citam subjektīvi šķiet netaktisks, tad šo cilvēku var apsaukāt visriebīgākajiem vārdiem. Līdz ar to, ja kāds cilvēks ar lieko svaru būs pateicis kaut ko, kas jums nešķitīs pareizi, tad viņu var mierīgi nosaukt par “resno cūku”, ja šīs cilvēks būs invalīds, tad viņu var nosaukt par “pretīgu kropli”, bet ja tev netīkama viedokļa paudējs būs ar tumšu ādas krāsu, tad viņu var nosaukt par “utainu nēģeri”.
Es patiešām nezinu, ko bija ierakstījušas tās sievietes, kuras Jemberga atļāvās nosaukt par “padzīvojušām ālavām”, jo šis Jembergas ieraksts bija pilnīgi autonoms ieraksts bez jebkādas atsauces uz kādu iepriekšēju diskusiju. Taču tam pat nav ne mazākās nozīmes, jo cilvēkam, kurš pretendē uz viedokļa līdera statusu, bet Jemberga uz tādu noteikti pretendē, nav pieļaujams tas, ko varbūt var atļauties nezināmi sociālo tīklu lietotāji. To norādīja arī citi Jembergas paziņas.
Ieva Raiskuma: Sanita? Šis ir brutāli, prasti un nav okei. Lai kādai ļaužu grupai domāts un lai kādā aizvainojumā rakstīts. Šis nav okei no Tevis (me šokiņā vispār) un vispār ne no viena.
Oskars Muksumovs: Vārdiem neaprakstāmi, cik nožēlojami teksti no Jums.
Džeina Šteinberga: Ar "ā" vārdiņu tu tikko kā nobrauci ar kazu līdz pašai lejai. Visādi citādi piekrītu.
Kitija Girvica: Precīzi mana reakcija. Varētu piekrist domai, bet citas sievietes par ālavām saukt. Reti pretīgi.
Inese Okonova: Ālava nenozīmē "negribu bērnus". Tas nozīmē, ka bērni nevar būt. Piedošanu, bet, lai kā kāda to būtu pelnījusi ar jaukšanos svešās lietās, tas ir spēriens zem jostasvietas.
Jānis Mūrnieks atbalsta Jembergu: Precīzi un ļoti labi pateikts, neņemiet galvā “tolerantu” šļupstus!
Šmarmelādīte Lea: Malacītis, Sanita, ar šo jūs tikai turpināt vairot uzskatu, ka sieviete bez bērniem (diesnedo, vēl pusmūžā!) ir nepilnvērtīga un neadekvāta. Mairitas foto nekomentēju, jo ko tur teikt, bet jums gan pateikšu - ejiet d***t, feiks tas jūsu feminisms. Labi, labi. Iesaku neapstāties pie sasniegtā un turpināt papildināt savu ikdienas leksiku arī ar tādiem apzīmējumiem kā "nigers, žīds, pidars, bastards, kroplis" utt. Ja akurāt nemetīsieties melnādaino u.c. sabiedrības grupu diskusijās mācīt viņiem dzīvot, tad jau var, vai ne?
Par šo Jembergas ierakstu varētu arī nerunāt, bet to ar “like” atzīmējuši vairāk kā 200 tviterlietotāju. Tas nozīmē, ka šāda komunikācijas forma cilvēkiem šķiet gluži pieņemama. Tas ir, normāla. Ņemot vērā, ka starp šiem 200 Jembergas atbalstītājiem vairums sevi pieskaita pie sabiedrības izglītotākās, progresīvākās un advancētākās daļas, tad kļūst skaidrs, ka visai šai “politkorektuma” modei apakšā nav nekādas stabilas morālās bāzes. Ja cilvēks nesaprot, ka norādīt uz otra fiziskajiem defektiem (neauglība neapšaubāmi šāds defekts ir), neatkarīgi no tā, ko šis cilvēks ir teicis, ir vienkārši zemiski, tad šis cilvēks ir acīmredzami amorāls un zaudē tiesības vispār runāt par tādiem jēdzieniem kā gods un godīgums.
Jānorāda, ka arī pati šī “diskusija”, kura it kā iniciēja Jembergas zemisko ierakstu, demonstrē vēl kādu ļoti nesimpātisku Latvijas “propagandas ministrijas” darbības aspektu. Proti, tiek izmantotas propagandas primitīvākās metodes. Ir tāds propagandistu paņēmiens - paņemt kādu sīku, marginālu, nesimpātisku viedokli, pasludināt to par visas pretējās puses viedokli, un tad no visiem propagandas galvenā kalibra lielgabaliem to apstrādāt. Piemēram, paņemt kāda Latvijā nevienam nezināma “nacista” ekstrēmu ierakstu sociālajos tīklos, un tad šo ierakstu apzelēt pa visiem Krievijas federālajiem kanāliem kā apliecinājumu tam, ka Latvijā atdzimst fašisms.
Līdzīgi šoreiz izrīkojās Jemberga & Co. Publiskajā telpā tika izplatīts viedoklis, ka kaut kādi “slikti cilvēki” (nīgras, padzīvojušas, neauglīgas sievietes) esot pārmetušas vienai no jaunās Rīgas domes deputātei, ka tā uz darbu paņēmusi līdz savu mazo bērniņu. Iespējams, ka tviterī kāda arī kaut ko ierakstīja. Es šādus ierakstus neatradu un arī citos izdevumos, kur aprakstīts par šo “vētru sociālajos tīklos”, nav minēts neviens konkrēts ieraksts. Katrā ziņā nav neviena sabiedrībā pazīstama cilvēka, kura ieraksts varēja pamudināt Jembergu reaģēt tik necilvēcīgi. Tā vien izskatās, ka “vētra” tika mākslīgi sacelta, cilvēki satracināti un šajā uzbudinājumā arī izvērsta masīva agresija pret kaut kādu iedomātu pretinieku. Diemžēl šajā uzbrukumā lietojot tik zemiskus paņēmienus, ka šķērmi metas.
