Pirms nu jau vairāk nekā simts gadiem Krievijas revolūcija pasauli satricināja tā, ka pārējā cilvēce vēl ilgi nespēja attapties. Ar komunistiem baidīja bērnus. Tagad komunistiskā ļaunuma impērija, kā PSRS savulaik nosauca ASV 40. prezidents Rolands Reigans, sen kā aizslaucīta vēstures mēslainē, un izaugusi vesela paaudze, kura par tās kādreizējo eksistenci zina tikai pēc nostāstiem. Tāpēc nav brīnums, ka kādreizējā antikomunisma citadelē – ASV zem BLM kustības karogiem briest jauna kreiso radikāļu revolūcija.
Ja pirms simts un pat vēl piecdesmit gadiem pasaule skatījās uz PSRS kā uz negatīvo piemēru - kā nevajag dzīvot, tad tagad arī mēs, raugoties uz šodien ASV notiekošo, varam ieskatīties nākotnes spogulī. Ja mēs aktīvi nepretosimies, tad kreisā radikālisma rēgs, par kura klīšanu pār pasauli savulaik tā priecājās Kārlis Markss, ne tikai klīdīs, bet drīz arī valdīs pār pasauli. ASV jau burtiski gāžas totalitārisma bezdibenī. Cilvēki tiek vajāti tikai par nepietiekamu atbalstu kreiso radikāļu ideoloģijai, gluži kā Ziemeļkorejā par nepietiekami skaļu un aizrautīgu raudāšanu dižā vadoņa piemiņas pasākumā.
Taču katra darbība izraisa pretdarbību un pamazām konsolidējas arī kreiso ekstrēmistu pretinieki. Populārā sporta dzērienu kompānija “Red Bull” ir pirmā lielā korporācija, kura atklāti cenšas turēties pretī ASV pārņēmušās apmātības spiedienam. Tā atbrīvojusi no amatiem divus augsti stāvošus darbiniekus - ASV filiāles izpilddirektoru Sīvenu Kozaku un galvenās mārketinga daļas vadošo darbinieci Emiju Teilori, jo abi skaļi cēluši traci par kompānijas “bezdarbību” BLM kustības atbalstam. Jāpiezīmē, ka “Red Bull” īpašnieks, austriešu miljardieris Dītrihs Matešičs ir pazīstams kā politkorektuma oponents un arī agrāk kritiski izteicies pret dažādām kreiso radikāļu idejām. No tā, kā šī “Red Bull” īpašnieka (49% akciju) nostāja ietekmēs kompānijas biznesa rezultātus, lielā mērā būs atkarīga arī citu korporāciju uzvedība. Pagaidām vairums cenšas, kā vien var, izpatikt BLM kustībai un citām kreiso radikāļu pārmērībām.
Taču, ja 1917. gadā Ļeņins aicināja ieņemt pastu un telegrāfu, tad šodienas ļeņini saprot, ka jāieņem sociālie tīkli. Tas tiek darīts ar boļševistisku vērienu. Lielās sociālās saziņas platformas “Fecebook”, “Twitter” un “youtube” aktīvi ievieš dažādus ierobežojumus tiem lietotājiem, kuri pauž uzskatus, kuri nesakrīt ar kreiso radikāļu uzspiestajiem “progresivitātes” standartiem. Tiek pielietota “naida runas” koncepcija, kuras robežas viegli var izpludināt cik vien plaši nepieciešams, lai apklusinātu nevēlamus uzskatus.
Arī pie mums Latvijā šis process ir sācies, dažādām kreisi orientētām organizācijām kļūstot par tā dēvētajiem “faktu pārbaudītājiem”.
Pie mums šī faktu pārbaude (lasi: cenzūra) pagaidām ir samērā pielaidīga, taču, kā liecina vēsture, visas pasaules šausmas sākušās pavisam nevainīgi, un pat it kā ar labiem nodomiem.
Taču atgriezīsimies ASV. Tur konservatīvie aktīvi iet prom no tiem sociālajiem tīkliem, kuros viņu uzskatu brīvība tiek ierobežota. Šīs kustības līdere ir Republikāņu partijas kandidāte uz Kongresa Pārstāvju palātu no Floridas pavalsts Lora Lumere. Viņa ir jauna (27) ebreju izcelsmes sieviete, kura nebaidās skaļi izteikt viedokli, kurš nesakrīt ar “pareizo” viedokli. Viņai ir liegta piekļuve (deplatformed, angļu val.) visiem lielākajiem sociālajiem tīkliem, kas gan viņai netraucē sekmīgi vadīt savu vēlēšanu kampaņu, un, kā liecina aptaujas, popularitātē apsteigt savu oponentu no Demokrātu partijas.
Taču aiziet prom no tīkla, kurā tevi nemīl un tevi iegrožo, ir viena lieta, bet kaut kas jāliek vietā. Par jauno Republikāņu un konservatoru platformu kļuvusi sociālā vietne - “Parler”, kura sevi piesaka kā vietu, kura brīva no jebkāda veida cenzūras, kura neizdod tālāk lietotāju personiskos datus un atbalsta visa veida vārda brīvību. Par pāreju uz šo platformu aktīvi aģitē Lora Lumere, un uz to pārgājuši daudzi ASV konservatīvā spārna līderi ar ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšgalā. Patiesības labad gan jāsaka, ka Tramps joprojām savus ierakstus publicē vietnē “Twitter”, kur viņam ir nesalīdzināmi vairāk sekotāju, un “Parler” šie ieraksti vienkārši tiek dublēti.
Objektīvi, vismaz pagaidām, šķiet, ka konservatoru centieni izveidot alternatīvas platformas, kuras ar savu popularitāti kaut vai ASV iekšējā tirgū varētu sacensties ar jau esošajiem gigantiem, izskatās pēc donkihotiskas cīņas ar vējdzirnavām, taču kā teica Džeka Nikolsona atveidotais Rendls Makmērfijs režisora Miloša Formena populārajā filmā “Kāds pārlaidās par dzeguzes ligzdu”: “Bet es vismaz mēģināju”. Konservatīvo centieni dot pretsparu kreiso radikāļu spiedienam neapšaubāmi turpināsies, neatkarīgi no 3. novembrī paredzēto ASV prezidenta vēlēšanu rezultāta, un to, vai izdosies apturēt pasaules slīgšanu kreisā radikālisma neprātā, noteiks visu mūsu kopējā vēlme to nepieļaut.
