Viktora Orbāna Ungārijas valdība, izaicinot gļēvulīgo Eiropas Savienību, lēmusi atļaut brīvi ieceļot valstī Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Kārtējo reizi Orbāns pārbauda robežas, cik tālu viņš var iet Eiropas Savienības kopējā ārpolitikas kursa sabotēšanā. Tikmēr ES valstu vadītāji neizlēmīgi plāta rokas. Cik ilgi turpināsies Orbāna patvaļa?
Šoreiz Orbāns ir varbūt pāršāvis pār strīpu, jo ES amatpersonām un ES valstu valdībām kaut kas būs jādara.
Jo, kamēr Orbāns tikai runā vai lido uz Maskavu un Pekinu, tas Eiropai neko neplēš sāpīgi pušu, taču iespēja, ka caur Ungāriju tālāk uz visām pārējām 28 Šengenas zonas valstīm nekontrolēti varēs ceļot Kremļa spiegi un teroristi, mazliet ir tā kā par daudz. Ir ES valstis, kur spiegus un teroristus pazīst ne tikai pēc nostāstiem, bet ir pieredzēts, kā uzsprāgst pa kādai noliktavai vai ražotnei, kā no indes vai lodes iet bojā Putina režīmam nevēlami cilvēki. Būtu tikai loģiski, ja Šengenas valstis ar Ungāriju atjaunotu robežpunktus un stingru pasu kontroli.
Ungārija riskē, ka var tikt izslēgta no Šengenas, un robežkontroles atjaunošana pēc būtības to jau nozīmētu.
Tas būtu loģiski, taču, kā būs realitātē, vēl īsti nav zināms - Eiropas Savienībā nekad nekas netiek izlemts ātri.
Orbāns jau sen konsekventi un nepārprotami, klaji un bezkaunīgi darbojas kā Krievijas draugs un palīgs. Tas izpaužas, piemēram, centienos nobloķēt finansiālo un militāro palīdzību Ukrainai. Orbāns, tēlaini izsakoties, ir politisks laulātais ilggadējai Eiropas Parlamenta deputātei no Latvijas Tatjanai Ždanokai, kura ilgus gadus būtībā bija Krievijas Federācijas delegāte Eiropas Savienībā. Katra viņas diena Briselē, katrs dokuments, katrs izteikums, katrs paraksts bija veltīts tikai vienam vienīgam mērķim - tikai Kremļa labumam. Tāds pats ir arī Orbāns.
Tomēr Orbāns nav automātiski uzskatāms par Ždanoku. Orbāna sakne ir cita, Orbāna būtība ir cita, un tā ir meklējama Ungārijas iekšpolitikā.
Orbāna labēji orientētā partija “Fidesz” jau gandrīz 15 gadus ir pati ietekmīgākā. Pie varas tā ir nākusi, uzkurinot ungāru nacionālo pašapziņu. Orbāna varas ilglaicīguma pamatā ir prasme rādīt, ka katrs viņa solis ir ungāru tautas labā, tikai Ungārijai un par Ungāriju. Orbāns pauž, ka ar Krieviju vajag uzturēt draudzīgas attiecības un no tā Ungārijai tiks visādi labumi - lēta dabasgāze.
Vēl Ungārija ar Krieviju grasās kopīgi būvēt atomelektrostaciju, kamdēļ arī valdības lēmums atļaut brīvi ieceļot krieviem.
Jautājumā par Krievijas karu pret Ukrainu Orbāns demonstrē centienus būt par “miera balodi” - samierinātāju. Tādēļ arī viņa brauciens uz Kijivu, bet pēc tam uz Maskavu un Pekinu, kas Eiropā izsauca nievas, neizpratni un sašutumu. Taču ungāru tauta skatās uz Orbānu un atbalsta viņu. Orbāna “miera iniciatīvas” atbalsta pārliecinošs Ungārijas iedzīvotāju vairākums.
Beigu galā ir sanākusi ļoti nepatīkama šļura - Eiropa domāja, ka Ungārija ir gards liellopu gaļas gulašs, taču ir izrādījies, ka to nevar baudīt, jo tas ir pilns ar asām asakām, kas duras rīklē.
Krievija katru dienu raida raķetes uz Ukrainas pilsētām, nogalina un laupa. Netiek žēloti ne civiliedzīvotāji, ne bērni. Taču ungāru tautai daudz svarīgāk ir just līdzi ungāru etniskās minoritātes ciešanām Ukrainas rietumos. Šiem jaunajiem cilvēkiem jādienē Ukrainas armijā tāpat kā visiem citiem Ukrainas pilsoņiem. Orbāns šo jūtu stīgu ir uzķēris un rausta, cik prot.
Ne velti viņš sestdien, 27. jūlijā, apmeklēja Bāile Tušnādu Rumānijā, kur dzīvo daudz etnisko ungāru. Tur viņš arī teica diezgan vēsturisku runu, kurā rupji “uzbrauca” Polijai. “Poļu politika ir divkosīga. Viņi kritizē mūsu attiecības ar krieviem un paši ar starpnieku palīdzību veido biznesu ar Krieviju. Es nekad no kādas valsts puses neesmu redzējis tādu divkosību,” Orbāna teikto citēja radiostacijas “Radio Brīvā Eiropa” Rumānijas redakcija.
Reaģējot uz Orbāna izteikumiem, Polijas ārlietu viceministrs Vladislavs Teofils Bartoševskis svētdien norādīja, ka Orbāna pašreizējā politika ir vērsta pret ES, Ukrainu un Poliju. Viņš arī norādīja, ka Orbāns pašlaik bloķē ES līdzekļu izmaksu Polijai divu miljardu zlotu (467 miljonu eiro) apmērā par Ukrainai nodoto militāro aprīkojumu.
Ko vēl Bāile Tušnādā sacīja Orbāns? Skandalēšanās ar Poliju mazliet noved nost no galvenā vēstījuma, ko Ungārijas premjers gribēja norādīt visai Eiropai.
Orbāns paziņoja, ka Krievijas vadība ir "hiperracionāla" un Ukraina nekad nespēs piepildīt cerības kļūt par Eiropas Savienības vai NATO dalībvalsti. Viņš prognozēja globālās varas nobīdi no "neracionālajiem" Rietumiem uz Āziju un Krieviju. "Tuvākajās garajās desmitgadēs, varbūt gadsimtos Āzija būs dominējošais pasaules centrs," sacīja Orbāns, minot Ķīnu, Indiju, Pakistānu un Indonēziju kā nākotnes pasaules lielvalstis. "Un mēs, rietumnieki, arī iespiedām krievus šajā blokā," viņš sacīja Bāile Tušnādā Rumānijā.
“Mēs, rietumnieki”?
Vai Orbāns pieskaita Ungāriju Rietumiem?
Dusmas par to var būt lielas. Te var pat aizdomāties līdz senvēsturei, ka ungāri ir atnācēji Eiropā, kas ieradušies no Urāliem 9. gadsimtā.
Taču Ungārijas problēma nevar būt atrisināta kaut kā ātri un rezultatīvi.
Ungārijai vajadzētu apsvērt izstāšanos no Eiropas Savienības un NATO un veidot kāda veida aliansi ar Krieviju, sacījis poļu ārlietu ministra vietnieks Bartoševskis, taču pagaidām nav tāda mehānisma, kā Ungārija varētu tikt izslēgta no NATO.
NATO ietvaros joprojām ir, piemēram, Turcija, kuras politika mēdz būt pagalam dīvaina. Turcija ir pat draudējusi iebrukt Izraēlā. Taču Turciju neslēdz ārā, kur nu vēl Ungāriju.
Tāpat izmest Ungāriju no Eiropas Savienības nav viegli iespējams - nav vienprātīgas ES valstu nostājas, turklāt arī Slovākija krievmīlībā neko daudz neatšķiras no Ungārijas.
Polija, Baltijas valstis, Skandināvija izprot Krievijas briesmoņa draudu, kamēr Eiropas dienvidos - Spānijā, Itālijā, Portugālē - necik lielu baiļu nav. Viņiem nav tādas skumīgas vēstures kā mums, un viņi iedomājas, ka krievi ir kaut kas tāds, ar kuriem var vienoties un kuru dotajam vārdam var ticēt.
Lai arī Ungārijas premjers Orbāns ir stipri ālējies kā huligāns, nekāda radikāli strauja atbilde no ES nav gaidāma. Orbāns, kā sācis, tā turpinās, un vēl ilgi.
Var uz Orbānu dusmoties, var viņu kariķēt, taču Ungārijai nekas no tā. Tikai, ja premjerministrs ievestu savu valsti kādā tādā jūtamā bedrē, kur ļaudis redz, ka, jā - te ir iebraukts šķērsām, tad jā. Taču kamēr Ungārijā tauta atbalsta Orbānu, poļu Bartoševskis neko nevar padarīt. Kāda nebūt īpaša spiešana neko nelīdzēs. Agresīvas darbības pret Ungāriju no ES puses tikai saliedēs ungāru tautu ap Orbānu un pret ES.
Tikai, ja ungāri sāks matīt, ka viņu līdera dēļ viņiem kaut kā vairs neiet, kaut kā neuzticas, kaut kā nerēķinās, kaut kā ledusskapisks vēsums iestājas pa vidu attiecībās...
Orbāns iestāsta, ka ungāriem ir kāds īpašs pārākums, kāds savs ceļš un diženums. Taču Ungārijai ar laiku nāksies saprast, ka tāda politika, ko piekopj Orbāns, ne pie kā laba nenoved. Tiesa gan, pagaidām Ungārija neredz, ka būtu atpeldējusi pie kaut kā slikta - tā tas viss izskatās, tā tas tai šķiet, un Orbāns turpina rullēt.
