Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Raivis Bremšmits un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore Ieva Jāgere pastāstīja par investīciju piesaisti Latvijai 2026. gadā kopumā un jo īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), no kurienes nupat atgriezusies Valsts prezidenta un uzņēmēju delegācija.
Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs no 17. līdz 28. septembrim uzturējās ASV darba vizītē. Vispirms viņš ieradās uz Ņujorkā uz ANO Ģenerālās asamblejas 81. sesijas atklāšanu un uz ASV prezidenta Donalda Trampa un pirmās lēdijas Melānijas Trampas pieņemšanu par godu šai sesijai. Pēc tam prezidents piedalījās Amerikas Latviešu apvienības 75. gadadienas kongresā Vašingtonā. Tas viss ASV austrumu krastā, bet vizītes otro daļu prezidents pavadīja kopā ar uzņēmējiem pretējā - rietumu krastā, Losandželosā un Sandjego. Losandželosā Valsts prezidents piedalījās turienes Latviešu skolas 75. jubilejas svinībās, kā arī tikās ar Latvijas diasporas aktīvistiem.
Valsts prezidenta un uzņēmēju kopdarba ilustrācijai kalpo fotoattēls ar R. Rinkēviča (centrā) piedalīšanos. Tas rāda, kā tika parakstīts memorands par sadarbību starp ir pasaulē vadošo DNS sekvencēšanas un mikromatricu (array) tehnoloģijas ģenētiskajiem un genomikas pētījumiem nepieciešamo iekārtu izstrādātāju un ražotāju "Illumina" no ASV un sešām Latvijas zinātnes, medicīnas un augstākās izglītības institūcijām - Nacionālo pētniecības un inovāciju institūtu, Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu, Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu, Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu, Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti.
Vienošanās apliecina pušu apņemšanos strādāt pie genomikas attīstības un veido sadarbības ietvaru precīzijas medicīnas risinājumu un jaunāko biomedicīnas tehnoloģiju izmantošanai pacientu ārstēšanā. Latvijas zinātniekiem un ārstiem tā paver plašākas iespējas iesaistīties starptautiskos pētniecības projektos, jaunu tehnoloģiju izstrādē un pārbaudē.
LIAA organizētā Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misijā ASV, kas norisinājās Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča darba vizītes laikā, bija devušies 44 uzņēmumu un iestāžu pārstāvji. Kopējā misija sastāvēja no četriem nozaru maršrutiem.
Vispirms Ņujorkā Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas pārstāvji tikās ar ASV investoriem un globālās uzņēmumu mākslīgā intelekta un digitālo darba procesu platformas “ServiceNow” pārstāvjiem. Latvijas jaunuzņēmumi savus risinājumus prezentēja pasākumā “Pitch to a President”, saņemot ASV investoru vērtējumu un ieteikumus turpmākajai attīstībai šajā tirgū. Programma deva uzņēmumiem iespēju pārbaudīt savu piedāvājumu atbilstību ASV tirgum, veidot attiecības ar potenciālajiem investoriem un klientiem, kā arī pārrunāt iespējas sākt vai paplašināt darbību ASV.
ASV rietumu krastā bija iezīmēti trīs maršruti pie Latvijas aizsardzības industrijas, biomedicīnas un farmācijas un kinoindustrijas uzņēmumu iespējamiem partneriem.
Situācija pasaulē un Latvijas tuvumā, jo Ukraina ir Latvijai gandrīz blakus, ja raugās no ASV un citām tālām vietām, priekšplānā izvirzīja aizsardzības industrijas uzņēmumus, lai gan jaukāk un skaistāk būtu pievērsties cilvēku dzīves uzlabošanai ar medicīnas un kino līdzekļiem. Tomēr jādzīvo tādā pasaulē, kāda tā ir.
Stāstījumā par sadarbību aizsardzības industrijā R. Bremšmits izcēla 2022. gadā, kad Krievija iebruka Ukrainā, dibināto Latvijas dronu ražotāju "Origin". Pie mums par tādu pirmā dzirdēšana visiem, kuri paši nav aizsardzības industrijas dalībnieki, bet ASV "Origin" parakstīja sadarbības memorandu ar miljardus ASV dolāru apgrozošu aizsardzības industrijas uzņēmumu "Anduril Industries” par kopīgu darbu pretgaisa aizsardzības un bezpilota sistēmu tehnoloģiju jomā. Sadarbība paredz integrēt "Origin" autonomo pārtvērējsistēmu “BLAZE” ar “Anduril” mākslīgajā intelektā balstīto vadības platformu “Lattice”, kā arī veikt kopīgas tehnoloģiju pārbaudes un demonstrācijas Latvijā.
Sadarbība radusies tādējādi, ka "Anduril Industries” spēj saražot gadā apmēram 40 tūkstošus dronu, bet ASV valdība gribētu pirkt miljonu dronu gadā un piedevām tādu dronu, kuros nemaz vai iespējami maz sastāvdaļu no Ķīnas. Tāpēc ASV uzņēmumiem pa visu ASV draudzīgo pasauli jāmeklē partneri, ar kuriem kopā paveikt tik grandiozus uzdevumus.
Nepieciešamība aizsardzības industrijā strauji sasniegt lielu jaudu un atbilst drošības prasībām pēc daudziem kritērijiem virza arī uz ražošanas decentralizāciju, kas savukārt paver ceļu investīcijām uz Latviju. R. Bremšmits kā piemēru minēja sprāgstvielu un munīcijas ražošanu. Raķešu artilērijas ražošanas gadījumā mērķis ir sasniegt rūpnīcas jaudu 60 000 vienību gadā. Kopējās investīcijas šajos projektos varētu sasniegt 300 miljonus eiro, lai saražotu eksportprodukciju par 200 miljoniem eiro gadā. I. Jāgere savukārt uzsvēra duālā lietojuma tehnoloģiju nozīmi, tostarp dronu tehnoloģijas, baterijas un komunikāciju komponentes.
Aizsardzības industrijas uzrāviens nav vienīgais avots investīcijām Latvijā. I. Jāgere apliecināja, ka šogad jau uzskaitījusi investīciju projektus par kopējo summu 887 miljoni eiro, kas ļauj paredzēt, ka līdz gada beigām investīciju summa sasniegs vienu miljardu eiro. Tāds ir viens no LIAA darbošanās mērķa radītājiem, kas pēdējos gados netiek mainīts. Tāds mērķis bijis un ticis nedaudz pārsniegts pērn, tāds tas palicis šogad un paliks arī nākamgad.
I. Jāgere paskaidroja, ka LIAA kā investīciju aģentūra investīciju projektus uzskaita, balstoties uz investoru solījumiem veikt konkrēto investīciju Latvijā. Lai projektu reģistrētu kā veiksmīgu, jābūt reģistrētam uzņēmumam, investoram jābūt pieņēmušam darbā darbiniekus un publiski jāpaziņo par plānoto investīciju. Šogad kā veiksmīgi reģistrēti 19 projekti no 15 valstīm. Aktīvākie investori patlaban ir no Nīderlandes - trīs projekti, bet Izraēlai un Igaunijai ir pa diviem projektiem. No 19 projektiem pieci ir digitālo tehnoloģiju jomā, kas ir viena no LIAA prioritātēm. Seko enerģētikas sistēmas ar četriem projektiem un ilgtspējīga bioekonomika ar trim projektiem.
