Aizvadītajā nedēļā mūsu reģionā svarīgākie šķita notikumi Baltkrievijā un Krievijā (saistībā ar Alekseja Navaļnija noindēšanas mēģinājumu), taču pasaules mērogā galvenā uzmanība tika pievērsta Demokrātu partijas konventam ASV, kurā tika izvirzīti pretendenti uz ASV prezidenta un viceprezidenta amatu šā gada 3. novembrī gaidāmajās vēlēšanās.
Konvents formāli notika mūsu premjera Krišjāņa Kariņa dzimtajā pilsētā Vilmingtonā, Delaveras pavalstī. Praksē tukšas zāles priekšā uzstājās vienīgi abi izvirzītie pretendenti - 77 gadus vecais Džo Baidens un par viceprezidenti izvirzītā 55 gadus vecā Kamala Harisa. Uz Vilmingtonu atbraukušie delegāti pulcējas savās automašīnās stāvlaukumā pie zāles, kur runāja pretendenti, un savu atzinību izrādīja signalizējot. Pārējie runātāji uzstājas virtuāli attālinātā režīmā.
Konventā izvirzīto prezidenta un viceprezidenta kandidātu vecumu nosaucu ne jau aiz ziņkāres vai eidžisma, jo šajās vēlēšanās vecuma faktors spēlē būtisku lomu. Daudziem, skatoties uz vecišķo Baidenu, rodas pamatots jautājums - vai tiešām visā Demokrātu partijā nebija neviena spilgtāka, enerģiskāka un kaut nedaudz jaunāka politiķa, kuru likt pretī pēdējā pusgadā lielu popularitātes daļu zaudējušajam Trampam? Kāpēc izvirzīt šo vīru, kuru Tramps nesauc citādi kā vien par Miegaino Džo (Sleepy Joe) vai Lēno Džo (Slow Joe).
Lai atbildētu uz šo jautājumu, jāsaprot galvenais Demokrātu uzdevums šajā kampaņā, un veids, kā to sasniegt. Primārais uzdevums bez šaubām ir uzvarēt vēlēšanas Trampu, taču kā to visdrošāk izdarīt? Ņemot vērā to, ka Trampam ir ļoti liels antireitings, tas ir, daudzi ir gatavi balsot vienalga par ko, tikai ne par Trampu, tad galvenais uzdevums ir atrast tādu politiķi, kuram varbūt arī nav liels dedzīgu atbalstītāju skaits, toties nav daudz tādu, kuriem šis kandidāts būtu galīgi nepieņemams. Citiem vārdiem, atrast kompromisa figūru, kura nebūtu pārlieku radikāla, un no sevis neatgrūstu tos, kuri iepriekšējās vēlēšanās balsoja par Trampu, bet tagad jūtas vīlušies un būtu gatavi balsot par kādu citu. Taču ne par tādu, ko Tramps savos tviterierakstos dēvē par “Radical Left” (kreisajiem radikāļiem), un kurus iemieso 78 gadus vecais senators no Vermontas Bērnijs Sanderss, vai, vēl trakāk, 29 gadus vecā senatore no Ņujorkas Aleksandrija Okasio Kortesa. Šāda figūra tika atrasta - sirmais “vectētiņš Džo”.
No šī aspekta Baidena lēnīgums un pat pelēcīgums viņam palīdz, jo daudzi amerikāņi ir noguruši no Trampa “spilgtuma” un neprognozējamības. Gribas kaut ko mierīgāku, un Baidens šo mierīgumu (Miegainais Džo) piedāvā vairāk kā pārliecinoši.
Ja runājam par Baidenam alternatīvām figūrām, tad bez jau pieminētā Trakā Bērnija (Trampa frazeoloģijā), kādu brīdi par cerīgu tika uzskatīts atklātais gejs, Afganistānas kara veterāns, 38 gadus vecais Sautbendas pilsētas mērs Pīts Butidžičs un 71 gadus vecā viltus indiāniete (DNS testi parādīja, ka viņā nav ne par matu vairāk indiāņu asiņu kā jebkuram citam baltādainam ASV iedzīvotājam) Elizabete Vorena. Taču “mērs Pīts” (kā viņu parasti sauc, jo amerikāņiem viņa uzvārds ir grūti izrunājams) beigu beigās izrādījās nepietiekoši “pareizs” pašai LGBT kustībai (savā geja dzimumdzīvē viņš nevēlas ieņemt tradicionāli femīnās lomas), savukārt Vorena sapinās savā vēlmē atbilst “modernajām” prasībām, un cilvēkos radīja iespaidu, ka viņas retorika ir uzspēlēta un nenāk no sirds.
Demokrātu partija kopumā pēdējos desmit gados ir politiskajā spektrā ļoti būtiski pavirzījusies pa kreisi. Var arī teikt, ka visa ASV sabiedrība ir kļuvusi ievērojami kreisāka, jo vēl pirms divdesmit gadiem Sandersa atklāta sevis pozicionēšana kā sociālistu viņu automātiski ierindotu margināļu kategorijā. Tagad viņš, vicinot nosacīto sarkano karogo, iespējams, būtu pat uzvarējis priekšvēlēšanu sacensībā, ja vien Demokrātu partijas birokrātiskā vadība (partijas aparāts) ar dažādām metodēm Sandersa kampaņu nebremzētu.
Šobrīd ASV Demokrātu partijā ir izveidojušies trīs redzamākie spārni: “sapratīgi” biznesa cilvēki; mēreni kreisi noskaņots partijas politiskais aktīvs un revolucionārie radikāļi, kuri uz realitāti vispār neskatās, un kuriem vecā pasaule jānoārda, lai varētu jauno pasauli sev celt. Ja gribam meklēt kādas līdzības Latvijas politikā, tad vistuvākā analoģija būtu “Attīstībai/Par!”/“Progresīvie” saraksts Rīgas domes vēlēšanās, kuru tikpat labi varētu arī dēvēt par Jaunupa/Zuzāna/Viņķeles/Levrences sarakstu. Šos dažādos, bet viena sarakstā apvienotos politiskos strāvojumus vieno vienīgi politiskā mērķtiecība (aprēķina laulības).
Atsevišķi vārdi jāveltī 55 gadus vecajai Kamalai Harisai, kuru Baidens izraudzījies par savu viceprezidenti. To, ka viņa vietniece būs sieviete un, iespējams, afroamerikāniete, Baidens paziņoja jau vēlēšanas kampaņas pašā sākumā. Jautājums bija tikai, kura tā būs. Harisas māte ir no Indijas, bet tēvs no Jamaikas. Līdz ar to viņa ir gan afro-, gan azia-amerikāniete. Baidenam, kā Baraka Obamas viceprezidentam, ir ļoti augsti reitingi afroamerikāņu vidū, un teorētiski viņam nebija nepieciešamības stiprināt tumšādaino atbalstītāju spārnu, taču Harisas spēks nav tikai viņas tumšajā ādas krāsā.
Trampa vēlēšanu stratēģija ir parādīt Baidenu kā vāju politiķi, kurš nespēs turēties pretī kreiso radikāļu spiedienam. Tramps biedē savus potenciālos vēlētājus ar to, ka Baidena uzvaras gadījumā visā Amerikā būšot kā Mineapolisē, Portlendā, Sietlā vai Čikāgā. Trampa aktuālais sauklis šajās vēlēšanās ir “Likums un Kārtība” (Law and Order). Viņš saviem atbalstītājiem jautā - vai gribat kā Sietlā vai Čikāgā? Uz ko pats arī atbild - nē!
Harisas izvirzīšana šo Trampa trumpi padara mazāk iedarbīgu, jo, lai arī Harisa ir tumšādainā, viņa neskaitās kreisā spārna pārstāve. Partijā viņa tiek uztverta kā stabila centriste un tiek kritizēta tieši no kreisajām pozīcijām. Viņai tiek pārmests, ka ilgus gadus, būdama Kalifornijas apgabala un vēlāk arī visas pavalsts ģenerālprokurore, pieprasījusi pārāk ilgus cietumsodus afroamerikāņiem un esot bijusi stingru sodu politikas atbalstītāja. Kreiso radikāļu (revolucionāru) līdere Aleksandrija Okasio Kortesa savā runā partijas konventā ne Baidenu, ne viņa izraudzīto viceprezidenti Harisu pat nepieminēja. Viņa stūrgalvīgi izteica atbalstu prezidenta kandidātam Sandersam, lai gan viņš pats “kopējās lietas” labā izteica atbalstu Baidenam.
Nav noslēpums, ka Tramps visus savus pretiniekus apvelta ar nievīgām iesaukām. Tā Hilariju Klintoni viņš dēvē par blēdīgo (crooked) Hilariju, Maiklu Blumbergu par Mini Maiku (mazā auguma dēļ). Harisu Tramps ir nodēvējis par Samāksloto, Neīsto Harisu (Phony Harris), lai gan viņai, atšķirībā no pieminētās Elizabetes Vorenas šis manieriskums un samākslotība piemīt ievērojami mazāk.
Republikāņu partijas konvents, kur par partijas izvirzīto kandidātu oficiāli tiks izvirzīts pašreizējais prezidents Donalds Tramps, notiks šonedēļ. Vai Republikāņiem izdosies pārlauzt pašreizējo viņiem nelabvēlīgo tendenci, kas rāda Trampa atpalicību no Baidena par aptuveni desmit procentu punktiem, rādīs laiks. Iepriekšējās ASV prezidenta vēlēšanas 2016. gada parādīja, ka līdz pat pēdējam brīdim neko droši nevar prognozēt, tāpēc gaidīsim 4. novembra rītu, un tad arī runāsim par jauno (vai veco) ASV politisko kursu.
