Konkurences padomes acīs Guntim Belēvičam aug svars, arī politiskajās aprindās

© Foto: Ģirts Ozoliņš/MN

Konkurences padome (KP) pauž pārliecību: kamēr SIA “Latvijas aptieka” pārvalda bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs, tikmēr šis uzņēmums ir neatkarīgs no sava patiesā saimnieka farmācijas biznesā, milža holdingkompānijas “AB CITY”, un tādējādi faktiski mazsvarīgi kļūst KP lēmumā noteiktie “Latvijas aptieka” kapitāldaļu atsavināšanas termiņi un to mīklainā pagarināšana.

KP ieskatā galvenais, ka ir Belēvičs un ar labu reputāciju, krietna saimnieka tvērienu. KP neslēpj savu sajūsmu, ka “Latvijas aptieka” apgrozījums tik augot, uzņēmuma vērtība arī, tādējādi, pagarinot termiņu kapitāldaļu atsavināšanai, faktiski “AB CITY” valsts drošā paspārnē audzē pārdodamā uzņēmuma vērtību un gaida īsto kundi, lai ar vienu darījumu atpelnītu lielos ieguldījumus un daudz miljonu tēriņus par “Olainfarm” akciju pirkuma organizēšanu.

Vienlaikus Belēviča iespējamā iesaistīšanās politikā Rīgas pašvaldību vēlēšanās, par ko tiks lemts septembrī, rada jautājumus, kādi spēki šobrīd vada Belēviču kā neatkarīgu farmācijas pārvaldnieku un viņa iesaisti politikā un kas stiprina Belēviča kā krietna un rūpīga saimnieka tēlu farmācijas nozarē. Varbūt tie ir “AB CITY” pārstāvošie uzņēmēji kopā ar Latvijā pazīstamiem politiķiem?

Turpinām skaidrot, ko KP var vai nevar darīt zāļu cenu mazināšanas jomā aptiekās. Viens no veidiem ir uzraudzīt, lai farmācijas tirgū valdītu veselīga konkurence un lai kāds no tirgus dalībniekiem būtisku ietekmi tirgū neizmantotu mākslīgai cenu kāpināšanai vai konkurentu norobežošanai no iespējas ietekmēt farmācijas tirgu.

Turpinām atspoguļot fragmentus no “Neatkarīgās” sarunas ar KP vadību, kurā tā skaidroja, kādēļ “Latvijas aptieka” piešķirts termiņa pagarinājums kapitāla daļu atsavināšanai, kad tas faktiski nebūtu pieļaujams. Vaicājām, kādēļ KP uzskata, ka G. Belēvičs savos lēmumos “Latvijas aptieka” pārvaldīšanas darbā var būt patiesi neatkarīgs no farmācijas biznesa milža “AB CITY” vadības un patieso labuma guvēju ietekmes un vai Belēviča sniegtās ikmēneša atskaites KP par paveikto rada sirdsmieru KP par veselīgas konkurences esamību farmācijas mazumtirdzniecības tirgū.

Vaicājām, kādēļ KP tik izteikti pielaidīgi izturas pret konkrēto farmācijas tirgus dalībnieku saistībā ar KP lēmuma izpildes termiņiem par “Latvijas aptieka” kapitāla daļu atsavināšanu.

KP juridiskā departamenta galvenā juriste Beatrise Rihtere: - Mēs esam ieinteresēti, lai “Latvijas aptieka” kapitāla daļas tiek atsavinātas, taču vēlamies arī, lai tās nonāktu pie tāda tirgus dalībnieka, kurš var nodrošināt aptieku palikšanu tirgū un attiecīgi izdarīt spiedienu uz pārējiem tirgus dalībniekiem. Mums neko nedotu, ja tās nopirktu kāds tirgus dalībnieks, kurš tās pēc pāris mēnešiem aiztaisītu ciet.

KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis: - Tāpēc arī saistošajos noteikumos ir sacīts, ka nekādā veidā nedrīkst mainīt šo struktūru - nedrīkst aptiekas likvidēt. Kas būtu, ja laukos likvidētu aptiekas? Mēs viņiem aizliedzām tās likvidēt.

Guntis Belēvičs saņēma pilnvarojumu, vēl pirms bija pārdevis savas aptieku ķēdes (“Saules aptieka”) akcijas. Vai jūs to analizējāt?

J.G.: - Jebkurā gadījumā ir jānodrošina, lai “Latvijas aptieka” darbojas kā neatkarīgs tirgus dalībnieks. Nākamais solis bija neatkarīga pārvaldnieka iecelšana - tas sekoja pēc tam. Un šī neatkarība tika ievērota pēc tam. Mums nav zināmi tādi fakti, kas liktu domāt citādi.

Ja jums uzņēmējs uzraksta atskaiti, vai jums ar to ir pietiekami?

J.G.: - Mēs pārbaudām. Mēs akli neticam. Ir atsevišķas lietas, kuras vienmēr pārbaudām.

Tātad jāsaprot, ka izeja ir izdevusies ļoti veiksmīga - ar šo patiesā labuma guvēja pilnvarojumu?

J.G.: - Patiesais labuma guvējs pat nav jājauc šeit iekšā - tās ir viņu biznesa attiecības. Svarīgākais ir nodrošināt neatkarīgu darbību - lai “Latvijas aptieka” turpina darboties kā neatkarīgs tirgus dalībnieks līdz brīdim, kad tā tiek atsavināta.

Vai tas nozīmē, ka jebkurš var iet uz Uzņēmumu reģistru, reģistrēt sevi kā patieso labuma guvēju uz pilnvarojuma pamata, uztaisīt sevi par pārvaldnieku uzņēmumam, un tādējādi šis uzņēmums kļūst neatkarīgs no lielās uzņēmumu grupas?

J.G.: - Bez mūsu saistošajiem noteikumiem viņš nekļūst neatkarīgs, šeit svarīgi ir tas, kas noteikts mūsu saistošajos noteikumos par to, kā ir jādarbojas. Tas nebūs tā vienkārši.

Kā jūs kontrolējat savu saistošo noteikumu izpildi? Vai ir tikušas piemērotas soda sankcijas tāpēc, ka līdz 2023. gada decembrim netika sakārtots jautājums par “Latvijas aptieka” kapitāldaļu atsavināšanu?

J.G.: - Nē, sankcijas netika piemērotas, jo process gāja, un pirms lēmuma par termiņa pagarināšanu bija redzams, ka tas bija neveiksmīgs.

Pienāks 2025. gada 1. februāris, un var gadīties tā, ka Guntis Belēvičs pats nopērk uzņēmumu “Latvijas aptieka”, jo viņš ir neatkarīgs, viņš ir izpētījis uzņēmumu. Vai jautājums tā var tikt atrisināts?

J.G.: - Neesam pētījuši, vai viņš ar savām saistībām var. Teorētiski var.

Ja Guntis Belēvičs var pārvaldīt, kāpēc viņš nevarētu turēt kapitāldaļas savā īpašumā?

J.G.: - Iespējams. Teorētiski viņš varētu būt labs pircējs. Ir svarīgi, ka aptiekas nedrīkst slēgt. Tās jāpārdod kādam citam, kuram tuvumā nav aptiekas.

Sanāk tā, ka faktiski šobrīd a/s “Olainfarm” pieder aptiekas, kur patiesā labuma guvējs uz pilnvarojuma līguma pamata ir Belēvičs. Bet vai tad nav svarīgi, no kurienes nāk finansējums? Ir vai nav “Latvijas aptieka” iesaistīta “Olainfarm” finanšu plūsmā?

J.G.: - Viņi saņem dividendes. Viņiem ir ļoti pelnošs bizness. Viņiem ir liels apgrozījums.

Tātad KP ieskatā “Latvijas aptieka” ir pilnīgi neatkarīgs veidojums, kuru pārvalda Guntis Belēvičs?

J.G.: - Tieši tā. Viņu apgrozījums aug. Viņi ir veicinājuši uzņēmuma vērtību, kas ir labi tā pārdošanai.

Tad jau atlieks vien teikt: Gunti, rosies, raugies kalendārā, lai nenokavē KP lēmuma izpildi?

J.G.: - Ja paraugāmies uz “Saules aptieku”, kura šeit tirgū darbojās, tad starp visiem milžiem tas bija veiksmīgs bizness.

Termiņi kapitāldaļu atsavināšanai principā ir neierobežoti?

J.G.: - Saprāta robežās. Ja mēs teiktu “nē”, būtu jāvērtē tiesvedību riski un tas, vai mums būtu iespējas šo tiesvedību uzvarēt.

Tikmēr informācija telekanālos LTV un TV3 liecina, ka G. Belēvičs ir pievienojies ZZS. Tiek doti mājieni, ka uzņēmējs varētu startēt Rīgas domes vēlēšanās. Jautājums šobrīd ir par vietu sarakstā, no kā lielā mērā atkarīga uzņēmēja nokļūšana domnieka krēslā, protams, saraksta uzvaras gadījumā.

Komentāri

Milzīgi zaudējumi, politiķu nemākulīgi lēmumi, valsts naudas iepumpēšana, lai glābtu aviokompāniju, izmisīga investoru meklēšana un visbeidzot bankrots – tāda ir Itālijas nacionālās aviokompānijas “Alitalia” dramatisko peripetiju vēsture. Daudzās lietās vērojamas pārsteidzošas sakritības ar Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” ērkšķaino ceļu. Atšķirības ir tikai izmēros – “Alitalia” bija dibināta pēc Otrā pasaules kara, tērēja miljardus, vizināja pasažierus pāri okeānam ar milzīgajām “Airbus” lidmašīnām. Var teikt, ka mūsu “airBaltic” ir kā mazs itāļu “Alitalia” modelis – daudzas ķibeles stipri līdzīgas.

Svarīgākais