Reiram derētu pamācīties demokrātijas ābeci un kādreiz ieskatīties savas partijas programmā

© Ģirts Ozoliņš/F64

Demokrātijas ābeces pirmajā lappusē (Satversmes pirmajā pantā) rakstīts, ka valsts vara pieder tautai, un šī vara tiek īstenota caur tautas ievēlētiem pārstāvjiem. Citiem vārdiem, politiķi pirms vēlēšanām stāsta, ko viņš vai viņa pārstāvētā partija darīs, un tauta (vēlētāji) lemj, kuram no politiķiem atdot savu balsi.

Šā gada 3. novembrī ASV notiks prezidenta vēlēšanas. Vēlētājiem būs jāizvēlas starp Donaldu Trampu un Džo Baidenu. Abi pretendenti ir skaidri noformulējuši savas pozīcijas dažādos jautājumos. Piemēram, Tramps tviterī regulāri norāda, ka atbalsta (vienmēr ar lielo burtu) - Sienu (Wall), Veterānus (Vet), Armiju (Military), Otro [konstitūcijas] Labojumu (Second Amendment), Nodokļu Samazināšanu (Tax Cut), Likumu un Kārtību (Law and Orders). Tāpat viņš brīdina vēlētājus, ka Baidena uzvaras gadījumā nodokļi tiks celti. Arī pats Baidens ne mirkli neslēpj, ka viņš ir par nodokļu palielināšanu turīgākajiem iedzīvotāju slāņiem. Viņam ir savs prioritāšu saraksts. Līdz ar to, katrs vēlētājs zina par ko viņš balso, un kas notiks, ja pie varas nonāks viens vai otrs politiķis. Taču kas notiek Latvijā?

Finanšu ministrijas dzīlēs ir radusies kārtējā ideja par nodokļu reformu. Finanšu ministriju vada “Vienotība” ilggadējs biedrs Jānis Reirs. Skatāmies “Vienotības” programmu 13. Saeimas vēlēšanām. Tur nodokļiem ir atvēlēts viens teikums: “Ēnu ekonomikas apkarošana, pakāpeniski samazinot nodokļu slogu zemajām algām un ieviešot vienkāršu obligātu ienākumu deklarēšanu ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.” Vienīgais, ko paredz vēlētājiem pirms mandāta saņemšanas uzrādītā partijas programma, ir nodokļu sloga samazināšana zemajām algām.

Kas notiek praksē? Šajā vietā noteikti jāatgādina, ka arī iepriekšējā “nodokļu reforma”, kas notika ZZS finanšu ministres Danas Reiznieces Ozolas vadībā, tika īstenota bez vēlētāju mandāta. Tas ir, ZZS priekšvēlēšanu programmā šī “reforma” nebija pieteikta vai pat aptuveni ieskicēta. Šīs reformas elektorālais rezultāts bija bēdīgs. Tieši tāpat arī Reira “reforma” ar partijas priekšvēlēšanu programmu nekādi nesaskaņojas.

Lūk, Finanšu ministrijas informatīvais materiāls, kurš parāda, ka “reformas” rezultātā mazo algu saņēmējiem atalgojums “uz rokas” palielinās minimāli (+2 eiro minimālās algas saņēmējam, un +11 eiro 700 eiro saņēmējiem), kamēr tiem, kas saņem 1000 eiro un vairāk, tas palielinās daudz vairāk. Piemēram, tie, kas saņem 1 200 eiro, pēc reformas saņems 32 eiro vairāk. Savukārt, tie, kas saņem 4 000 eiro mēnesī, saņems 16 eiro vairāk. Atliek šos skaitļus salīdzināt ar “Vienotības” programmu, kur teikts, ka nodokļu slogs tiks atvieglots zemajām (Latvijas mērogā) algām, lai saprastu, ka

Reiram un pārējiem “Vienotības” politiķiem, kuri Reiru atbalsta, paša partijas programma ir tukša vieta. Apdrukāts papīrs, kuru pavicināt gar degunu vientiesīgam vēlētājam.

Taču, ja Reira “reformā” visi, neatkarīgi no ienākuma apmēra, individuāli kaut ko saņems vairāk, tad rodas pamatots jautājums, kurš tad būs tas, uz kura rēķina šis “bankets”? Izrādās, šī reforma paredz pārskatīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem. Patlaban pašvaldību budžetā ienāk 80% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, bet valsts budžetā ‒ atlikušie 20%. Finanšu ministrija piedāvā mainīt šo attiecību uz 75% un 25%. Tas nozīmē, ka no pašvaldību budžetiem tiek atņemti ap 100 miljoniem eiro, sākot no nākamā gada. Tajā pašā laikā pašvaldības funkcijas ne tikai netiek samazinātas, bet pat tiek palielinātas saistībā ar garantētā minimālā ienākuma celšanu, minimālās darba algas palielināšanu, pirmsskolas pedagogu algu celšanu un tamlīdzīgi.

Šis jau nu ir kliedzošs nedemokrātisma paraugs. Ne ar pušplēstu vārdu ne “Vienotības” programmā, ne arī kādā Reira individuālā uzstāšanās reizē pirms vēlēšanām nav tikusi izteikta doma, ka notiks ieņemto nodokļu pārdale, tos atņemot pašvaldībām. Kaut ko kādam papildus iedot var arī bez iepriekšējas solīšanas, bet atņemt - tas ne tikai nav godīgi, bet ir pretrunā jebkādai civilizētai pārvaldes praksei. Finansējuma samazinājumu var īstenot tikai samazinot funkciju apjomu, bet ne otrādi.

Skatāmies “Vienotības” programmā, kas tur teikts par pašvaldībām? Varbūt tur ir kāds punkts, kuru var iztulkot kā tādu, kas mazinātu pašvaldību lomu un ietekmi valstī? Taču nē. Tur melns uz balta rakstīts: “Atbalstīt reģionālo politiku un veidot stiprus novadus”. Naudas atņemšana pašvaldībām nekādi nav savienojama ar pašas “Vienotības” programatisko uzstādījumu - veidot stiprus novadus. Tas nozīmē tikai vienu - tā kā “Vienotība” (kas tagad lepni dēvējās par “Jauno Vienotību”) rīkojas pilnīgi pretēji savai programmai, tad partija savu programmu ne par ko nopietnu neuzskata. Nu, tā, kaut kāds papīriņš, kuru it kā formāli jāiesniedz vēlēšanu komisijā, lai varētu piereģistrēties vēlēšanām.

Tas, ka šādai meļu partijai joprojām izdodas turēties virs ūdens, un to kā nopietnu (nepopulistisku) uztver daudzi Latvijas politiskie influenceri, liecina tikai par to, ka demokrātijas ābeci jāmācās ne tikai Reiram. Varam augstprātīgi vīpsnāt par dažādām “atpalikušām” sabiedrībām austrumos un dienvidos, bet paškritiski jāatzīst, arī paši nekur tālu demokrātijas “skolā” neesam tikuši.

Komentāri

Ceturtdien “Carnegie Europe” rīkotajā pasākumā Briselē, greznajā “Concert Noble” zālē, ar savu pirmo lielo runu NATO ģenerālsekretāra amatā uzstājās Marks Rite. Tā bija viņa programmatiskā runa, kurā jaunais NATO ģenerālsekretārs iezīmēja savu misiju šajā atbildīgajā amatā un nosprauda galvenos mērķus pasaulei tik sarežģītā laikā.

Svarīgākais